Juris Paiders / Viedokļi

7. jūnijā notika akciju sabiedrības Latvenergo akcionāru sapulce, kurā precīzi atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra noteikumiem Nr. 1471 Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu un atbilstoši likumam Par valsts budžetu 2010. gadam tika nolemts visu uzņēmuma 2009. gada peļņu – 20,2 miljonus latu – izmaksāt dividendēs.

Valdība nolēmusi jau līdz 1. jūlijam pabeigt Parex bankas restrukturizāciju. Privatizācijas aģentūrai ir dots uzdevums nodibināt jaunu banku, kurā 100% kapitāla piederētu valstij. Visu labo no Parex bankas plānots pārcelt uz jauno banku, bet viss sliktais paliks vecajā bankā.

Tieši tā! Ikviens par to var pārliecināties Latvijas Bankas mājas lapā. Lats pret dolāru šodien, salīdzinot ar 2009. gada 4. decembri, ir zaudējis 18% no savas vērtības. Pērn decembrī par vienu latu varēja nopirkt 2,15 dolārus, bet šodien vairs tikai 1,75 dolārus. Latvijas Bankas (LB) prezidents neko nav darījis, lai šādu devalvāciju novērstu. Kā sanāk, ka LB valdība un prezidents nav nomainīti, bet lats ir dramatiski devalvējies?

20.maijā Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz noteikt, ka kredītiestādei, pārejot citas personas īpašumā, ir nepieciešams Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) iesniegt apstiprināšanai kredītiestādes darbības plānu tuvākajiem trim gadiem.

Kā liecina jaunākie SKDS aptaujas dati (2010. gada aprīlis), šobrīd Latvijas pilsoņu uzticību pilnībā ir zaudējusi Saeima un politiskās partijas. Tikai 7% no Latvijas vēlētājiem vismaz daļēji uzticas Saeimai un politiskajām partijām.

Eiropas Komisija atzina, ka Igaunija ir izpildījusi Māstrihtas kritērijus un ir gatava uzņemšanai eirozonā no 2011. gada 1. janvāra. Pozitīvs Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas atzinums ir viens no pirmajiem soļiem, kas bija nepieciešams, lai Eiropas Savienības Padome jūlijā varētu pieņemt galīgo lēmumu par eirozonas paplašināšanu.

Kā raksta žurnāls Newsweek, Krievijas Ārlietu ministrija ir sagatavojusi stratēģiju, kas paredz Baltijas valstu ekonomisko okupāciju. Krievija ir izstrādājusi jaunu ārpolitikas stratēģiju un nolēmusi izmantot brīdi, kad Baltijas valstīs mazinās Eiropas Savienības investoru interese, lai Krievija varētu paplašināt savu ekonomisko klātbūtni, iegādājoties uzņēmumu aktīvus par ļoti zemām cenām. Krievija plānojot izmantot Baltijas valstu transporta infrastruktūru Krievijas tranzīta optimizācijai virzienā uz Eiropas Savienību, bet Lietuvas transporta infrastruktūra tiks izmantota, arī lai nodrošinātu Kaļiņingradas apgabala saikni ar pārējo Krieviju.

Brīnumi nenotika: saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu 2010. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada pirmajiem trim mēnešiem, sezonāli neizlīdzinātais iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms salīdzināmajās cenās ir samazinājies par 6,0%.

Pasaules finanšu tirgus tagad satricina jauna bēdu ieleja – Grieķija.

Neatkarīgi no tā, vai politiķi pirms vēlēšanām sāks vai nesāks kustināt 2011. gada valsts budžetu, šis darbs būs agri vai vēlu jāsāk. Vispirms ir jāsaprot galvenā fundamentālā patiesība.

Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdums ir radījis lielāko transporta krīzi Eiropā pēc PSRS sabrukuma. Eiropas ziemeļu un centrālas daļas lidostas ir slēgtas. Spriežot pēc neapmierināto ļaužu un politiķu izteikumiem, ir notikusi gadsimta mēroga katastrofa, kas sagrauj visu iepriekšējo ierasto kārtību.

Ārpolitikai ir cena. Par Latvijas dalību dažādās ārpolitiskajās aktivitātēs ir jāmaksā zināma cena.

Pašreizējā Valūtas fonda memorandā ierakstīts, ka, veicot iekšējās devalvācijas, Latvija izvairās no valsts bankrota. Tikai šāds plāns varbūt būtu efektīvs, ja globāli turpinās normāla ekonomiska attīstība.

Labu laiku nebiju saticis savu bijušo kolēģi, līdz pēkšņi viņu ieraudzīju TV ekrānā, reportāžā no kādas sanāksmes, kurā uzņēmēji veidoja kaut kādu apvienību ar politiķiem. Vēl pirms vairākiem gadiem bijušais kolēģis bija veiksmīgo uzņēmēju pulkā. Viņam piederēja savs bizness, kurš bija izlolots un izaudzēts no tās jomas, ko kolēģis izprata un kurā pats bija specializējies visu dzīvi.

Pasaules bankas eksperti ir gandrīz pabeiguši darbu pie plāna, kā Latvija varētu tehniski samazināt budžeta deficītu nākamajā gadā, un ierosina Latvijai izšķirties par ļoti sāpīgiem budžeta izdevumu samazinājumiem.

Parex bankas liktenis ir nonācis izšķirošā fāzē. Lemjot par to, vai sākt bankas likvidāciju vai tās sadalīšanu, valdība nolēma atbalstīt bankas sadalīšanas projektu. 19. martā Viļņā notika semināra par ekonomiski attīstītu valstu labas pārvaldības standartu ieviešanu valsts uzņēmumu pārvaldē Baltijā. Domājams, ka jau pēc pāris mēnešiem Baltijas valstu līderi svinīgi parakstīs valsts uzņēmumu pārvaldes vadlīnijas Baltijā.

Neilgi pēc tam, kad Latviju apciemoja Turcijas Eiropas Savienības lietu ministrs Egemens Baišs, Zviedrijas parlaments tikai ar vienas balss pārsvaru pieņēma rezolūciju, kvalificējot 1915.–1918. gada notikumus Osmaņu impērijas austrumos kā genocīdu pret armēņu tautu.

Iedomājieties, ka braucat pa šoseju ar auto, jums pēkšņi noslāpst motors un to vairs neizdodas iedarbināt. Kas jādara, lai auto atkal varētu sākt braukt? Ikviens autovadītājs ar pieredzi atbildēs, ka vispirms ir jānoskaidro cēlonis. Kad cēlonis noskaidrots, jāsāk remonts, lai nākotnē problēma netraucētu normālu braukšanu.

Jautājumā par t.s. vērienīgo datu noplūdi neizbrīna tas, ka noplūde notikusi. Ir gadījumi, kad notiek datu noplūdes, slepenu datu nozaudēšana, kad hakeri uzlauž un izvieto internetā miljoniem kredītkaršu numuru.

Vai iedzīvotāji ir atbildīgi par nedaudzu nemākulīgu un (vai) zaglīgu baņķieru sataisītajiem privātajiem parādiem? Vai mums no savas kabatas ir jāmaksā par citu cilvēku taisītajiem parādiem svešās zemēs?

25. februārī Krievijas valsts uzņēmums Rosatom ar svinīgu pamatakmens ielikšanu sāka Baltijas AES celtniecību. Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka 2016. gadā darbu sāks pirmais 1000 MW jaudas energobloks un 2017. gadā vēl viens tikpat jaudīgs energobloks. Pēc sešiem gadiem Kaļiņingradas apgabals izlīdzinās to energobilances deficītu, kuru izraisīja ES prasība slēgt Ignalinas AES. Tikai Ignalinas AES vietā trūkstošo elektroenergiju ģenerēs Krievija.

Pagājušajā nedēļā Centrālā statistikas pārvalde publicēja mazumtirdzniecības apgrozījuma datus par janvāri, no kuriem izrietēja, ka, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 4%.