Sēdēt kokos bez elektrifikācijas
Virkne priekšvēlēšanu solījumu jaunajām partijām uzreiz pēc vēlēšanām ir momentā aizmirsušies – nebūs ministriju skaita samazināšanas uz pusi, nebūs 3x500 eiro debesmannas, arī no solītās izlūkošanas un korupcijas apkarošanas struktūru saplūdināšanas Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir atteikusies. Kaut kur vistālākajā diskusiju perifērijā ir pazudusi cīņa pret maksātnespējas administratoru – banku izlaupītāju bezkaunību. Vai tas nozīmē, ka tie, kas izšeftēja Trasta komercbanku un gandrīz jau tika klāt ABLV bankas nokopšanai, var celt galvas un pamazām atkal cerēt uz bijušo godību?
Nav izpildāma KPV LV doma trijās dienās likvidēt OIK, nav reāli JKP solījumi vienlaikus celt minimālo algu, neapliekamo minimumu, minimālo pensiju un visādi tādi jauki labumi, kuriem vienkārši nav naudas.
Dzelzceļa elektrifikācijas apturēšana būs sabotāža, tīša tranzīta nozares konkurētspējas graušana
Tas vēl nebūtu ļaunākais, jo to var norakstīt uz jauno politiķu cēlo, sirdstīro sapņošanu, kas sadrūp saskarsmē ar skarbo realitāti. Sak, nākas dalīt varu ar vecajiem kleptokrātiem - plutokrātiem, kuri savā skopumā un savtīgumā sēž uz naudas maisiem un neļauj izdalīt banknotes grūtdieņiem.
Taču pastāv lietas, kuras tiešām var paveikt, bet kas var radīt kaitējumu. Piemēram, var noraut dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kas plašām tautas masām nav izskaidrots, ir apaudzis ar aizdomām un tiešām nav lēts. Lielāko daļu naudas gan paredzēts dabūt no Eiropas Kohēzijas fonda.
Kā jau jebkurš projekts, arī šis uz priekšu ir kustējies smagi. Dabiski, ka tur, kur liela nauda, ir slīpi vīriņi, kas cer pasildīt rociņas, un notiek plēšanās. Var jau būt arī, ka kāds augsts amatvīrs kaut ko ieshēmo savā kabatā. Taču to mēs nevaram zināt. Tas jāzina attiecīgiem dienestiem. Vismaz pagaidām nav dzirdēts, ka kāds būtu pieķerts. Ja arī būtu pieķerts, diezin vai cīņai pret gnīdām matos vienīgā recepte ir galvas giljotinēšana jeb elektrifikācijas projekta apturēšana.
Dzelzceļa elektrifikāciju vajadzēja veikt aizvakar un aizaizvakar. Dzelzceļā elektrifikācijas nepieciešamību Vakareiropā saprata jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Pašreizējais pasaules trends ir dīzeļiem «nē» un elektrībai «jā». Taču Latvijā domā, ka labāk sēdēt kokos un vākt sēnes. Elektrifikācijas apturēšanas ideju kā cēlu daili jau priekšvēlēšanu diskusijās pauda JKP, un tagad tā ierakstīta Jāņa Bordāna valdības deklarācijas melnrakstā. Tur bija pat tāda frāze, ka pusmiljards eiro, kas paredzēts dzelzceļa elektrifikācijai, tiks novirzīts zinātnei. Vēlāk gan laikam kāds zinošāks «jēkāpists» kolēģiem ir aizrādījis, ka tik briesmīgas blēņas tomēr nevajadzētu rakstīt, un ir pielabots - zinātne vairs netiek aplaimota. Jo nekādai zinātnei nekādu pusmiljardu nevarēs pārvirzīt. Vairākus simtus miljonu eiro var vai nu likt lietā infrastruktūras attīstībai, vai arī pakāst.
Šo pašu dzelzceļa elektrifikācijas projekta apturēšanu ar milzu entuziasmu savā deklarācijas projekta piedāvājumā raksta arī KPV LV.
Tad nu gan Latvijai celsies milzu laime un pārticība, ja tās politiķu stulbuma, tuvredzības, savstarpēju kašķu, populisma un varbūt arī korumpētības dēļ tiks apturēta dzelzceļa elektrifikācija!
Kas pievāks grandiozā projekta Jaunais zīda ceļš kravas no Ķīnas uz Eiropu? Lietuva pievāks. Dzelzceļa elektrifikācijas apturēšana būs sabotāža, tīša tranzīta nozares konkurētspējas graušana. Taču ietekmīgi politiskie spēki pretēji veselajam saprātam pašlaik grasās Latviju atstāt Baltijas sētmalē bez naudas un perspektīvām.
Vēl bīstamāks valstij ir iespējamā jaunās valdības vadītāja Bordāna iecerētais karagājiens pret pašvaldībām. Un tur viņa partijas krustnešiem ir gatavi pievienoties vēl citu partiju izputējušie bruņinieki, kas palika bez varas Rīgā, Ventspilī un citur. Varas nedabūšanas problēmu ir nolemts risināt vienkārši un brutāli - tā kā nav izdevies uzvarēt godīgās vēlēšanās, tiks izmantota premjera un ministru vara, lai gāztu politisko pretinieku kontrolētās pašvaldības.
Ko nozīmē JKP ideja lielās ostas nodot valsts pārziņā vai KPV LV doma skolas atņemt pašvaldībām un atdot valstij? Sagrābt varu, rukšķēt un rūkt.
Nu nedara tās lietas tā! Tas nav civilizēti un demokrātiski. Lūdzu, vinnējiet Saskaņas Nilu Ušakovu vēlēšanās, nevis gudrojat padzīt Rīgas rāti un iecelt no augšas gubernatoru! Vai tad Latvijai vajag kopēt zināmo kaimiņvalsti, kurā demokrātijas asniņus ir nopļāvusi autokrātiska varas vertikāle?
Ostu nodošana pilnīgā valsts kontrolē izjauks jau tāpat trauslo un ne visai taisnīgo valsts un pašvaldību varas līdzsvaru. Taču laikam jau nepieciešamība izpildīt slepenā sponsora, Šveices advokāta Rudolfa Meroni pasūtījumu atdot izprivatizācijai brīvostu pārvaldes institūcijas ir spēcīgāka par domāšanu tālākā perspektīvā un valsts interesēs. Jo, raugi, ja izdosies no Ventspils un Rīgas brīvostu valdēm izstumt pašvaldību pārstāvjus, nākamajā posmā varēs pārtaisīt brīvostu pārvaldes par kapitālsabiedrībām. Pēc tam kapitālsabiedrības var pārtaisīt par privātiem uzņēmumiem. Politikāņu alkatīgā shēma ir tik vienkārša, pretīgi klaja, ka grūti noticēt, ka tā var būt.
Skumji, ka tauta gāja uz vēlēšanām un cerēja uz kaut ko labāku, no sirds ticēja, ka jaunie saulveži būs godīgāki. Grūti atskārst, ka saulveži ir blēži.