17. un 18. decembrī oficiālā vizītē Latvijā uzturas Kirgizstānas Republikas ārlietu ministrs Erlans Abdildajevs.
Latvijai Centrālāzijas reģions ir izvirzīts par vienu no Latvijas ārpolitikas prioritātēm prezidentūrā Eiropas Savienības Padomē nākamā gada pirmajā pusē, un sadarbībai ar Kirgizstānu Latvija piešķir svarīgu uzmanību un ir ieinteresēta ES klātbūtnes stiprināšanā Centrālāzijā. Kā perspektīvas divpusējās sadarbības jomas Latvijas Ārlietu ministrija uzskata transporta, tranzīta, izglītības, kā arī lauksaimniecības nozares.
Saprotams, ka augstais viesis no Kirgizstānas nebrauc uz Latviju tāpat vien, bet ir ieinteresēts Latvijā kā lobijā ES, cerot uz izpalīdzīgu roku Kirgizstānas centienos gūt kādu labumu no ES palīdzības fondiem. Ekonomiskās atpalicības un korupcijas problēmu nomocītajai Kirgizstānai palīdzību vajag daudz – desmitus miljonus eiro. Abdildajeva kungs Latvijā tiekas ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Saeimas priekšsēdētāja vietnieku Gundaru Daudzi, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un Jūrmalas mēru Gati Truksni.
Tas viss ir jauki. Cerams, ka vizīte būs sekmīga un abām valstīm auglīga. Nejauki ir tas, ka Kirgizstānā varas iestādes savulaik ir ne visai glīti izrīkojušās ar Latvijas pilsoņiem un viņu mantu. 2010. gada aprīlī politisku juku un etniskas vardarbības laikā pie varas nākusī jaunā Kirgizstānas pagaidu valdība pārņēma kontroli pār Latvijas uzņēmējam Valērijam Belokoņam piederošo „Manas” banku un to faktiski nacionalizēja. Latvijas ārlietu resors un dažāda līmeņa amatpersonas ir atzīstami aizstāvējušas Belokoņu, tostarp Latvijas Ārlietu ministrija atgādināja Kirgizstānai 2009. gadā noslēgto starpvalstu līgumu par investīciju aizsardzību un nosūtīja vairākas notas ar atgādinājumu par saistību ievērošanu. Savukārt Belokoņs pats iesniedza starptautiskajā arbitrāžas tiesā prasību pret Kirgizstānas valdību, lūdzot izvērtēt, vai Kirgizstānas valdībai bija jelkāds pamats bankas pārņemšanai un lūdzot kompensēt ekspropriētās bankas vērtību.
Līdz beidzot šā gada 24. oktobrī starptautiskā arbitrāžas tiesa Parīzē pasludināja spriedumu – Kirgizstānas valdībai jāatmaksā Belokoņam 16,5 miljoni ASV dolāru (13,04 miljoni eiro). Starptautiskās arbitrāžas spriedums ir stājies spēkā un nav pārsūdzams. Kirgizstāna četru gadu laikā ne tikai neko nav atdevusi vai kompensējusi, bet vēl atriebjoties par uzsākto starptautiskās arbitrāžas procesu, ierosinājusi krimināllietas pret četriem bijušajiem „Manas” bankas darbiniekiem, Latvijas pilsoņiem.
Tad nu tagad ir īstā reize – šajās divās dienās, kad Latvijā ir Kirgizstānas ārlietu ministra vizīte – vēl un vēlreiz diplomātiski, bet stingri atgādināt Kirgizstānai, ka aplaupīt Latvijas pilsoņus nav labi. Un, ka Latvija neatstāj savu pilsoņus nelaimē, ka aizstāv tos, ka stingi pieprasa atdot tiem pienākošos naudu. Un, ja Kirgizstāna turpinās izlikties, ka nav neko parādā Belokoņam, tad nebūs mīļas pretimnākšanas Kirgizstānai Latvijas ES prezidentūras laikā. Un, ja kirgīzi nesaprot, ka nedrīkst darīt pāri latviešiem, tad Latvija parūpēsies, lai prasības nodrošināšanai tiktu arestēti kādi Kirgizstānas īpašumi kaut kur Eiropā. Apmēram tā vajadzētu māt ar mietu Kirgizstānas virzienā rītā, pusdienlaikā un vakarā pirms un pēc oficiālas sarokošanās un mazāk oficiālos brīžos. Un mūsu valsts ārlietu resora darbiniekiem, tāpat arī Valsts prezidentam un Saeimas spīkeres vietniekam, un arī Jūrmalas mēram nevajadzētu kautrēties teikt Kirgizstānas ārlietu ministram, ka derētu tā kā starptautiskās arbitrāžas spriedumu pildīt. Un varbūt arī ieminēties, ka šajā gadā palicis maz dienu, bet starptautiskās arbitrāžas spriedums paģēr norēķināties līdz šā gada beigām. Ja tas netiks izdarīts, kompensācijai klāt tiks rēķināti soda procenti. Un tie nav mazie – ap miljonu dolāru gadā.
Abdildajeva kungam vajadzētu atgriezties mājās ar skaidru sapratni, ka Latvija ir draudzīga valsts, bet arī ar pašcieņu.
Spiežot uz Kirgizstānas viesi, jāņem vērā arī tāda nianse, ka tā ir naudas lieta ne tikai uzņēmējiem, bet arī Latvijas valsts budžetam. Kad Belokoņs saņems 16,5 miljonus dolāru, viņš Latvijas Republikas budžetam kapitāla nodoklī samaksās aptuveni miljonu dolāru. Nav nemaz mazā summa.
Savulaik, kad maksātnespējā iekrita Latvijas „Parex” banka, Azerbaidžāna uz Latviju prata uzspiest kaut kā tik efektīvi, ka Azerbaidžānas uzņēmēju „Parex” bankā iesalusī nauda tika atdota viņiem uzreiz un bez tielēšanās. Tagad Latvijas politiķi un amatvīri ir izaicināti parādīt, ka Latvija prot naudu ne tikai atdot, bet arī atgūt.