Tiesības gari vāvuļot

Kad redzam, kādas kaislības dažkārt mēdz pārņemt citu valstu parlamentus, varam pat nopriecāties, ka mūsu politiķi tik zemu vēl tomēr nav nolaidušies – vismaz nekaujas sēžu laikā, kā tas ir bijis Gruzijā, Dienvidāfrikā, Itālijā, Taivānā, Indijā, Krievijā, Ukrainā, Venecuēlā un vēl daudz kur citur.

Taču verbālā agresija, nekonstruktīva kritika, naida runas, politikas procesa devalvācija līdz tam, ka politiķi bļaurē, apsaukājas kā bērnudārzā, dažbrīd uzvedas kā Tvaika ielas iestādījuma pacienti, arī Latvijā aizvien vairāk ienāk un nostiprinās.

Var saprast tā dēvēto latvisko partiju nelaimi un īgnumu - pašvaldību vēlēšanās Rīgā pavisam maz pietrūka, lai Saskaņa un mērs Nils Ušakovs tiktu gāzts. Taču nesanāca. Varbūt nesanāca tieši tādēļ, ka Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas un Vienotības priekšvēlēšanu retorikā pietrūka pozitīvas programmas. Tur viss bija balstīts tikai uz to, ka Ušakovs ir sliktais, jo ir slikts. Slikts viņš ir tāpēc, ka ir krievs. Ko labāk par Ušakovu darītu Mārtiņš Bondars, Vilnis Ķirsis vai Juta Strīķe? To Ušakova konkurenti neprata pastāstīt un pārliecināt.

Visa tā pati vecā kliegšana bez racionāla satura turpinās arī tagad - pašlaik jau 13. Saeimas vēlēšanu kampaņas ietvarā. Visas vecās kļūdas. Fiziķis Alberts Einšteins ir teicis, ka nevar cerēt uz labāku iznākumu, ja visu laiku atkārto to pašu kļūdu, ko iepriekš.

Rīgas opozīcija Rīgas pozīcijai inkriminē pilnīgi visu - jebkuru tās lēmumu un soli. Ja tā kaut ko nebūvē, tad kliegšana būs par nebūvēšanu, ja būvē - tad par to, ka nepareizi būvē.

Nupat ir izcēlies liels strīds par Rīgas domes 28. februāra lēmumu ierobežot deputātu tiesības iztaujāt domes amatpersonas. Dome lēma, ka var uzdot trīs jautājumus, bet ne vairāk. Rīgas dome esot nedemokrātiska un ierobežojot opozīcijas iespējas izteikties.

Taču viena pagale nedeg. Rīgas domes opozīcija ir novedusi Rīgas pozīciju līdz šādam lēmumam ar savu nebeidzamo obstrukciju, ar centieniem katru domes sēdi pārvērst par farsu. Viena deputāte no opozīcijas bija sagatavojusi 69 jautājumus domes ierēdņiem. Tas nozīmē, ka pat tad, ja jautājumu uzdošana un atbildēšana noritētu raiti, tam vajadzētu vismaz četras stundas. Vēl cita Rīgas deputāte vēlējās uzzināt, cik Rīgā ir koku. Deputāts Krišjānis Feldmanis no tribīnes sāka monotoni lasīt Satversmes tekstu. Deputāte, dzejniece - mistifikatore Eva Mārtuža sāka citēt savu poēziju. Bet ļoti nervozais Jānis Bordāns (JKP) apsaukāja savus kolēģus par fašistiem.

Ir saprotams, ka nāk vēlēšanas un visiem gribas iznesties, taču skumīgi ir tas, ka cieš Rīgas iedzīvotāji. Bezjēdzīgās politiskās cīņās iebremzējas svarīgi lēmumi - vajag remontēt vismaz simts Rīgas namu fasādes, nav pieņemti lēmumi desmitos gadījumu ar mitekļu privatizāciju, par mazturīgo rīdzinieku arī tā kā vajadzētu lēmumus. Par rīdzinieku drošību tāpat nav pieņemti lēmumi, jo, piemēram, namam Vīlandes ielā 11, pašā centrā, ir vajadzīgs kāds risinājums, taču tā nav, līdz ar to cilvēkiem uz galvas var uzkrist ķieģeļi. Rīgas domes jautājumi galvenokārt ir saimnieciski, taču 13. Saeimas vēlēšanu gaisotnē viss ir politizēts un pārpolitizēts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards ir tā pozicionējies, ka nikni iestāsies par demokrātiju un panāks, ka tiks atcelti Rīgas domes grozījumi.

Var sanākt tā, ka no nieka Rīgas domes lēmumiem par deputātu jautājumu tēmu turpmāk būs liela juridiska ņemšanās Satversmes tiesā, kur nevar zināt, kurš vinnēs.

Gerhards var trāpīt pats savas vai valdošās koalīcijas partiju kājā. Ir arī citas pašvaldības Latvijā, kur var būt ierobežotas iespējas uzdot jautājumus un gari un bezjēdzīgi vāvuļot.

Saeimā šādas iespējas ir ierobežotas jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad Saeimas vairākumam apnika Joahima Zīgerista partijas nebeidzamā vēlme to vien darīt, kā uzdot jautājumus. Tolaik arī bija virkne deputātu, kas nebeidzami kāpa tribīnē un tukši kaut ko gvelza. Vistukšāk un visbiežāk tolaik gvelza politiķi, kas ir pašreizējās Nacionālās apvienības priekšteči. Ja tiesības tukši gvelzt ir tik ļoti demokrātijai vajadzīgas, tad tās jāatjauno ne tikai Rīgas domē, bet arī Saeimā.

Lai vai kā tur būtu ar lietas juridiskajiem aspektiem, vajag, lai lieta netraucē saprātīgai politikai. Kaut kā tā būtu labi.