Apvienības Vienotība valde nolēmusi piedāvāt apvienībai Saskaņas centrs (SC), Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL/TB/LNNK) kopīgi ar līdzvērtīgiem nosacījumiem veidot jauno valdību, ceturtdien vakarā pēc valdes sēdes žurnālistus informēja Vienotības līderi.
Tas ir dīvaini. Jo vēlēšanās ir nepārprotami uzvarējusi esošā valdošā koalīcija, kurā milzu varu jau bauda Vienotība un Dombrovskis. Kāpēc gan nepieciešamas kādas asas kustības, kādi modeļi un citas koalīcijas? Kas ir tas, kas dzen Dombrovski runāt par vēl kaut ko citu?
Valdis Dombrovskis norādījis, ka vajadzētu atlikt malā jautājumus, par kuriem ir domstarpības, piemēram, nevirzīt mācību programmu sadalījuma latviešu un krievu valodā pārskatīšanu. Valdības veidošanas nosacījumi paredzētu nemainīt līdzšinējo kursu valsts valodas jautājumos, kā arī vēstures jautājumos, tostarp par okupācijas faktu, stāstīja Dombrovskis. "Mēs piedāvājam šāda veida jautājumus nolikt malā un koncentrēties uz tiem jautājumiem, kas pašreiz valstī ir svarīgi, lai varētu pārvarēt ekonomisko krīzi un nodrošināt izaugsmi," sacīja premjerministrs. Tātad okupācijas nemaz nebija, vai kā vēl to saprast?
Izskatās, ka Vienotība, kas priekšvēlēšanu laikā tik spoži uzkāpināja reitingus un arī ieguva labus rezultātus, nupat sāk taisīt politiskas kļūdas.
Runča Leopolda intonācijā paustais, ka visiem – saskaņiešiem un tēvzemīgajiem vislatvijiešiem – jādzīvo draudzīgi, nekādi neies cauri. No VL/TB/LNNK saraksta vēlētājiem tīkamāki ir šķituši Raivja Dzintara vislatvijieši, tēvzemiešus atstājot aiz borta. Vēlētājs ir pažēlojis tikai tēvzemiešus Dzintaru Rasnaču un Gaidi Bērziņu, par 10. Saeimas tautas priekšstāvjiem ieceļot pārsvarā skarbus nacionālistus bez pieredzes reālpolitikā.
Savukārt no SC saraksta ievēlēts ir tāds kontingents, kas diezin vai maz prot runāt latviski. SC elektorāts ir īpaši rūpīgi meklējis listē un svītrojis ārā kandidātus ar latviešu uzvārdiem. No šīs etniskās tīrīšanas ir paglābušies tikai Jānis Urbanovičs un Jānis Ādamsons. Tas rāda, ka vēlētājs nav devis zaļo gaismu tādai koalīcijai, kurā būtu gan vieni, gan otri. Dombrovskis šo niansi negrib atzīt par būtisku.
Neparasta, nebijusi un diezin vai ilgi dzīvotspējīga būtu valdošā koalīcija, kas balstītos uz 92 (!) Saeimas deputātu mandātiem. Tā sanāk, ja pieņemam, ka atšūti tiek tikai Par labu Latviju, bet visi pārējie vienojas kopīgā dziesmā. Šāda pompoza, gandrīz visas Saeimas atbalstīta valdība var jauki padarboties īsā termiņā, kamēr tiek pieņemts budžets, taču, tiklīdz nāks vajadzība pieņemt mazākus lēmumiņus, dažādās politiskās intereses liks sevi manīt un mīlīgā sadarbība sāks ļodzīties.
Kamēr Dombrovskis runāja par kādiem sadarbības modeļiem un leksikā nelietoja vārdu koalīcija, viss bija labi. Sadarbības modeļi nozīmēja, ka SC varēja tikt atvēlēti kādi amati Saeimā, ka jaunais vecais premjers ir labvēlīgs pret SC. Vārds koalīcija jau nozīmē ko citu – tas nozīmē, ka SC tiks doti ministru amati. Diezin jel, vai tauta sapratīs tādu valdību, kurā, piemēram, izglītība atvēlēta saskaņietim, bet kultūra vislatvijietim. Vispār jau ir iespējama arī tāda koalīcija, kurā ir tikai divi spēki – Vienotība un Saskaņas centrs. Abu rezultātus kopā summējot, nav nepieciešamības pēc ZZS, VL/TB/LNNK, par PLL pat nerunājot.
Nav problēmu starp Vienotības un SC sponsoriem, jo tie lielā mērā ir vieni un tie paši – Stepanova un Berķa cilvēki ir dažādos laikos atskaitījuši dažādas summas gan vienotīgajiem, gan saskaņīgajiem, bez gala tikušies ar vieniem un otriem, borējot pareizo pieeju tranzītam, ar vārdu sakot, strādājuši pie korporatīvām attiecībām. Varbūt tieši šajā apstāklī – nesaraujamā sadarbībā ar tranzītbiznesa īstajiem oligarhiem – slēpjas Dombrovska nepārvaramā vēlme, ostīties ar SC? Šādu modeļu – neloģisku koalīciju – veidošana atspoguļo oligarhu intereses, Dombrovska vēlmi izkalpoties tām. Vienotība plus krievi! Cik jauki!
Šie abi spēki tad varētu vienoties par to, ka visas tranzītbiznesa operācijas notiek aiz augstas dzeloņstiepļu sētas, bet latvju pastalainie bāleliņi staigā šīm sētām garām, ne nieka neiegūstot. Tiesa gan, tad tauta varētu arī sadusmoties un sarīkot kādas nebūt ārkārtas vēlēšanas, bet Vienotība tad varētu izzaudēt savu lielisko reitingu un doties pa to taku, kurā smaržo skujas.