Harakiri ar lietussargu

© f64

Ārā ir pelēks rudens, un cilvēkiem kā Prževaļska ķēves nāk virsū domas par apkures un elektrības rēķiniem. Taču ne visiem valstī klājas slikti, ir arī priecīgi jaunumi.

Plānots, ka šodien Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izskatīs Saeimas deputātes Lolitas Čigānes (Vienotība) iesniegtos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Ja viss ies gludi, likuma grozījumi jau 30. oktobrī var nonākt izskatīšanai parlamentā. Ja Čigānes ieteikumi gūs atbalstu, ministru un Ministru prezidentes algas tiks paceltas par apmēram 1500 eiro. ZZS un Nacionālā apvienība gan nav sajūsmā par Čigānes ierosinājumiem un izturas pret tiem noraidoši. Jūtot, ka šis nu pagalam nebūtu īstais brīdis pacelt ministru algas, viņi nav gatavi par to diskutēt.

Toties Vienotība ir gatava! Deputāte Ilze Viņķele (Vienotība) uzskata, ka priekšlikums ir «vismaz diskusijas vērts», un slavē partijas biedreni Čigāni par labo darbu, ko viņa veikusi, «zinot, ka priekšlikums ir ekstrēmi nepopulārs».

Viņķelei taisnība – ir ekstrēmi nepopulārs, tiešām ekstrēmi bezkaunīgs. Čigāne stumj cauri aizejošajai Saeimai nepopulāro ierosmi, jo tā jau tāpat ir norakstīta vienība. Tauta tad varēs teikt: «Lūk, vēlēšanas pagāja un pats prioritārākais darbs valstī izrādījās ministru algas celšana!» Bezkaunība, bet ko no «klibām pīlēm» prasīt. Pikantumu gan te piepilina tas, ka partiju tirgū par valdības krēsliem Čigānes vārds tika minēts kā reāla kandidatūra uz izglītības un zinātnes ministres posteni – tātad Čigāne cīnās par algas pielikumu sev pašai?! Kas tad īsti valstī tāds būtu noticis, ka tagad ministriem vajadzētu palielināt algas? Vai ir kādi grandiozi sasniegumi, vai ir jūtami augušas pensijas un algas skolotājiem, ārstiem? Vai ir augusi labklājība un valdības darba rezultātā vairojušās labi apmaksātas darba vietas? Vai ir apstājusies ekonomisko bēgļu plūsma uz citām valstīm, kamdēļ ik gadu Latvijā mazumā iet tik cilvēku, cik iedzīvotāju Kuldīgā?

Čigāne domu par algu pacelšanu pamato ar to, ka premjeres un ministru algas nav atbilstošas viņu pienākumiem un atbildībai. Bet vai tad medmāsas alga Latvijā ir atbilstoša viņas pienākumiem un atbildībai? Ja viņa kļūdīsies un iešļircinās ko nepareizu, slimnieks nomirs. Ja skolotāji strādās atbilstoši viņu algām, nākamās paaudzes izaugs dumjas un nespējīgas konkurēt. Policisti un ugunsdzēsēji katru dienu riskē ar savu dzīvību, bet saņem pavisam nelielas algas. Vai pensionāri, kas visu mūžu strādājuši, saņem savam ieguldījumam kopējā labuma radīšanā atbilstīgas pensijas? Necik salda dzīve nav arī privātā sektora darba ņēmējiem, kur lielveikala pārdevēja sēž kondicionētāja vējā pie kases caurām dienām, bet mēnesī saņem daudz mazāk par Čigānes kundzes tēriņiem bižutērijai vienā šopingā Turcijā.

Turklāt runa ir par algām ministriem valdībā, kura vēl nav pat sastādīta, nav sākusi strādāt. Kad šī jaunā valdība būs parādījusi sevi darbībā, kaut ko paveikusi, tad varbūt runas par algu pielikumiem kļūtu saprotamākas.

2006. gadā, kad Čigāne vēl bija sabiedriskās politikas centra Providus darbiniece, Providus skarbi nosodīja Aigara Kalvīša valdības neķītro soli – uzreiz pēc vēlēšanām piešķirt ministriem prēmijas mēnešalgas apmērā. Vēsture ir veikusi nelielu aplīti pa spirāli, un tagad jau pati Čigāne ir pie varas. Tāpēc dziesma ir pavisam cita. To seno, 2006. gada dziesmu vairs reti kurš atceras. Providus un Delna tolaik nebalsī kliedza, ka valdība nav paskaidrojusi, kas tie par labiem darbiem, par kuriem ministriem piešķirtas prēmijas... Kas tie par labiem darbiem, par kuriem valdībai tagad vajadzētu piešķirt algas paaugstinājumu?

Vienotības politiķi punkts punktā kopē tās priekšgājēju izdarības, kuras paši savulaik kaismīgi durstīja ar lietussargiem. Tagad Vienotība ar aprūsējušu lietussargu šķērž sev pušu vēderu un diezgan šķērmi šķetina ārā savas politiskās zarnas.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais