Seriāls par to, kā labais, svītrainajā ādas uzvalkā tērptais finanšu ministrs Einars Repše cīnās pret slikto, no amata atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu, ir izstiepts kā gumija līdz galējai bezgaumībai. Izskatās, ka arī šonedēļ beigu kadrus tam vēl neredzēsim.
Problēma ir hroniska un sen zināma: Repše grib dabūt projām Jakānu un ielikt vietā savējos, taču, tā kā Latvija vismaz pagaidām nav antīkai tirānijai līdzīga valsts, kur politiskās varas iegūšana automātiski nozīmē visu apakšstāvošo ierēdņu un amatpersonu mirklīgu un bezierunu nomaiņu ar varas jaunieguvējam tīkamiem kadriem, Repšem, lai atbrīvotos no Jakāna, ir nepieciešams vismaz kaut kāds iemesls vai vismaz iegansts, un ar "viņš man nepatīk" nepietiek.
Iemeslu un ieganstu Repše ir izmisīgi meklējis jau gadiem. Jau tad, kad viņš vēl nebija finanšu ministrs, Jaunā laika kampaņa pret VID bija sākusies – partijai tolaik uzcītīgi kalpojošais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aktīvi iesaistījās VID amatpersonu, visvairāk Vladimira Vaškeviča, dēmonizācijas kampaņās. Uz to arī VID dažkārt diezgan spēcīgi atkoda pretī. Loģiski, ka tagad, kad Jaunais laiks valda pār Finanšu ministriju, partija vēlas iesākto novest līdz galam. Taču kas par nelaimi! Gadu gadiem ilgais darbs joprojām nav rezultējies ar pārliecinošiem Jakāna grēku atradumiem. Repše lielas cerības lika uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju, kurai pats bija devis uzdevumu atrast Jakāna darbos ko nebūt tādu, kas ļautu viņu atlaist no darba. Taču gluži neticamā kārtā komisijai, kas labi apzinājās savu misiju, tomēr nav cēlusies roka rakstīt Jakāna likvidēšanas verdiktu. Tā vietā, lai Repšes pasūtījumu izpildītu, 69 lappusēs atzinuma var lasīt šausmu lietas par pašu Repši – viņš pats, nevis Jakāns ir krustu šķērsu kāpis pāri likumiem, devis tādus rīkojumus un uzdevumus, kas neietilpst finanšu ministra kompetencē. Tikmēr konstatētais Jakāna baisākais noziegums bijis tas, ka viņš sniedzis intervijas plašsaziņas līdzekļiem savā darba kabinetā vēl arī pēc atstādināšanas. Par to komisija ierosinājusi izteikt viņam brīdinājumu. Proti, sanāk, ka Jakānam mestais bumerangs ir trāpījis pašam metējam, – lasot komisijas atzinumu, valdības locekļiem drīzāk jāsāk spriest, vai pats Repše maz atbilst augstajam finanšu ministra krēslam.
Valdību veidojošo partiju vidē noskaņojums nebūt nav apriori Jakāna pusē. Ja Repšem būtu stipri papīri par to, ka Jakāns ir sliktais, pret viņa atbrīvošanu iestātos retais. Taču, tā kā šādu stipru papīru nav, drīzāk iespējams, ka valdības locekļi Repšes vēlmi neapmierinās. Savulaik gan Repše vienpersoniski pieņēma lēmumu par VID reorganizāciju, pret ko valdībā bija asi iebildumi. Toreiz voluntārais gājiens izdevās, taču diezin vai to iespējams atkārtot. Normatīvie akti paredz, ka VID ģenerāldirektora nost ņemšana nav viena ministra, bet visas valdības jautājums. Repšem, protams, likumi nav rakstīti, un viņa juridiskais nihilisms ir jau leģendārs, taču šajā gadījumā brauciens ar brutālu tanku var vairs neiet cauri. Jo cik tad galu galā var?
Pašlaik paradoksālā kārtā Jakāna nost nedabūšana jau sāk kļūt izdevīga arī pašam Repšem. Beigts Jakāns nozīmē, ka Repšes partijai pirms vēlēšanām pienāksies jau pilna atbildība par visām nebūšanām ar nodokļu iekasēšanu. Kamēr Jakāns ir pusdzīvs vai pat dzīvs, visu slikto VID darbā var censties novelt uz viņa kupra, bet labo piesavināties sev. Tautai tad varēs stāstīt, ka Jakānu godīgais un profesionālais Repše gribēja gan noņemt, bet "oligarhi" patraucēja. Tāpēc cīņa turpināsies, un tāpēc, mīļais elektorāt, balso atkal par mani! Blēņu stāstiem ticēt tendētie ļauži ticēs.
Diemžēl, kamēr partijas blēņojas un sacer stāstus elektorātam, reālajā dzīvē politiskās spēlītes iesit pamatīgus robus valsts naudas lādes dibenā. VID nav vis kāda nieka iestāde, bet kantoris, kam jāiekasē nodokļi. Finanšu krīzes histērijas laikā vispirms no VID bija jāatlaiž milzu skaits darbinieku. Pēc tam tika izdomāta virkne jaunu nodokļu un nodokļu paaugstinājumu. Skaidrs, ka pat tad, ja VID vadībā paliktu pieredzējuši profesionāļi, tikt galā ar dubultiem un trejkāršiem darbu apjomiem iestādei nebūtu viegli. Turklāt valdošā elite ar īpaši cinisko gājienu – pensiju apšķērēšanu pretēji priekšvēlēšanu solījumiem to nedarīt – ir pacentusies lielu daļu Latvijas iedzīvotāju demotivēt godīgi maksāt nodokļus. Uzņēmējdarbības vidē atkal modē nāk kontrabasu vešana pāri robežai, un darba devēji algu maksāšanai kioskos izpērk visas aploksnes. Šajā drūmajā situācijā tā vietā, lai ļautu VID strādāt un turēties pretī depresijas laika izaicinājumiem, ambīciju pārņemtais Repše iestādei apakšā pakur politisku intrigu uguni, izvērš bezjēdzīgu reorganizāciju un kadru tīrīšanas.