Pārdzīvosim arī Rail Baltica
Ja Rīgā Ziemeļu šķērsojumu būvētu paralēli Daugavai, varētu jautāt, vai varas vīriem ir visi mājās, jo tāda būve būtu bezjēdzīga.
Grandiozais Rail Baltica II pasažieru dzelzceļa projekts ir gandrīz vai tas pats, kas būvēt tiltu paralēli upei, taču par projekta vajadzību varas aprindās nav bijis uztraukuma. Tieši otrādi – Rail Baltica II mūsu politiskā elite jau pasen reklamē kā dikti labu lietu – nu tik latvji varēs ērti un ātri nobraukt Tallinā vai Kauņā, atjaunosies tieši dzelzceļa sakari ar Helsinkiem, Varšavu, Berlīni un vēl arī ar Venēciju.
Vispār jau Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta pati saka priekšā, kurā virzienā vajadzētu veikt ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūrā, lai tas dotu reālu labumu tautsaimniecībai. Tranzīta galvenā straume ir starp Austrumiem un Rietumiem. Lai cik sarežģītas būtu attiecības ar Krieviju, reāla un nopietna tirgošanās šā vai tā būs ar Krieviju vai caur Krieviju, bet dienvidu – ziemeļu virzienā vizināsies vien daži tūristi vai uzņēmēji, kas nokavējuši lidmašīnu.
Lai arī ekonomisks ieguvums būs paknaps un nezin vai projekts vispār kādreiz atmaksāsies, toties ir izcils politisks ieguvums – trejas Baltijas valstis ar to demonstrē dibenu Krievijai. Tamdēļ milzīgus līdzekļus, kas salīdzināmi ar valstu gada budžetiem, iegulda uzbērumos, vagonos un sliedēs, kas būs kā Eiropā – par čibriku šaurākas nekā Krievijā.
Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas Aecom Ltd. 2011. gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvijai provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs – 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības līdzfinansējuma lieluma. Rail Baltica II projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu. Tas ir dāsns līdzfinansējums. Būtu tādi līdzfinansējumi rietumu – austrumu virzienam! Taču šim virzienam Briseles draugi ir skopi, jo neies taču audzēt Latvijas konkurētspējas muskuļus.
Viss ir izlemts jau 2011. gadā, triju Baltijas valstu valdībām vienojoties par projektu un neko daudz nevaicājot iedzīvotājiem. Tomēr pašlaik risinās vētraina sabiedriskā apspriešana. Mazapdzīvotajā Sējas novada Lojā uz sabiedrisko apspriešanu sanākuši 500 (!) iedzīvotāji, kas bažījušies, sprieduši un gudrojuši veselas četras stundas. Vēl šādas apspriešanas būs šonedēļ arī citos novados – Salacgrīvā, Limbažos, Mārupē un citur. Sabiedriskās apspriešanas varēja arī nerīkot, taču palaikam vajag mazliet nolaist tvaiku – lai cilvēkiem rastos iespaids, ka viņos klausās. Ne nu klausīsies, ne ņems ko vērā. Gan jau sliežu svītras rasējumos ir ievilktas un diezin vai kādas korekcijas vairs tiks veiktas. Pilnsabiedrības RB Latvija telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgailis Latvijas radio 1 programmā Krustpunktā mierināja, ka visā Latvijā, būvējot Rail Baltica II, būšot jānojauc tikai septiņas mājas. Sabiedriskajā apspriešanā izliktajās kartēs gan redzams, ka dzelzceļš ies pāri vai tuvu garām kādām 200 mājām, bet neesot jāuztraucas – visas mājas nebūšot jānojauc. Tad jau ļaudis var gulēt mierīgi – vilciens brauks cauri pagalmam, kūtij vai guļamistabai, bet māja paliks.
Saeimas opozīcijas deputāti nedod valdībai mieru un ir sarakstījuši milzum daudz jautājumu premjerei Laimdotai Straujumai un satiksmes ministram Anrijam Matīsam. Pieprasījumos norādīts uz sagrozītiem datiem, dīvainiem, neadekvātiem secinājumiem un atklātu nolaidību sakarā ar projektu Rail Baltica II. Ja opozīcija turpinās kašķēties un dzīt valdību stūrī ar neērtiem jautājumiem, tai viegli var pārmest, ka tai nešķīsti sakari ar Kremli un tāpēc tā apšauba lielisko reģiona integrācijas projektu.
Atkal ož pēc daudzkārt jau pieredzētā stāsta – vinnē zemākās cenas piedāvātājs, kurš pēc tam prasa piemaksāt vēl un vēl. Jaušams, ka vilciena ātrums un ērtums nebūs gluži kā Japānā, bet morāli pavecs jau no pirmā reisa.
Bet nu cik tādas ļaužu slaukšanas jau nav bijušas! Latvieši ir stoiski pārcietuši Lattelekom modernizāciju, televizoru ciparizāciju, Dienvidu tiltu, Gaismas pili un citus pasākumus, pat vairākkārt pārmaksājot būves un pērkot novecojušas tehnoloģijas. Gan jau pārdzīvosim arī Rail Baltica II. Samaksāsim katrs vienu gada algu par dzelzceļu, toties brauksim uz Tallinu kā kungi!