Naskie dubultotāji

© f64

Ir pagājis ne pārāk ilgs laika sprīdis, kopš 4. oktobrī Latvijas pilsoņi ievēlēja 12. Saeimu. Atšķirībā no 11. Saeimas, kas tika vēlēta ārkārtas režīmā un kur uz eksprezidenta Valda Zatlera rēķina parlamentā iekļuva vesels bars gadījuma cilvēku, pelēku garāmgājēju, 12. Saeima tika vēlēta pēc solīdas priekšvēlēšanu kampaņas, bija daudz kandidātu diskusiju plašsaziņas līdzekļos.

Šķita, ka nu gan būs kaut kas labāks, kvalitatīvi galvastiesu augstāks «100 gudro galvu» jeb tautas priekšstāvju sastāvs.

Taču ir sanākusi diezgan pasmaga vilšanās. Tautas priekšstāvji diezgan īsā laikā ir pamanījušies izgāzties kā vecas sētas, sadarīt tik daudz nesmukumu kā varbūt neviena Saeima iepriekš.

Pirmais neglītums notika jau vēlēšanu dienā, kad pie vairākiem Latgales vēlēšanu iecirkņiem pierullēja autobusi ar Dzintara Zaķa vēlētājiem. Pēc tam groteski iznesās partijas Vienotība aprindas, piespiežot nolikt deputāta mandātu ievēlētajam Jānim Junkuram, lai Saeimā ar «mīksto mandātu» varētu ietikt neievēlētā Solvita Āboltiņa.

Apbrīnojams liekulis izrādījies Vienotības politiķis Veiko Spolītis, kurš pieķerts braucam ar auto dzērumā. Tā vietā, lai klusi noliktu mandātu ar cerībām, ka pēc laika ļaudis būs piedevuši un ļaus viņam atkal atgriezties politikā, Spolīša darbībās un izteikumos nav ne mazākās nožēlas par nodarīto. Drīzāk nožēla jaušama nevis par to, ka braucis dzērumā, bet par to, ka pieķerts.

Artuss Kaimiņš politikā ienāca kā tiesātājs, lai triektu iz tempļa vecišķos korupcijā un marasmā ieslīgušos politiķus. Ar to viņš palīdzēja iekļūt Saeimā Latvijas Reģionu apvienībai, kas bez viņa agresīvajām un spožajām performancēm diezin vai būtu pārvarējusi 5% barjeru. Taču pats tiesātājs arī ir pamanījies izgāzties, ālējoties naktsklubā un vēl atraujoties pa seju no apsarga. Nu nevar teikt, ka tas būtu glīti.

Stājoties pie darba virpām, pirmais, ko ir paveikusi jaunā Saeima, ir budžeta pieņemšana, absolūti ignorējot opozīciju un pat tā īsti nedodot tai laiku iepazīties ar budžeta projektu. Tā ir slikta tendence – demokrātiskā valstī pozīcija vismaz skata pēc ieklausās opozīcijā. Latvijas parlamentā par nejauku tradīciju kļūst plenārsēžu laikā no zāles veltīt tribīnē runājošiem neērta viedokļa paudējiem aizskarošas replikas, demonstratīvi neklausīties viņu teiktajā, ar bubināšanu vai aplausiem sacelt troksni, lai nojauktu tribīnes runātāja domu gaitu.

12. Saeimas pozīcijas partijas, kas veido valdību, nepildīja priekšvēlēšanu laikā dotos solījumus, neatrada 12 miljonus skolotāju algu paaugstināšanai. Tajā pašā laikā pozīcijas partijas ir iesniegušas Saeimā priekšlikumu dubultot politisko partiju finansējumu no valsts budžeta. Tas arī neizskatās glīti – skolotājiem saka «nē», bet paši sev – «jā». Dabisks ir sašutums, ko šajā sakarā pauž izglītības un zinātnes nozares arodbiedrība. Nebūs brīnums, ja pedagogi streikos – ir jau arī par ko.

Vēl jaunā Saeima pamanījās neiedalīt naudu Latgales radio projektam, kas ir pagalam čābīgi. Zināms taču, ka Latgales reģionā ir vārīgais Ahilleja papēdis informācijas telpā, kur Krievijas propaganda veic savus nelāgos smadzeņu skalošanas darbus. Latvijas valstij lojāls radio kā pretsvars kaimiņvalsts mediju uzmācīgajai masāžai būtu jāatbalsta.

Var jau teikt, ka budžets ir tāds, kāds ir, naudas ir maz. Bet tad kāpēc atrodas nauda pašiem sev – partiju finansēšanai? Uz sev pašiem piešķiramo līdzekļu iedalīšanu politiķi ir naski, bet skolotājiem un radio naudas pietrūkst?

Saeimas un valdības reitings sabiedrības acīs gadu gaitā ir gājis lejup un lejup. Diezin vai 12. Saeimas pirmie mēneši būs devuši kādus priekšnoteikumus, lai tas beidzot sāktu celties augšup. Diezin vai labu reitingu var iedot diezgan atbaidošā politiskās vides deģenerācija, kas diemžēl acīmredzami turpinās.

12. Saeima ir tikai sākusi savu četru gadu darba ciklu, taču, tādā garā turpinot, var sanākt, ka nākamajā gadā Valsts prezidentam jāmeklē pēc Satversmes panta, kur rakstīts par Saeimas atlaišanu. Tas būtu pagalam skumīgi.

Nākamajā gadā politiķiem vajadzētu saņemties, noplacināt lejup savu lielummānisko uzpūtību, nolaisties tuvāk grēcīgajai zemei. Citādi var iznākt ļoti slikti. Kaut nu jaunajā 2015. gadā Dievs dotu Saeimas deputātiem tādu prātu, lai viņi strādātu nopietnāk, savas zemes pilsoņu vajadzības neaizmirstot, savas valsts labumam un uzplaukumam!

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais