Gerhard, neesi Sprūdžs!
Jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!TB/LNNK) ir pazīstams kā pieredzējis, nopietns vīrs no politiķu saprātīgā un pragmatiskā, ne bļaurīgā gala.
Tāpēc ir cerība, ka vides un reģionu jomā netiks darītas kādas muļķības un attiecībās starp valdību un pašvaldībām notiks auglīga sadarbība kopīgu mērķu labad, nevis mēģinājumi «no augšas» voluntāri ko diktēt. Zināms, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) ļoti gribēja vadīt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), taču tā sanāca, ka ministrija ir nonākusi nacionāļu ietekmes lauciņā. Tas nav nekas slikts, jo, kā var noprast no Gerharda izteikumiem LNT pagājušās ceturtdienas raidījumā
900 sekundes, viņš saprot, ka ir nokļuvis tajā krēslā, uz kuru bija cerējusi ZZS ietilpstošā Latvijas Zaļā partija, viņš negrasās savu amatu izmantot nelietīgi un kaut kā par spīti zaļajiem. Viens no nacionāļu priekšvēlēšanu lozungiem bija par «zaļu Latviju». Tas ir cerīgi, un tas ir jauki.
Tomēr viena lieta Gerharda ministrēšanas pirmo dienu verbos mazliet raisa neizpratni. Iztaujāts par to, vai VARAM turpinās bijušā zatleriešu ministra Edmunda Sprūdža laikos iesākto tiesāšanos pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Gerhards bija pati izvairība – tiesa vērtēšot, tad viņš skatīšoties, vērtēšot un domāšot.
Tiesa jau vienreiz izvērtēja – pirmās instances tiesā Sprūdžs cieta absolūtu sakāvi un Lemberga atstādināšana no amata neizdevās. Citādi arī nevarēja būt, jo Sprūdžs bija iedomājies, ka ir tik varens, ka tiesa apmierinās viņa kaprīzes, ka pietiks ar bļāvieniem, ka Lembergs ir smagos noziegumos apsūdzēts, tāpēc nevar būt pilsētas mērs. Latvijā, par laimi, ir saglabājušās šādas tādas tiesiskas valsts pazīmes, un tiesiskā valstī nepietiek safabricēt krimināllietas, lai politiskos konkurentus dabūtu nost no vēlētiem amatiem. Ir arī tāda lieta kā nevainības prezumpcija – proti, nevar kādu pasludināt par vainīgu, ja to nav nospriedusi tiesa. Lembergs nav notiesāts, nav pārkāpis arī kādus citus likumos noteiktus priekšrakstus, kas dotu pamatu viņu atstādināt, tāpēc tiesa VARAM prasību neapmierināja.
Ja arī Sprūdžs nesaprata, ka lietā nav iespējams vinnēt, tad gan VARAM juristi, gan ministriju pārstāvošā advokātu firma apzinājās, ka gaidāms zaudējums. Taču kāpēc nepatiesāties, ja par to labi maksā? Sprūdžs ar tiesāšanos pret Lembergu šāva uzreiz divus zaķus – pats varēja visādi politiski izākstīties un zīmēties publikas priekšā kā varonīgs cīnītājs par «tiesiskumu», bet lietā ministriju pārstāvēt nolīgtā Sprūdža partijas biedrenes Ingas Antānes bijusī darbavieta, advokātu firma Triniti nopelnīja naudiņu uz valsts rēķina.
Decembrī nozīmēta šīs lietas izskatīšana otrajā instancē. Tas nozīmē, ka tiesu vara tiks nodarbināta ar bezjēdzīgu, vecu papīru celšanu augšā un to šķirstīšanu. Valstij jāapmaksā tiesneša, sekretāres un tiesas nama darbinieku darbs. Tiks tērēta elektrība, iesaistīto personu laiks un benzīns, tiks aizņemta tiesas zāle, kurā varbūt tajā laikā varēja izskatīt kādu patiešām nopietnu, īstu lietu. Cik daudz nav runāts, ka tiesas Latvijā ir pārslogotas? Nereti tieši pārslodzes dēļ lietas netiek izskatītas saprātīgos termiņos, kas savukārt rada Latvijai nelabvēlīgus spriedumus Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Zatlera Reformu partija un Sprūdžs pelnīti atrodas politikas mēslainē. Sprūdža iniciētās tiesu lietas sen jau nelabi ož kā ministra biroja virtuvē atvilktnē nobāzts vecas zupas katliņš. Vilkt tās ārā un turpināt ir kas līdzīgs kā ļaut pa tiesu gaiteņiem staigāt politiska līķa plankumiem klātam zombijam.
Gerhards nāk no partijas, kas arī ir gana daudz cietusi no politisko konkurentu sarūpētām viltus krimināllietām un jutusi uz savas ādas, kā ir dzīvot, kad sāncenši kontrolē specdienestus. Tāpēc gan jau viņam vajadzētu būt saprotamam, kas patiesībā ir «smagās apsūdzības» Lembergam un kāda loma savulaik bija Sprūdžam.
Gerhardam, atnākot strādāt par ministru, vajadzētu pažēlot tiesu varu, pataupīt valsts naudu un negaidīt, ko decembrī darīs tiesa, bet padomāt, kā var atsaukt Sprūdža biroja juridisko analfabētu samurgoto prasību, un ielidināt to papīrgrozā.