Krūmiņa populisma druvā
Valdība otrdien atbalstīja trīs ministriju rosinātās pārmaiņas Ventspils, Liepājas un Rīgas ostu valdēs, veicot valsts pārstāvju nomaiņu tajās.
Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, sākot darbu jaunajiem ministriem, paziņoja, ka gatavo izmaiņas Liepājas, Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs.
Brīvostu valžu locekļu nomaiņa noris vistīrākajā veidā politiski - saskaņā ar 12. Saeimas vēlēšanu rezultātiem. No valdēm tiek izsviesti daži vēlētāju uzticību zaudējušās Zatlera partijas pārstāvji un to vietā iecelti pārstāvji no partijām, kas uzticību ir ieguvuši, pārdalot ietekmi atbilstīgi jaunajai ainai uz politiskās skatuves. Tur nebūtu nekāda pasaules brīnuma un tēmas, par ko skandalēties, bet nelaime ir tāda, ka latvju tautā tradicionāli un jau labi pasen nav skaidrības par to, kas ir brīvostu valdes, kas ir valsts uzņēmumu padomes un valdes, ko tās dara, ko tās ziemā ēd un cik valžu un padomju locekļi saņem.
Tautas pamatotais īgnums ir par to, ka šo padomju un valžu locekļi saņem prātam neaptveramus, nesamērīgus atalgojumus, par ko cilvēkiem ir gluži pamatota skaudība – kāda suņa pēc šiem locekļiem dzīres mēra laikā?
Tur, kur ir ļaužu nesaprašana un dusmas, ir arī labi mēslota augsne populismam. Senos laikos, kad jaunie laiki vēl nebija kļuvuši par veciem laikiem, un pie varas nāca „Jaunais laiks”, ar lielu bļaurību un izrādīšanos tautai tika apsolīts un pa daļai arī izpildīts solījums, ka „riebīgās” valsts uzņēmumu padomes tiks likvidētas – lai nav nemaz. Ļaužu masas sajūsmā aplaudēja. Šur tur padomes tika likvidētas, šur tur palika, bet sausais atlikums no tā bija tāds, ka tika izbojāta loģiska, normāla valsts uzņēmumu pārvaldes sistēma – ka ir uzņēmuma vadība un ir uzņēmuma valde, kurā strādā nozares speciālisti, kas piedalās uzņēmuma darba ikdienas rutīnā, pieņem taktiskus lēmumus. Un tad vēl ir padome – uzraudzības iestāde, kas rūpējas par uzņēmuma stratēģiju un akceptē svarīgākos uzņēmuma lēmumus.
Tas ir līdzīgi kā valstī valdība un parlaments – valdības funkcijas ir valdei, bet parlamenta funkcijas – padomei. Valde darbojas kā izpildvara, bet padome – līdzīgi kā likumdevējs. Šīs sistēma jaunajiem, skaistajiem spēkiem savulaik bija jāizčakarē.
Lai gan sabiedrības pieprasījums bija pārskatīt šo padomju locekļu atalgojuma apmēru, kas bija nepieklājīgi liels par gandrīz nekādu darbu, „Jaunais laiks” izlēja netīro ūdeni kopā ar bērnu un sāka padomju likvidēšanu, lai izpatiktu publikai un varētu sist sev pie krūts.
Ar ostu brīvostu valdēm problēmu nav, ja vien nebūtu tāda lieta, ka ir ieviesusies nepareiza terminoloģija – to, kas saucas „brīvostas valde”, patiesībā būtu jāsauc par brīvostas padomi, jo brīvostas valde reāli veic visas padomei tipiskās funkcijas – būtībā politiski uzrauga brīvostas pārvaldes darbu. Pastāvošā sistēma ir loģiska un saprātīga – četri valdes locekļi nāk no Liepājas, Ventspils vai Rīgas pašvaldības, bet otri četri – no valdības. Rezultātā viens otru uzrauga un nav iespējams pieņemt kādus savtīgus, sliktus lēmumus, jo otra puse tos neakceptēs. Šī paritāte gan dikti nepatīk valdības aprindām, kas gribētu būt svarīgākas un augstākas par pašvaldībām, un uzskata, ka pašvaldības ir zemāki radījumi, kuriem jāizpilda pavēles un jātur mute ciet, bet nu vismaz pagaidām nav izdevies mainīt sistēmu, tāpēc būtiskos jautājumos lēmumi tiek pieņemti kompromisa ceļā. Tas ir normāli. Nenormāli, ka normāls pārvaldes modelis ir dēmonizēts, cilvēkiem iestāstīts kā kaut kas slikts un ar spalvainu muguru. Diemžēl šo spalvaino muguru ir tieksme ķemmēt šobaltdien, kad seno laiku repšes un čepānes jau ir noiets etaps.
Tagad uz skatuves iznāk Valsts kontrole un arī sāk savu populistisko spēlīti.
Valsts kontrole aicina Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu nodrošināt, ka ostu valdēs tiek iecelti profesionāli cilvēki. Tas skan iespaidīgi. Valsts kontrole pat jau atkārtoti aicinājusi Straujumu pievērst uzmanību ostu pārvaldības jautājumiem. Valsts kontroliere Elita Krūmiņa vēstulē Straujumai norādījusi, ka "politiska" brīvostas valde, kas ir izveidota bez profesionālās atbilstības ostas pārvaldīšanas uzdevumam izvērtēšanas, nevar nodrošināt šo iestāžu darbības atbilstību tiesiskuma un lietderības prasībām.
Valsts kontroles pārstāvis Aivars Ērglis Ministru kabineta sēdē aicināja valdību brīvostu valdēs iecelt nepolitiskus pārstāvjus.
Gandrīz vai nav ko iebilst. Nu, kā var apšaubīt, ka valdēs jāstrādā profesionāļiem?
Taču aicināt iecelt nepolitiskus pārstāvjus ir kas apmēram tas pats, kā lūgt tīģerim turpmāk vairs neuzbrukt citiem dzīvniekiem un kļūt par veģetārieti. Atliek vien just līdzi Straujumai, kura pat pie vislielākās gribas nevar kā nebūt ietekmēt valdes locekļu iecelšanas procesu, jo viņas areālā var būt tikai „Vienotības” ielikteņi, kamēr to, ko jādomā Nacionālajai apvienībai un ZZS, viņa nevar diktēt. Protams, būtu labi, ja visi brīvostu valžu locekļi būtu vienlaikus arī izcili kuģošanas, loģistikas, ekonomikas un jurisprudences speciālisti. Taču tik skaisti nav, un dažs jaunais loceklis dažā valdē tiešām izraisa aizdomas. Taču nav arī tik traģiski, kā to cenšas iztēlot Valsts kontrole – galīgu debīļu arī valdēs nebūs. No jaunajiem valžu locekļiem nevar un nevajag prasīt, lai viņi būtu izcili ostu nozarē. Būtu tikai vēlams, lai viņi ko nebūt saprot no ekonomikas un likumiem. Par „Vienotību” te var teikt, ka tā atkal ir iekritusi pati savās citiem liktās lamatās – „Vienotības” priekšgājējs „Jaunais laiks” uzstādīja augstu mērķi – nodrošināt dižu speciālistu ielikšanu pārvaldes struktūrās – taču realitātē un šodien „Vienotība” to nespēj pildīt.
Politiskajiem procesiem gar malu lavīdamās, Valsts kontroliere tomēr ir iesoļojusi politikā un plūc vārpas politiska populisma druvā, jo ir populāri gānīt sliktos politiķus, kas politiski veido valdes un padomes. Bet, ja jau tik ļoti gribas būt populārai, vai tad ir jāstrādā par Valsts kontrolieri? Tad jāiet savas priekšgājējas Ingunas Sudrabas ceļš un jāstājas kādā partijā vai jādibina jauna partija un ar paceltu karogu jākandidē uz Saeimu.