Dejas uz "Maxima" drupām

Žurnālists Kārlis Streips vienā no radio raidījumiem par „Maxima” traģēdiju pauda bažas, kuras viņam bija uzjundījis kāds viņa kolēģis no tālās Amerikas. Vai nebūs tā, ka sabrukušā veikala drupās nesāks plosīties marodieri, kas paņems sev kādu degvīna pudeli vai izbirušu naudu?

Tas gan bija ļoti teorētiski un nekādā sakarā ar realitāti. Ja Kārlis Streips būtu aizbraucis uz Zolitūdi un pats savām acīm apskatījies, kas tur notiek, viņam šādas bažas būtu izklīdinājušās – tur nekādi marodieri klāt nevarēja tikt, jo visa notikuma vieta uzreiz jau pēc pirmā nobrukuma bija aplenkta un nepareizi cilvēki tur klāt netika.

Taču dažu ļaužu ārkārtīgi neētiskā uzvedība „Maxima” traģēdijas sakarā ir tiešām bijusi. Kāds vīriņš, uzzinājis, ka nelaimē bojā gājusi sieviete ar līdzīgu uzvārdu kā viņam, mēģināja izkrāpt pabalstu un pievākt to sev. Tas ir visaugstākajā mērā neglīti un par to vajadzētu pa purnu.

Īsti par marodierismu saukt nevar, taču tas ir kaut kas ļoti tuvs tam - tā saucamā sabiedriskā komisija Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai, kuru vada bijušais SAB vadītājs Jānis Kažociņš, un kurā darbojas uzņēmēja Baiba Rubesa, „Delnas” vadītāja Inese Voika un pensionētā tiesnese Ināra Šteinerte. Portāls „pietiek.com” aplēsis, ka katrs izmeklētājs no valsts saņemšot vairāk kā 1200 latu mēnesī. Šo finansējumu nokārtojis premjers Valdis Dombrovskis.

Pusauga meitene, kas divas diennaktis nepārstāja raudāt, gaidot, kad viņas mamma varbūt tomēr tiks dzīva iznesta no „Maxima” gruvešiem, nav saņēmusi pat 40 latus, kas bija atvēlēti kā pirmās nepieciešamības pabalsts upuru tuviniekiem. Šai meitenei 1200 latu ir fantastika – kāda neiespējama summa, kuru viņa nav rokās turējusi un nezina, kā tā izskatās.

Bet „sabiedriskās komisijas” locekļi saņemšot 1200 latus mēnesī. Jāteic gan, ka 1200 latu viņiem diez vai ir liela nauda. Ar šādu nieka finansējumu komisijas locekļi morāli var justies gandrīz kā par velti strādājoši.

Vairāk kā nauda ir iespēja plaši zīmēties televīzijas kameru priekšā kā personām, kas dziļi izmeklē, taču diez vai vērts gaidīt satriecošus rezultātus, jo izmeklēšanas organizatoru ( „Delna”) saistība ar varas gaiteņiem un tās sistēmas radītājiem, kas netieši izprovocēja traģēdiju, nav noliedzama.

Tā saucamās sabiedriskās organizācijas „Delna” un „Providus” ir dibinātas par ārzemju miljardiera Džordža Sorosa naudu un ir cieši saistītas ar partiju„Vienotība”. „Delna” un „Providus” būtībā ir „Vienotības” Saeimas frakcijas pagarinājums ārpus Saeimas. Pat kadri rotē no organizācijas uz partiju brīvi nepiespiežoties un neaizķeroties – Lolita Čigāne reiz bija „Delnas” darbiniece, tagad ir Saeimas deputāte „Vienotības” frakcijā.

„Sabiedriskās komisijas”, kurā lielu lomu spēlēs „Delna” un „Providus, misija ir aizmālēt acis sabiedrībai, lai ļaudis nodomā, ka „Vienotība” ir labā, bet visi citi ir sliktie. Lai šo domu propagandiski pasniegtu, tiks muļķoti nelaimīgi, tuviniekus zaudējuši cilvēki, tiks radīta darbības imitācija, piesaistot savam pasākumam visādus ekspertus..

Komisijai ar patiesu sabiedrības interešu pārstāvēšanu būs maz sakara. Par sliktajiem tiks pasludināti visi citi, bet ne „Vienotība”. Nevainīga būs arī amorfā sistēma, kuras rezultāts ir lielveikala jumta sabrukšana un 54 mirušie.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.