Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas akcīzes markas, ko redzam uz tabakas izstrādājumu paciņām un alkohola pudelēm, drukā Lielbritānijas firma De La Rue. 1998. gadā briti uzvarēja slēgtā konkursā, kurā piedalījās Lielbritānijas, Dānijas, Ķīnas, Somijas un Latvijas kompānijas.
Lai gan konkursa norises tolaik tika turētas aiz noslēpumu zieģeļiem, zināms, ka De La Rue piedāvājums bija pats dārgākais. Un tomēr pasūtījums tika piešķirts šai kompānijai.
2000. gadā aktuāls kļuva jautājums par jaunu uzlīmju nepieciešamību – tādu, kam būtu augstāks pretviltošanas aizsardzības līmenis. No pieciem pretendentiem konkursā atkal uzvarēja De La Rue. Finanšu ministrijas Administratīvā departamenta direktore Viktorija Grīnfelde tolaik slavēja britu firmu, paužot, ka ar to bijusi auglīga sadarbība. Alkohola ražotāji gan sūdzējās, ka akcīzes markas var bez lielām pūlēm atlīmēt un pielīmēt atkal klāt citām pudelēm.
2003. gadā līgums ar britu firmu tika nedaudz grozīts, jo stājās spēkā jaunā kārtība, ka uz cigarešu akcīzes markām jābūt rakstītai cenai un preces daudzumam paciņā. Te nekāds konkurss pat netika rīkots, un iepirkuma metode bija sarunu procedūra ar vienīgo pakalpojuma piedāvātāju De La Rue.
Šogad pienāca laiks rīkot jaunu konkursu. Pretendentiem bija jāatbilst tik skarbiem kritērijiem, ka daudzas kompānijas, tajā skaitā Latvijas, tika atšūtas jau pirms sacensību sākuma.
21. jūnijā Finanšu ministrijā konkursa komisijas priekšsēdētājs Sandris Ozoliņš atvēra cenu piedāvājumus uz akcīzes marku izgatavošanu. Fināla stadijā ir iekļuvušas trīs kompānijas: Lietuvas Garsu pasaulis un divas britu firmas - 3m Security Print un De La Rue. Ar uzvarētāju slēgs līgumu uz pieciem gadiem. De La Rue piedāvājums atkal ir pats dārgākais – 7,42 miljoni eiro. Otra britu kompānija 3m Security Print piedāvā pasūtījumu veikt par teju divkārt mazāku cenu – 3,74 miljoniem, bet lietuviešu Garsu pasaulis – par 5,28 miljoniem. Te gan ir dažādas nianses, kuru dēļ pretendentu piedāvātā cena nav salīdzināma automātiski, – Garsu pasaulis un De La Rue apņemas produkciju piegādāt līdz vajadzīgajai vietai, bet 3m Security Print – tikai līdz Rīgas ostai. Jāņem vērā arī, kādā drošības līmenī kura firma spēj drukāt akcīzes markas, cik ātri tās spēj piegādāt produkciju utt.
Būtu jāņem vērā arī pretendentu reputācija. To kaut kā tā kā pieklātos ņemt vērā. Pagājušajā gadā kompānijas De La Rue vārds tika saistīts ar skandālu – britu prese ziņoja, ka firmas darbinieki pieķerti viltojam kvalitātes sertifikātus, līdz ar to daļa no kompānijas produkcijas neatbilst drošības un kvalitātes standartiem.
Nepamatotās un absurdās prasības konkursa nolikumā, lai samazinātu pretendentu loku, kā arī tas, ka konkursa finiša taisnē iekļuvusi tā pati firma, kurai Latvija par akcīzes marku drukāšanu ir pārmaksājusi jau desmit gadu garumā, liek domāt, ka britu firmai ir kādi īpaši draudzīgi, plašākai sabiedrībai nezināmi sakari ar Latvijas politisko eliti, Finanšu ministrijas ierēdniecību un Nellijas Jezdakovas vadīto Valsts ieņēmumu dienestu. Pārsteidz arī konkursa rīkotāju kvēlā degsme nepieļaut iespēju, ka akcīzes marku drukāšanas valsts pasūtījums varētu tikt kādam vietējam poligrāfijas uzņēmumam.