Tad nu tagad jāizvēlas...
Visu vasaru politiķi ir solījuši, aicinājuši, apgalvojuši, atmaskojuši, diskutējuši, apmelojuši, manipulējuši, apsaukājušies, baurojuši un nesuši uz tirgu pārdot pelavas par zelta cenu. Nupat šis process beigsies, un 6. oktobrī tauta ies uz 13. Saeimas vēlēšanām, lai izvēlētos sev priekšstāvjus.
Solīdāko socioloģisko pētījumu firmu aptauju reitingi rāda, ka 13. Saeima var iznākt sadrumstalota, kas ir atbilstīgi tam, kāda pašlaik ir sabiedrība - pastāv daudz dažādu informācijas ieguves un apmaiņas «burbuļu», kuros izpratne par politiku un valsti atšķiras no citiem «burbuļiem». No 16 sarakstiem astoņiem nav nekādu cerību aizsniegties līdz 5% barjerai; otriem astoņiem cerības ir, bet reāli Saeimā iekļūs septiņas vai sešas listes. Vai mazāk... To nevar zināt. Daži saraksti pēdējos metrus līdz laimīgai nonākšanai krastā veic pa ļoti plānu ledu, un var sanākt, ka pavisam maz pietrūkst, lai iegūtu cerētos 5%. Reiz vienam agrāko varenību izzaudējušam spēkam pietrūka nieka 600 balsu.
Daudzi politikas vērotāji ir izteikušies, ka šī priekšvēlēšanu kampaņa ir neredzēti netīra, taču tās ir muļķības. Īstā netīrība vēl tikai būs, jo diezin vai jaunais parlamenta sastāvs ļaus bez sāpēm sanākt kopā vecajai koalīcijas padomei un nolemt, ka visi paliek savās vietās. Būs ietekmes sfēru pārdale, kas nekad nenotiek šķīsti eņģelozā veidā - būs smagas sarunas gan oficiāli, gan zem deķa. Iespējami negaidīti uzmetieni, kažoka mainīšana, pārbēgšana, pārpirkšana. Tas arī ir normāls politikas process, tur nav ko šausmināties.
Daudziem no mums ir iestāstīts, ka partijas ir lelles, kuras rausta daži šauri naudasmaisu grupējumi vai banālākajā šā stāsta versijā «trīs oligarhi». Taču Latvijā politiskā dzīve nav tik plakani garlaicīga - tā ir kā zvēru mežs, kurā dažkārt mednieks kļūst par medījumu, mazāks, bet indīgāks čūslītis aprij lielāko, tas, kurš virsū, piepeši izrādās apakšā. Tranzīts, komercbankas, farmācija, būvniecība, enerģētika, telekomunikācijas, spēļu bizness, notāru un advokātu lobiji, specdienesti, militāristi, finanšu konsultanti, globālu uzņēmumu atzari, ārvalstu vēstniecības, dažs ārzemju smadzeņu skalošanas fonds un pat viens apbrīnojami bezkaunīgs blēdis no Šveices grib savu varas daļu Latvijā un maisa šejienes iekšpolitikas putru. Bet nevajag vērtēt par zemu arī politiķus - slīpētākie no viņiem paši bīda, slauc un dresē naudasmaisus, tiklīdz dabū rokā pātagu.
Kampaņas infotroksnis ir bijis tik skaļš, ka viena daļa ļaužu ir pamatīgi samulsināta un pat vēl šodien nezina, par ko balsot. Ja patīk kādas partijas vērtības, tad nepatīk, ka partija pati tās nemaz netur vērtē. Ja patīk partijas programma, nepatīk cilvēki, kas to sola realizēt. Ja politiķis ir gudrs un izglītots, nepatīk viņa augstprātīgā attieksme. Ja politiķis ir jauns un kvēls, nepatīk viņa nekompetence. Un tad vēl manipulācijas ar viltotiem jaunumiem, pseidoproblēmām, skandāli, krimināltango... Nav saprotams, kurš koruptants ir īsts, bet kurš safabricējumu upuris.
Te patiešām ir ko padomāt. Jāņem liela papīra lapa un jāraksta savas galvenās vēlmes par to, kādai jābūt Latvijai. Tad jāraksta partijas nosaukums, jānovelk strīpa pa vidu un jāraksta vienā pusē labais un cerīgais, ko zinām par šo partiju. Un otrā pusē - sliktais, riski un bažas. Lielisks ir ieteikums domāt kā uzņēmējam, kas pieņem darbā strādniekus - vai jūs ņemtu darbā to vai citu politiķi, ja jums būtu jāmaksā viņam alga no savas kabatas?
Un nav jau nemaz tik skumji - ir starp listēm un politiķiem arī tādi, kas ar sirdi un dvēsli ir strādājuši. Dažam ir gājis kā pa celmiem, viņš ir braucis auzās, bet pastāv cerības, ka viņš izrullēs atpakaļ uz ceļa. Bet cits tikai muld un muld, bet nekad neko nav veicis.
Nevajag citiem stāstīt, par ko balsosiet, un nevajag vaicāt citam, par ko balsos viņš. Tas ir nepieklājīgi, un tas ir dziļi intīms jautājums. Jūs taču neiesiet vaicāt kolēģim, cik kaislīga ir viņa sieva gultā, vai arī stāstīt ko tādu citam.
Kampaņas gaitā ir bijis baiss infotroksnis, un ir pilnīgi dabiski, ja neesat vēl izvēlējies vai nodomājis neiet uz vēlēšanām. Ja jūtaties apdullināts un sirdsapziņa brīdina, ka varat kļūdīties, labāk tad palikt mājās. Jūs esat brīvs cilvēks brīvā demokrātiskā valstī, un jums nav obligāti jāmaršē kopā ar citiem brūnos frencīšos ar lāpām rokās. Bet nav arī glīti, ja nevēlējušais pēc tam zākā valdību.
Uz vēlēšanām labāk ir iet. Nav tā, ka nav no kā izvēlēties. Gandrīz katrā listē var atrast gan vērtības, gan spējīgus cilvēkus. Nu varbūt vienīgi nevajadzētu balsot par to partiju, kuras līderes priekšvēlēšanu foto un runas mierīgi varētu likt psihiatrijas mācību grāmatā kā ilustrāciju nodaļā par tipiskiem paranoidālajiem murgiem.
Latvijai nākamajā simtgadē priekšā daudz izaicinājumu - jākopj sava valoda un kultūra, jākonkurē skarbos tirgos, jāprot atrast perspektīva niša jauno tehnoloģiju laikmetā. Kaut nu mums izdotos šo simtgadi ievadīt ar labu izvēli 13. Saeimas vēlēšanās!