Valdību veidojošo partiju koalīcijas sanāksmē pirmdien, 19. augustā, esot panākta vienošanās no nākamā gada lielās ostas – Rīgu, Ventspili un Liepāju – aplikt ar nodokli 20% apmērā no ostu ieņēmumiem.
Reformu partija, kas iniciējusi nodokļa ideju, prāto, ka, apliekot ostu ieņēmumus ar 20% nodokli, valsts budžeta ieņēmumi jau nākamgad pieaugšot par 12 miljoniem latu, kurus koalīcija nolēmusi novirzīt ceļu būvniecībai un remontiem.
Par RP ilūziju nav jau sen – šī ļaužu kopa vēl saucās Zatlera Reformu partija, kad sāka snaikstīties pēc ostām. Partijas sponsori tai acīm redzami ir uzdevuši realizēt ostu sagrābšanas shēmu – pašreizējā brīvostu pārvaldes modeļa diskreditācija, ostu pārvēršana par kapitālsabiedrībām un beigās prihvatizācija. Taču mazliet pārsteidz, ka arī Vienotība un Nacionālā apvienība atbalsta reformistu ālēšanos, piebalsojot, ka nodoklis jāuzliek. Līdz šim šķita, ka šajās partijās tomēr ir vairāk reāli domājošu kadru, kuri turklāt tā kā grasās palikt politikā ilgāk nekā RP, kas ir viena sasaukuma politbiznesa projekts un kura nākamajā Saeimā vairs nebūs.
Cilvēki, kas kaut ko saprot no ostām – Latvijas Ostu asociācija un Latvijas Tranzītbiznesa asociācija, eksperti, pašvaldību amatpersonas –, ir visādi centušies vest valdošos politikāņus pie prāta, brīdinot, ka šāda nodokļa ieviešana graus ostu konkurētspēju, taču profesionāļu padoms populistiskajiem amatieriem ir šķitis laižams garām ausīm. Politiķi ir pārliecināti, ka ostās nauda aug kokos un birst no gaisa, pārvaldnieki to bāž portfeļos un nes projām, un nevienam nedod. Tāpēc ostas var noslaukt, uzliekot tām nodokli. Jo Tallinā, redz, igauņu valdība no ostas pārpumpējusi uz valsts budžetu 20 miljonus. Tad jau Rīgā, Ventspilī un Liepājā arī varēšot tikpat un vēl vairāk.
Te jābilst, ka Latvijas ostās strādājošie uzņēmumi jau maksā nodokļus pilnā apmērā un Valsts kasē ienes ap 100 miljoniem latu gadā. Var jau visu ko salīdzināt, arī gurķi ar pirkstu, taču starp Tallinu un, piemēram, Rīgu ir lielas atšķirības. Tallinas osta ir izbūvēta padomju gados un pašlaik balstās galvenokārt uz pasažieru pārvadājumiem starp Tallinu un Helsinkiem. Gada laikā 8,8 miljoni pasažieru! Prāmji pienāk un atiet teju vai ar tādu biežumu kā tramvaji. Tallinas ostā nav teritorijas desmit kilometru garumā no upes ietekas, nav regulāri jāveic gultnes tīrīšanas un padziļināšanas darbi. Tallinas ieguldījumi infrastruktūrā ir vairāk servisa līmeņa celšana pasažieriem, kas, protams, arī prasa naudu, taču tā nav salīdzināma ar daudz lielākajiem gultņu padziļināšanas darbu apjomiem un izdevumiem.
Bet tā vēl nav galvenā atšķirība. Latvijā visus navigācijas līdzekļus apsaimnieko brīvostas, savukārt Igaunijā visu navigācijas līdzekļu darbību nodrošina Jūras administrācija no valsts budžeta finansējuma.
Ar vienu roku izņemot naudu no Tallinas ostas kā dividendes, igauņu valdība ar otru roku ieliek ostā naudu no Eiropas kohēzijas fondiem. Taču diezin vai Eiropas Komisija vēl ilgi atbalstīs šādu politiku – no izlīdzināšanas fondiem balstīt ostu, kas pati spēj nopelnīt. Katrā ziņā Eiropas komisāri uz to skatās šķībi.
Tallinas osta ir kapitālsabiedrība, bet Latvijas brīvostas ir valsts pārvaldes iestādes, kas nodrošina ekonomikas attīstību tām valdījumā nodotajās teritorijās.
Lai gan neskaitāmi eksperti un pasaules vadošie biznesa laikraksti ir novērtējuši Latvijas brīvostu pārvaldes modeli par labu, investīciju piesaistes vidi par izcilu, ar Reformu partijas gādību no valsts budžeta tika pusmiljons dolāru, lai apmaksātu Pasaules Bankas ekspertu pētījumu par Latvijas ostu pārvaldes modeļa efektivitāti un konkurētspējas veicināšanas iespējām. Pasūtījums notika bez konkursa pretēji likumam, loģikai un veselajam saprātam, turklāt ļoti necaurspīdīgi, jo Satiksmes ministrijas un Pasaules Bankas līguma detaļas tiek no sabiedrības slēptas. Reformisti ļoti cerēja, ka eksperti būs sapratuši, ko no viņiem gaida – ka jāpasaka kaut kas slikts par Latvijas ostu pārvaldes modeli. Taču tā vien sāk izskatīties, ka eksperti tomēr negrasās pasūtījumu izpildīt. Vismaz pagaidām pieejamajos pētījuma rezultātos – ekspertu publiskotajā starpziņojumā – nav liets uz Reformu partijas dzirnavām. Par pārvaldes modeli neviena slikta vārda, konstatēts, ka ostas spējušas dubultot pārkrauto kravu apjomus un būtu ļoti labi ieguldīt vēl vairāk infrastruktūrā. Pavisam ne tas, uz ko cerēja RP.
Jūtot, ka Pasaules Bankas pētījums var nekļūt par argumentu ostu sagrābšanas karagājienā, acīmredzot ir nolemts atmest visādus smalkus manevrus ar ekspertiem un mesties virsū ostām brutāli, frontāli un tūlīt. Pagaidām nav zināms, kāda zemdeķa tirgus un šantāžas rezultātā RP izdodas piespiest dziedāt sev līdzi Vienotību un nacionāļus, taču, ja nodoklis ostām tiks uzlikts, tas būs kaut kas līdzīgs karā zaudējušas valsts kontribūcijām vinnējušai valstij. Ar to tad tiks izsisti pamati Latvijas ostu konkurētspējai, nozarei, kas krīzes gados spēja ne tikai nezaudēt attīstības tempus, bet pat tos kāpināt. Krīzes laikā ostas nodrošināja 60, bet varbūt pat 70 procentus pakalpojumu eksporta reālajā ekonomikā. Ostas Latvijas ekonomikas uzturēšanai pie dzīvības bija kā sirds, kas nebeidza pukstēt arī vissmagākajos finanšu slimības brīžos. Līdz šim politiķi respektēja tranzītbiznesa nozīmi un nemēģināja budžeta problēmas risināt ar kontribūcijām. Samazinot ostu konkurētspēju, trieciens tiks arī Latvijas dzelzceļam un autopārvadātājiem. Neadekvāts jauna nodokļa slogs automātiski nozīmē, ka jāceļas ostu tarifi. Rezultātā kravu īpašnieki un aģenti novirzīs savas kravas uz citām ostām – uz Krieviju, Klaipēdu, Tallinu.
Taču zatleriešiem par to galva nesāp – viņi saprot, ka viņu laiks tuvojas izskaņai, tāpēc dzīvo pēc Francijas karalim Luijam XV piedēvētās devīzes: «Pēc manis kaut vai ūdens plūdi.» Lauzt nav tas pats, kas celt. Diemžēl laušanā pašlaik piedalās arī partijas, kas līdz šim ar savu būti rādīja, ka gribētu palikt politikā ilgāk. Ja tās iekļūs nākamajā Saeimā, tad budžetā neatradīs grandiozos ienākumu miljonus no ostām, bet sasistu sili. Nevis 12 miljonus gadā tādā veidā iekasēs priekš autoceļiem, bet sabruks gan ceļi, gan ostas. Nokaut vistiņu, kas dēj zelta oliņas, nav prāta darbs. Brīnums, kā tik augstos amatos sēdoši, izglītoti cilvēki to nesaprot.
Bet varbūt saprot... Varbūt tīšām, mērķtiecīgi, ar vēsu aprēķinu, pildot konkurentu pasūtījumu, nodarbojas ar kaitēšanu un grauj Latvijas konkurētspēju? Un varbūt nevis viena RP to dara, bet visas trīs – visa «tiesiskuma» koalīcija?