Pērkamie Maizīša prokurori

Nākamā gada martā beigsies ģenerālprokurora Jāņa Maizīša otrais piecu gadu pilnvaru termiņš, tāpēc zināmas aprindas jau laikus ir uzsākušas Maizīša atbalsta kampaņu, laikam jau pat pašam Maizītim nemaz nepavaicājot, vai viņš vispār pats grib vēl trešo piecgadi grauzt cieto valsts galvenā prokurātora maizi.

Kuram citam, ja ne Maizītim, būs dūša rosināt kriminālprocesus, labi zinot, ka rosināšanai nav ne mazmazītiņākā pamata un ir droši sagaidāms, ka tiesā lieta tiks zaudēta? Aizvadītajā Maizīša piecgadē, uzturot vilkmi pret A. Lembergu, Ģenerālprokuratūra visai tautai stāstīja, ka Ventspils mērs esot smags valsts noziedznieks, kurš nodarījis baisu kaitējumu grinbergu lietā.

Grinbergu lieta, kurā tika tērēti milzu resursi, kā arī tiesnešu, advokātu un liecinieku laiks, noslēdzās ar absolūtu fiasko visās instancēs. Vienīgais ieguvums, ja to tā var nosaukt, bija tas, ka prāvas dalībnieki un vērotāji lietas iztiesāšanas laikā varēja noklausīties saistošu A. Lemberga nolasītu bezmaksas lekciju kursu par valsts un pašvaldību attiecības regulējošo normatīvo aktu bāzi un likumu niansēm. Tie, kas Ventspils mēru uzmanīgi klausījās un pierakstīja, tagad var sevi dēvēt par diezgan labiem speciālistiem šajā jomā.

Otrs izcils Maizīša laika sasniegums ir Drošības policijas apakšpulkveža Arņa Indriksona apsūdzēšana par it kā spiegošanu A. Lemberga labā. Tiesā atklājās, ka apsūdzība ir sadomāts bleķis bez mazākā pamata, bez neviena pierādījuma.

Pašlaik tiek iztiesāta akciju izspiešanas lieta, kurā Ģenerālrokuratūrai traģiski nesokas – par cietušo dēvētais uzņēmējs Valentīns Kokalis runā brīnumu lietas, faktiski apsūdz pats sevi, atklājot, kādas tik blēdības nav veicis deviņdesmito sākumā, kādos tik interešu konfliktos nav atradies, ka aizvien aktuālāks kļūst jautājums, kāpēc Kokalis šajā procesā ir cietušais? Tāpat aizvien skaidrāk sāk izgaismoties tas, ka par A. Lemberga it kā veikto noziegumu V. Kokalim nav nekādu pierādījumu – apgalvojums, ka A. Lembergs izspiedis akcijas, skan tikpat ticami kā apgalvojums, ka A. Lembergs uzsācis krievuturku karu.

Vilkme pret A. Lembergu bija aktuāla jau pirms pieciem gadiem. Tieši šī vilkme ievilka Maizīti krēslā pat pāris mēnešus agrāk, nekā tam bija jānotiek saskaņā ar likumu – deputātiem tika gluži vai ar varu uzspiests saorganizēties Maizīša otrreizējai ievēlēšanai. Nu un kur šī vilme ko ir uzkurinājusi? Mūrītis kā bija auksts, tā ir auksts arī šobaltdien. Tik vien kā atkal jau kuro reizi tukšas runas par tā saucamajiem Lemberga stipendiātiem – par šo Damokla zobenu, kurš nebeidz un nebeidz karāties, bet ne pār vienu galvu nekrīt. Tik vien kā ļauj pļāpāt, muldēt, čukstēt, smirdēt pa politisko aizgaldu kaktiem.

Būtu Lemberga lietas vienīgās, bet visās citās frontēs Ģenerālprokuratūrai sekmētos, tad vēl varētu teikt – nu ja, venstpilnieks ir ciets rieksts, bet, lūk, Rīgā, Jelgavā, Gulbenē un Jūrmalā prokurori ņem ciet un sloga iekšā sliktos un ļaunos, ir diži sasniegumi, piemēram, digitāllietā, kur uz apsūdzēto sola sasēdināta vai puse latvju elites kā tādā Nirnbergas prāvā. Un kas tad ir ar šo digitāllietu? Tā saucamā mazā digitālā lieta pagaidām ir beigusies ar Ģenerālprokuratūras sakāvi, kamdēļ būtiski mazinās cerības uzvarēt lielo digitāllietu.

Pat lietu, kurā prokuroriem tika nodots silts muitnieks, kam kukuļi bira ārā no visām kabatām, prokuratūra zaudēja, un muitniekam jāmaksā kompensācija no nodokļu maksātāju maciņiem.

Simtiem cilvēktiesību lietu Eiropas cilvēktiesību tiesā Latvija zaudē Ģenerālprokuratūras vājā vai patvaļīgā darba dēļ. Arī tie ir zaudējumi naudas izteiksmē, un šie zaudējumi jāsedz no Latvijas iedzīvotāju kabatas.

Bet nav jau tā, ka Ģenerālprokuratūra neko dižu nebūtu veikusi Maizīša vadībā. Lūk, Kriminālprocesa likumu tai ir izdevies izstumt cauri tādu, ka prokuroriem ir gluži vai neierobežota vara, fantastiskas iespējas un pilnvaras, kamēr aizstāvība var tikai vāri vaidēt un sūdzēties par prokuroru rīcību augstākstāvošiem prokuroriem, kuri šīs sūdzības uzkarina uz nagliņas. Tas tad tā kā ierakstāms bilancē pie sasniegumiem. Un sasniegums ir arī tas, ka par savu brāķi neviens prokurors vēl nav nekādā veidā cietis, nav apmaksājis cietušās puses zaudējumus.

Lūk, nupat gluži svaiga lieta no Jūrmalas – tiesa pilnībā attaisnoja bijušo pilsētas mēru Ģirtu Trenci. Jau pirms tiesāšanās bija skaidrs, ka lieta pret Ģ. Trenci ir viņa politisko konkurentu sarūpēta. Bet nu politika prokuroriem patīk – šādās lietās viņi lec iekšā ar lielu dedzību un izpildīgumu.

Varētu jau teikt, ka vājie rezultāti ir atsevišķu prokuroru nepadarītais un pats ģenerālprokurors nav vainīgs, ka dažs apakšnieks šauj šķībi. Bet priekš tam jau ir ģenerālprokurors – lai organizētu darbu, lai šķībo šaušanu minimizētu.

Uz iespējamajiem vaicājumiem, kā tad tā sanāk, ka diez ko neveicas, ģenerālprokurors jau ir sadomājis izcilu propagandisku aizbildinājumu, kuru pašlaik jau tautās jo skaļi viņam ir palīdzējusi iznest eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga: prokurori vispār ir feinie, taču ir kādreiz prokuratūrā strādājuši arī pērkami prokurori, kuri tagad no prokuratūras jau aizgājuši. Bet nu viņu dēļ sabojājusies vilkme Damokla zobenu lietās. Var nojaust, ka ar to domāti četri kādreizējie Valsts un personu tiesību departamenta prokurori, kuri, saskaroties ar Maizīša vadības stilu un prokuratūras sasmakušo gaisu, savulaik darbu pameta. Tā savulaik Ķīnā pie visām ķibelēm vainīga bija četru banda, tā PSRS vainīgi bija ārsti indētāji, tā ASV piecdesmitajos gados senatora Džozefa Makartija vadībā pie visa vainīgi bija komunisti, tā viduslaikos vainīgas bija raganas. Latvijā mūsdienās beidzot ir atradušies vainīgie – pērkamie prokurori! Lai gan par šo prokuroru pērkamību atkal nekādu pierādījumu nebūs.

Tas gan nenozīmē, ka pērkamu prokuroru prokuratūrā nav. Ja Maizītis rūpīgāk raudzītos, viņam būtu kaut kā bijis jāreaģē un jājautā saviem apakšniekiem, kāpēc ir prokurori, kas dzer minerālūdeni kopā ar tranzīta oligarhiem, kāpēc prokurora tālruņa rēķinus apmaksā privātfirma, kāpēc prokurori pratina ārzemju advokātus viesnīcās un atbrīvo rokas pirātiskiem reidiem pa uzņēmumiem vienai no mantisku strīdnieku pusēm, cenšoties arestēt otras puses labuma gūšanas tiesības? Ar to gan tiek arestēts tukšs gaiss, tomēr centība ir, un mērķis šīm prokuroru darbībām ir nepārprotams.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais