Varētu vismaz aizstāvēt savējos
Lielvaru līderi tiekas un izsaka cits citam komplimentus, bet nākamajā brīdī jau nāk klajā ar savstarpēji naidīgiem paziņojumiem, sankcijām un embargo, kas ietekmē biržu ciparus, valūtu kursus un iedzīvotāju dzīves līmeni. Arī katru Latvijas mājsaimniecību ietekmē ģeopolitiskie procesi. Ģeopolitika lielā mērā nosaka, cik naudas ir maciņā cilvēkiem un ko viņi ēd brokastīs. No britu breksita, Krimas sagrābšanas vai Donalda Trampa uzvaras nevar noslēpties savā čaulā un izvairīties.
Lai vai kā, Latvijas problēma ir starptautisko norišu analīzes un prognozes trūkums. Ir Ārlietu ministrija, taču šī ministrija par maz strādā vai arī ar to vien nepietiek. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs braukā pa pasauli kopā ar savu padomnieku un uzturas Latvijā īslaicīgās vizītēs, bet vēsturē viņš paliks ar to, ka aizliedzis Latvijā iebraukt trim Krievijas dziedātājiem, tā iznīcinot tradicionālo mūzikas festivālu Jūras pērle Jūrmalā.
Rodas sajūta, ka ārlietu resors un līdz ar to arī visa valsts peld pa ģeopolitikas jūru bez kartes un kompasa
Vai šāds ministra gājiens tika analizēts? Vai tas atbilst kādām valsts ārlietu prioritātēm? Ko, ja neskaita prāvus naudas zaudējumus tūrisma nozarei, Latvija ieguva?
Rodas sajūta, ka ārlietu resors un līdz ar to arī visa valsts peld pa ģeopolitikas jūru bez kartes un kompasa. Kur kāds nejauši sastapts padomdevējs ko iesaka, kur pats ministrs paļaujas uz saviem mirklīgiem emocionāliem impulsiem un pieņem nepārdomātu lēmumu, tā veidojas Latvijas ārlietas.
Agrāk bija vienkāršāk - atlika vien nospraust kursu uz tādām salām kā Brisele un NATO, un nekas nebija jāizgudro. Taču tagad, tēlaini izsakoties, Briseles un NATO, Vašingtonas un Eiropas Savienības atrašanās vieta vairs nav tā pati vecā un nemitīgi mainās. Ik dienu notiek kaut kas zemestrīcēm līdzīgs, un ar mērenām šausmām jālasa internetā, ko naktī sociālajos tīklos atkal būs pateicis Tramps, ko izstrādājis kāds Eiropas valsts politiķis. Kamēr attiecībās ar Krieviju aktuāls ir jauns sankciju vilnis, kurā piedalās Eiropas Savienība, Eiropas Savienības valsts Austrijas ārlietu ministres kāzās tiek sagaidīts dārgs viesis - Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kuru visādi bučo un draudzīgi apkampj austriešu politiskā elite.
Ietekmīgāko Latvijas partiju priekšvēlēšanu programmās par ģeopolitiku un ārlietām ir gludas un pareizas frāzes par orientāciju uz Rietumu vērtībām, NATO un ES, taču šī shēma pajūk, kad paklausies Trampa izteikumus, ka NATO varbūt nav vajadzīga un ES ir dīvains veidojums, ja raugās no ASV skatpunkta. ASV ir ekonomiska konflikta, lai neteiktu - kara, apstākļos ne tikai ar Ķīnu, Krieviju un Irānu, bet arī ar ES un pat Kanādu. Šoreiz nav piepildījies citkārt viedā amerikāņu politologa Alana Lihtmana mierinošais pareģojums, ka Tramps jau nav uz ilgu un viņu gaida drīzs impīčments. Tramps kā sēdēja krēslā, tā sēž.
ES lielo valstu līderi turpina politekonomiskas spēlītes ar Krieviju un, kamēr ar vienu seju nosoda Krievijas agresīvās izdarības, ar otru seju un roku visnotaļ mīļi sadarbojas ar krieviem izejvielu pirkšanas projektos tā, kā tas ir izdevīgi viņu valstīm. Bet Latvijai savu interešu nemaz nav?
Nevar globāli, bet Latvija var vismaz censties kaut ko praktisku paveikt savu pilsoņu aizstāvībai atsevišķos, bet Latvijai gana nozīmīgos gadījumos. Latvijas uzņēmējus mēdz nepamatoti apsūdzēt, atņemt viņiem naudu un mantu, diskriminēt.
Piemēram, Norvēģija ir arestējusi latviešu kuģi un neļauj Latvijas zvejniekiem ķert sniega krabjus starptautiskos ūdeņos.
Tikmēr Kirgizstānas vara neatdod starptautiski jau pietiesātu naudu Latvijas uzņēmēja Valērija Belokoņa komercbankai.
Ukrainā tiesa uzlikusi arestu Rīgas kuģu būvētavas īpašnieka Vasīlija Meļņika mantai par to, ka 2011. gadā Rīgas rūpnīca izgatavojusi un piegādājusi Ukrainai naftas platformu, kas vēlāk kļuvusi par ģenerālprokurora Jurija Lucenko un prezidenta Petro Porošenko savstarpējo apvainojumu tēmu. Vēl viens murgains gadījums, kad citā valstī savā starpā cīnās iekšpolitiski klani un nepamatoti cieš Latvijas uzņēmums.
Ārlietu ministrija nevar uzņemties mūsu uzņēmēju riskus un vienmēr pabrīdināt, kurā pasaules malā kaut kas var noiet greizi. Un tomēr tie taču ir mūsu cilvēki, mūsu nauda un darba vietas.
Vai kaut kas tiek darīts? Kaut kas tiek darīts, taču tie ir puspasākumi, nepietiekami enerģiski, bez rezultāta. Netiek pilnā apmērā izmantotas visas platformas un tribīnes, lai starptautiskā līmenī neļautu kāpt mūsējiem uz galvas.
Atrašanās Eiropas Savienībā taču ir tik lieliska kārts rokā šajā darbā! Konfliktos ar tādu valstu varām, kas nav ES dalībvalstis, ir izmantojama Latvijas atrašanās ES sastāvā - var sūdzēt tiesā, draudēt nelobēt vai traucēt pāridarītāju interesēm Eiropā. No ES pozīcijām.
Bet Ārlietu ministrija no neparedzētu gadījumu līdzekļiem budžetā ir izplēsusi 38 tūkstošus eiro, lai būtu ko ēst Jaunajai Vienotībai pietuvinātajai, sorosītiskajai organizācijai Providus. Nauda jau laikam ir nokopta aptaujām un diskusijām ar sabiedrību par Eiropas nākotni. Eiropas nākotne no tā ne par mazumiņu skaidrāka nekļūs, bet pseidopētniekiem algas tiks samaksātas. Tikmēr kāds kuģu metinātājs, zvejnieks un bankas kasieris paliek bez algas.