Gan jaunos, gan vecos, gan senos laikos politiķi ir tiekušies pēc varas, jo citādi jau viņi nemaz nebūtu politiķi. Demokrātiskā iekārtā, iegūdami vēlētāju mandātu, politiķi cenšas to pārvērst izpildvaras posteņos, ielikt darbā pie svirām sev lojālus cilvēkus.
Taču valstij izmaksātu pārāk dārgi tāda situācija, ka pēc katrām vēlēšanām vai pēc katras izmaiņas politiskajās augšās automātiski tiktu masveidā vākti projām ierēdņi un augstākās amatpersonas, sevišķi jau tādas personas, kuru darbībā nav bijis kādu noziegumu vai graujošu neveiksmju. Tāpēc pastāv politiķu varaskāri ierobežojoši likumi, un, lai kādu amatpersonu atlaistu, jābūt nopietnam iemeslam vai vismaz ieganstam un atbrīvošanas pasākumam jāiekļaujas juridiski korektās procedūrās.
Neremdināma varaskāre
Visa Latvijas jaunāko laiku vēsture kopš deviņdesmito gadu sākuma ir nemitīga cīnīšanās un stīvēšanās, ir bijuši dažādi amatpersonu un politiskās varas ieguvēju konflikti, tomēr neviens politiķis Latvijā nav salīdzināms ar Einaru Repši – šis ekstravagantais partijas līderis izceļas ar neremdināmu varaskāri, kad viņš ir izvēlējies kādu upuri, viņam vairs nepastāv nekādi sķēršļi, un intensīvā neatlaidībā viņš tikmēr darbojas ar pretinieka diskreditāciju un bosingu, kamēr amatpersona tiek nograuzta. Turklāt amatpersonu ēšana Repšem jau izsenis ir iemīļots sporta veids – līdzīgi kā lidošana vai ātra braukšana ar auto. Tolaik, kad Repše kļuva par premjeru, viņa pirmie darbi bija nevis rūpe par valsti, tautu un attīstību, bet atbrīvošanās no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Andreja Sončika, no Valsts nekustamo īpašumu aģentūras vadītāja Kalvja Briča un citiem, kas nebija Jaunupa klasesbiedri. Tā kā virkne amatvīru tika atlaisti pretlikumīgi, viņiem radās iespējas tiesas ceļā piedzīt kompensācijas. Kopumā Repšes griba valstij izmaksāja vairāk nekā 100 000 latu.
Tāpat, kļūstot par finanšu ministru, pirmais, ko darīja Repše, bija ķerties pie rīkles valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājam Mārim Kaijakam, kurš gan pārāk pretī neturējās un amatu pameta bez pārmērīgiem skandāliem.
Risinās atrisinātu jautājumu
Tomēr galveno mērķi un sapni Repše joprojām nav piepildījis – šis sapnis ir diena, kad gan de facto, gan de iure no amata būs izdevies izdzīt atstādināto VID ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu. Uz Jakānu Repšem jau sen ir zobs – Jakāna vadītā iestāde ne reizi vien ir pieķērusi nodokļu vai amatpersonu deklarāciju blēdībās daudzus Repšem vajadzīgus cilvēkus, tostarp arī virkni Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku, kuri Repšes partijai ir snieguši jo daudz vērtīgu pakalpojumu. Atšķirībā no priekšgājējiem Jakāns ir izrādījies ciets rieksts, kurš atšaudās līdz pēdējai patronai un amatu pamest vai kaut kur rotēt pats negrasās. Jakāna jautājums tagad jau ir kosmiskā augstumā – ar to svīzdama un pūzdama spiesta nodarboties visa valdošā koalīcija un valdība, politikas vērotāji pieļauj domu, ka šā jautājuma dēļ pat varētu sabrukt Valda Dombrovska valdība. Pats Dombrovskis nupat izteicis cerību, ka Jakāna jautājumu vajadzētu atrisināt nākamnedēļ vai tuvākajā laikā, kas gan ir visai dīvaini un mīklaini. Patiesībā Jakāna jautājumu valdība jau atrisināja un nemaz ne tā, kā to gribētos Dombrovskim un Repšem. Valdība, Tautas partijas ministriem balsojot pret, ZZS un TB/LNNK atturoties un Jaunā laika ministriem sakot par, izlēma, ka Jakāns nav nekur rotējams. Citiem vārdiem – Jaunā laika koalīcijas partneri ir devuši skaidru norādi, ka Repšem šoreiz derētu rimties savā amatpersonu atlaišanas kvēlē un pastāvēt pie ratiem. Jaunais laiks tomēr izliekas šo mājienu nesaprotam un tagad meklē kādu punktu, iemeslu vai ieganstu, lai tomēr stumtu Jakāna jautājumu atkal un atkal valdības darba kārtībā un Repše savas vēlmes beidzot piepildītu. Tāpat premjers un finanšu ministrs runā par kādu disciplinārlietu, kurā izmeklēšana neesot noslēgusies, lai gan disciplinārlietas komisija Finanšu ministrijā jau ir paudusi savu atzinumu, kurā konstatēti pāris sīki Jakāna pārkāpumi, par kuriem ierosināts viņam izteikt brīdinājumu. Šajā atzinumā konstatēta arī virkne paša Repšes likumpārkāpumu – neizpildāmu uzdevumu došana VID, tādu rīkojumu došana, kas nav ministra funkcijās, un tādā garā.
Pašreizējā VID ģenerāldirektora funkciju veicēja Nellija Jezdakova faktiski nav leģitīma VID vadītāja. Katrā ziņā Ministru kabinets nav apstiprinājis viņas pilnvaras. Pašlaik pastāv visnotaļ interesanta situācija, kurā finanšu ministrs pats varbūt domā, ka VID ir ar vadītāju, taču pašlaik šai tik ārkārtīgi svarīgajai, jo īpaši krīzes un fiskālās konsolidācijas laikā svarīgajai iestādei nav vadītāja.
Tirgus pētnieki
Jakāna jautājums ir kāpis ne tikai augstumā, bet izvērsies arī plašumā – ar to nodarbojas vēl šādi tādi kantori. KNAB esot sācis izmeklēt partiju tirgu Jakāna jautājumā. To, ka pastāv partiju tirgus, nevarēja nepamanīt, taču, vai tas bija tirgus tādā izpratnē, lai tas kļūtu par KNAB izpētes objektu? VID ģenerāldirektora krēsls vienubrīd bija prece plašā spēlē ar partiju ietekmes jomu pārdali, kur gāja vaļā vairāksolīšana un blefs. Ja KNAB tur atradīs arī kādu korupciju, tas būs lieliski un interesanti, tikai jācer, ka koruptantu tvarstīšanas iestāde būs bezkaislīgi objektīva un izvērtēs vienādi visu iesaistīto rīcību, nevis selektīvi pasludinās Jauno laiku par nevainīgu avi, bet pārējos par briesmoņiem.
Jakāna jautājums ir uz galda arī ģenerālprokurora Jāņa Maizīša kabinetā. Te pats Jakāns ir lūdzis prokuratūru pārtraukt Repšes prettiesiskās darbības un informējis Maizīti par Repšes bosinga juridiskajiem aspektiem. Ģenerālprokuratūra gan ir jau izsenis pazīstama ar savu tradicionālo nevēršanos pret partiju Jaunais laiks, aklumu pret šīs partijas kadru kāpšanu pāri likumiem. Tā ka diezin vai arī šoreiz notiks kas savādāk un Jakānam nav liela pamata cerēt, ka Maizītis viņa iesniegumu izlasīs.