Ostu sagrābšana zem valsts glābšanas maskas

© F64

Ja nu Latvijā bija kāds labi strādājošs pārvaldības modelis, tad šis retums un dārgums lielajā parlamenta ražoto likumdošanas brāķu kaudzē bija ostu likums un brīvostu pārvaldes modelis. Šis bija gadījums, kad nevis Latvijai mācīties no ārzemju piemēriem, bet citām valstīm bija ko pamācīties no latviešiem. Ļoti tuvs Latvijas modelim ir Roterdamai (Nīderlande), kuras osta ir viena no darbīgākajām, progresīvākajām un lielākajām Eiropā. Līdz pat pagājušajai nedēļai Ventspils un Rīgas brīvostās bija pārvaldnieks un astoņi valdes locekļi, no kuriem četri bija valdības deleģēti, bet četri – pašvaldības pārstāvji. Tas nodrošināja caurspīdību, izsvērtu lēmumu pieņemšanu, sabalansētību starp valdības un pašvaldības interesēm un to, ka valdes locekļi skatījās cits citam uz pirkstiem.

Nebūtu pareizi salīdzināt brīvostu pārvaldības sistēmu ar pulksteni - nevis brīvostas strādāja kā pulkstenis, bet drīzāk par labu pulksteni varēja būt teiciens: «Pulkstenis strādā kā brīvostas.» Taču 12. decembrī Saeima ārprāta pilnmēness steigā uzreiz vienas dienas laikā, atvēlot tikai pusstundu laika priekšlikumu iesniegšanai starp pirmo un otro lasījumu, pieņēma tādus grozījumus likumā par ostām, ka pulkstenis tagad ir ar cietu zābaka zoli sabradāts; putnam bija divi spārni, bet viens tagad ar asiņainu zāģi ir amputēts - pašvaldības ir no Ventspils un Rīgas brīvostu valdēm izmestas un varu pārņem valdība.

Tieši iepriekšējais ostu pārvaldības modelis līdz minimumam samazināja korupcijas riskus, turpretī tagad pēc likuma grozījumu pieņemšanas korupcijai ir iedegta zaļā gaisma. Ļoti īsā laikā ir pilnībā atklājies, ko nozīmē «operācija Lembergs», kādas ir tās cēloņsakarības un patiesie mērķi. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) jau agrāk bija rakstījis vēstules ārzemju vēstniecībām, žēlojoties par Latviju un klāstot savu subjektīvo, paranojisko redzējumu, ka visapkārt mudžot vieni vienīgi nelieši. Nesen viņš kopā ar smagā noziegumā apsūdzēto partijas biedru Juri Jurašu viesojās ASV Finanšu ministrijā un iestāstīja amerikāņiem, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ir sliktais un pret viņu jāvērš sankcijas. Amerikāņi neko daudz nepētīja un tā arī izdarīja. Viņiem Latvija ir kaut kas tāls, ļoti mazs, un viņi jauc ne tikai Latviju un Lietuvu, bet pat Baltiju ar Balkāniem. Ja jau Latvijas tieslietu ministrs lūdzas un apgalvo, ka tas palīdzēs svētajā cīņā pret korupciju, kā lai nenotic? Bordānam tagad aplaudē visi latvju dzimtļaudis - Jānim ir izdevies tikt klāt muižas lielmātei, bučot tai rokas un izlūgties, lai viņa piespriež rīkstes pie jūras dzīvojošajam pārāk lepnajam Aivaram...

«Ar gudru ziņu» sankciju sarakstā iekļautas arī trīs sabiedriskās organizācijas un Ventspils brīvostas pārvalde. Laikam bija domāts, ka Lembergs spītīgi turēsies pie amatiem un gaidīs oficiālus un juridiskus pamatojumus represijām pret sevi, lai varētu aizstāvēties. Tad nāktu cēlais satiksmes ministrs un premjers un glābtu «Lemberga dēļ» apdraudēto valsts ekonomiku. Taču Lembergs neko nekavējās un amatu brīvostā pameta bez kavēšanās. Līdz ar to norises varbūt nav gluži tādas, kā plānotajā scenārijā, taču Bordānu, Krišjāni Kariņu, Tāli Linkaitu un citus «ostu apvērsuma» dalībniekus kaut kādas nianses un izpildījuma glance jau maz vairs interesē. Ja jau ir sākts, tad reiderisma akts jānoved līdz galam. Lai gan Rīgas ostai ar Lembergu nav nekāda sakara, «pie vienām sāpēm» valdība pievāc arī to. Ir zināms arī, kas notiks tālāk. Brīvostu pārvaldes tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām, pēc tam notiks to brutāla prihvatizācija, kur valdošo partiju sponsori un laupītājinvestori klusiņām par nieka naudu vai vispār par velti pievāks sev visu, kas ostās palicis un ir kaut cik vērtīgs. Tas tad skaitīsies valsts interesēs darīts.

Paralēli tiek gatavota arī Rīgas domes atlaišana, neko nesatraucoties, ka varbūt tai trūkst likumīga pamata. Galvenais, ka publikai ir iestāstīts, ka pie atkritumu juridiski politiskās krīzes ir vainīga dome viena pati un tas tad ir tas pašvaldību likumā paredzētais atkārtotais likuma pārkāpums, kas ļauj domi atlaist. Tur gan juristi varētu strīdēties, taču - kādi vairs juristu strīdi, kāda tiesa un kāds tiesiskums? Tas Latvijā jau ir vakardiena. Arī vēlēšanām nav lielas nozīmes, jo zaudējušās partijas ministrs padzen vinnējušās partijas no Rātsnama. Tas tagad ir demokrātija.

Beidzot tas ir noticis! Latvijā valda «bezkompromisu tiesiskums», voluntārisms, tiesiskais nihilisms un argumentu vietā tiek lietots ceļarullis. Bet demokrātijas pamatprincipi ir piesmieti un atmesti kā nederīgas vecas grabažas.

Svarīgākais