VID ēkas izšķērdīgā nebūvēšana

Savulaik, būdams premjera amatā, Einars Repše nobremzēja Austrumu robežbūves objektu, policijas ēkas Gaujas ielā un Ventspils policijas ēku celtniecību, kā rezultātā valstij radās miljonos latu lēšami zaudējumi.

Tā jau ir vēsture, taču arī patlaban norisinās kas līdzīgs – tagad ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienību vajadzībām joprojām neuzbūvēto ēku jau vairāk nekā gadu nekas nenotiek, un tā vien velk uz to, ka atkal sausais atlikums būs iztērēti valsts līdzekļi un uzbūvēts it nekas.

Lai arī oranži taukainā iecere, tomēr VID ēka ir visnotaļ projekts, tā nav no monumentālo megabūvju sērijas, bet praktiska; tās nepieciešamība savulaik tika rūpīgi vērtēta ekspertu līmeņos un valdībā, līdz tika nolemts, ka jauna ēka ir labāks variants nekā telpu nomāšana.

VID ir liela valsts iestāde, ar milzīgu nozīmi valsts budžeta nodrošināšanā. Taču kvalitatīvu un efektīvu tās struktūrvienību darbu kavē to milzīgā sadrumstalotība un nepārskatāmība.

Piemēram, Rīgā VID savām vajadzībām kopumā nomā 15 dažādas telpas. Smilšu ielā 1, Eksporta ielā 6 un Smilšu ielā 12 telpas tiek nomātas no valsts (VNĪ) par vidēji Ls 3 kvadrātmetrā. Ja šīs telpas piederētu privātajam īpašniekam, varētu teikt, ka tas nav dārgi un tiek ekonomēti nodokļu maksātāju līdzekļi. Taču, ņemot vērā, ka šai gadījumā valsts iestāde iznomā telpas valsts iestādei, rezultāts ir potenciāli ieņēmumu zaudējumi, kurus būtu iespējams iegūt, valstij piederošās ēkas pārdodot vai izīrējot pa tirgus cenām. Potenciālie ieņēmumi valstij, īpašumus pārdodot, varētu sasniegt līdz pat 7 miljoniem latu.

No vienas puses, valsts iestādes viena otrai telpas iznomā par zemām cenām. Tajā pašā laikā no privātpersonām VID struktūrvienības ir spiestas nomāt telpas par mūsdienu ekonomiskajā situācijā neatbilstoši augstu maksu. Gandrīz visi nomas līgumi ar telpu īpašniekiem ir noslēgti ar termiņu no viena līdz trīs gadiem, tādējādi neļaujot pārdomāti plānot finanšu plūsmu.

Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka, piemēram, Aspazijas bulvārī 24 VID no AS Valters un Rapa nomā telpas par apmēram Ls 12 par kvadrātmetru (ap 1000 m2), Jeruzalemes ielā 1 no SIA Jeruzalemes centrs par Ls 11 (ap 6000 m2), bet Citadeles ielā 3 no SIA Augstceltne – par Ls 11 (ap 700 m2). Vidēji tikai šo telpu nomas apmaksai gadā tiek tērēts aptuveni 1,1 miljons latu (bez PVN). Salīdzinot – valsts ieņēmumi no VID vajadzībām iznomātajām telpām ir tikai 350 000 latu gadā. Patlaban Rīgas centrā var iznomāt telpas vidēji no 6 līdz 8 latiem par kvadrātmetru.

Līdztekus telpu nomas maksai VID ik gadu tērē ievērojamas summas telpu remontiem un uzturēšanai. Īpaši – ņemot vērā atsevišķu ēku tehnisko stāvokli un neatbilstību biroju modernajām prasībām. Savukārt zaudējumi, kas rodas no VID daudzo departamentu loģistikas, komunikācijas un transporta izmaksām, mērāmi aptuveni 900 000 latu gadā. Līdztekus problēmas finanšu aspektiem gan VID darbiniekiem, gan arī nodokļu maksātājiem VID struktūrvienību izmētātība pa pilsētu rada neērtības.

Šāda situācija, tikai ar citiem skaitļiem, bija arī agrākajos gados. Tāpēc 2006. gadā valdībā tika pieņemta koncepcija par VID centrālā aparāta struktūrvienību izvietošanu vienuviet

2008. gada maijā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un konkursa uzvarētājs, privātais partneris SIA Mežaparks SPV noslēdza līgumu, vienojoties par kopīgas sabiedrības izveidi, lai uzbūvētu un apsaimniekotu biroja ēku VID vajadzībām.

Sabiedrība tika nosaukta par SIA Biroju centrs Ezerparks, un tās pamatkapitālā valsts ieguldīja 3,2 miljonus latu, bet Mežaparks SPV – mantisko un naudas ieguldījumu gandrīz 9 miljonu latu apmērā. Kopš Biroju centrs Ezerparks nodibināšanas un pamatkapitāla apmaksas valstij šai projektā vairs nav jāiegulda neviens santīms.

Lai arī projektā ieguldīts ļoti daudz, jau gadu projekts gandrīz nav pavirzījies uz priekšu. Privātais partneris līdz pat šim laikam nav pat uzzinājis tehniskās prasības telpām. Nezinot šos datus, nevar uzsākt telpu projektēšanu, nevar arī aprēķināt potenciālo nomas maksu; būvniecības izmaksas. Nevirzot projekta attīstību, milzu zaudējumi tiek un nākotnē var vēl tikt nodarīti gan privātajam investoram, gan arī valstij, un mazākais būs jau ieguldītie 3,2 miljoni latu.

Turklāt nomas maksa jaunajā centralizētajā VID ēkā būs cieši saistīta ar ēkas izbūves izmaksām, kas tieši šobrīd var būt ļoti zemas, kas ļaus Valsts ieņēmumu dienestam nodrošināt zemu nomas likmi ilgtermiņā.

Nesen Einars Repše pieprasīja VID vadībai iesniegt reorganizācijas plānu līdzekļu taupībai. Plānam atbilstošā procesu vadības centralizācija esot "viens no efektīvākajiem risinājumiem organizācijas stila un augstas pakalpojumu kvalitātes standartizēšanā un izmaksu samazināšanā". Tas ļaušot VID atgriezties piecu dienu darba nedēļā un pilnvērtīg iekasēt nodokļus. Droši vien centralizācija ļautu taupīt. Plats solis uz šo centralizāciju būtu VID izkaisīto struktūru ievākšanās vienā ēkā...

Pašreizējās valdības stils ir griezt un griezt. Tiek imitēta aktīva rosība, rodas iespaids, ka tiek darīts viss iespējamais, lai taupītu līdzekļus. Taču ekonomija nozīmē saimniecisku domāšanu un racionālu pieeju, nevis tikai mehānisku izdevumu sadaļu nogriešanu, bet dzirkles visniknāk skar sociāli visneaizsargātākos. Tikmēr valdība nevar savest kārtībā savas iestādes un tā ietaupīt. Tad varbūt nemaz nevajadzētu griezt. Runa taču ir par miljoniem.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais