Zatlera anestēzija

11. Saeimas vēlēšanās 17. septembrī vairs nebūs oranžās Tautas partijas, kas ir pabeigusi savas dienas latvju zemes politiskajā dzīvē. Bet bija laiks, kad Andris Šķēle nāca kā Baltais tēvs, ļaužu masas milzu entuziasmā mirdzošām acīm nēsāja viņu uz rokām.

Tagad Šķēle ir kapitulējis, partija likvidēta, bet elektorāts svētā ticībā uz pjedestāla ceļ sev jaunu Varoni un Vadoni. Slavas dziesmas Valdim Zatleram dzied gan sirms, gan jauns.

Šķēli ar Zatleru gan var salīdzināt tikai daļēji, jo jau agrīnajam Šķēlem bija stipras zināšanas ekonomikā, jurisprudencē un pasaules bērnu literatūras klasikā. Zatlers turpretī ir dakteris, kurš savā iepriekšējā profesijā taču nekad neietu, piemēram, amputēt pacientam kādu orgānu bez iepriekš veiktām analīzēm, bez zināšanām par anatomiju. Taču, nonācis politikā, Zatlers nez kāpēc uzskata, ka tur var operēt nevis ar faktiem, bet ar sapņiem, iedomām, aizdomām, instinktiem. Zatlers un politiķi, kas tagad viņam pulcējas klāt, piemēram, mēdz izteikties, ka Latvijā jāuzlabo investīciju vide, kas jāsaprot tā, ka šī vide ir slikta un īpaši slikta tā ir Ventspilī, jo tur dzīvo mafijas krusttēvs. No kā jāsecina, ka Mario Pjuzo grāmatu vai vismaz Frensisa Forda Kopolas filmu zatlerieši ir redzējuši.

Patiesā Ventspils situācija gan nav jāmeklē literārā darbā, bet kādā laikrakstā. Respektablā britu laikraksta Financial Times aptaujā Ventspils brīvosta ieņem piekto vietu pasaulē kā nākotnes vai perspektīvākā ekonomiskā zona 2010./2011. gadā. Šis ir fakts, ar ko operē Ventspils mērs Aivars Lembergs. Lembergs ar Ventspili lepojas. Zatlers ar Ventspili biedē.

Bet valdošā partija Vienotība, kas visspalgāk biedē ar oligarhiem, pēdējā laikā ir paveikusi jo daudz, lai investīciju vidi valstī pēc iespējas vairāk sagandētu. Nepietiek, ka ir bijusi nemitīga nodokļu raustīšana, vēl vajadzēja pieņemt arī grozījumus Komerclikumā jeb ofšoru likumu. Nekādai netīrās naudas atmazgāšanas apkarošanai šis likums neko nedod, Latvijā neviens no šā likuma nebaidās, taču potenciālajiem investoriem, kas par Latvijas politikas populistiskajām īpatnībām dzirdējuši mazāk, Komerclikuma grozījumi skan kā negatīvs signāls. Investori var negribēt riskēt tikt kriminālapsūdzēti, ja nebūs uzrādījuši ar sevi saistītu ārzonu firmu patiesā labuma guvējus. «Kāda dīvaina zeme! Kādus jocīgus likumus pieņem parlaments!» var nobrīnīties investors un doties uz Igauniju. Taču Zatlers šo likumu slavēja, ka tas padarīšot Latviju mazliet labāku. «Jo sliktāk, jo labāk,» – tā par šo tēmu teiktu Ķīnas marksisma klasiķis Mao Czeduns.

Zatlers nav pirmais gadījums Latvijā, kad liela daļa vēlētāju pamana kādu politiķi un notur par savu Laimes lāci. Savulaik ar tādu pašu aizgrābtību ļaudis vērās staltajā Einara Repšes tēlā. Repše nāca kā neordinārs, neparasts, jancīgs solītājs. Repšem publika piedeva to, ko nepiedotu nevienam citam, un viņš varēja atļauties, piemēram, prasīt, lai viņam ziedo miljonu.

Kaut kas līdzīgs pašlaik notiek ar Zatleru. 10. Saeimas atlaišana strādā kā stipra, apdullinoša narkotiskā viela. Pašlaik viņš var gandrīz vai katru dienu izgāzties, tik un tā būs daudz ļaužu, kas to nepamanīs. Izgāšanās ir nekompetences demonstrējumi diskusijās ar Lembergu. Izgāšanās ir ļoti vājā politikāņu plejāde, kas ir iesaistījusies viņa sarkankrustotajā Zatlera Reformu partijā. Apkaunojošs ir arī skandāliņš ar partijas logo, kas ir patapināts no Starptautiskā Sarkanā Krusta.

21. gadsimta Latvijai apkaunojošs ir partijas nosaukums – saukt partiju savā vārdā nav atļāvušies pat lielākie diktatori. Varbūt Zatlers drīz liks sev dzīvam celt pieminekļus visās pilsētās?

Diemžēl cilvēku apjausma, ka uz kādu likts par daudz cerību, allaž nāk kaut kad vēlāk. Tad atkal bijušie apjūsmotāji metas pretējā galējībā – ar zvērīgām dusmām gāž dievināto personāžu no troņa. Tā iluzorā eiforija, kādā peld Zatlers, tas sapnis, ko pašlaik izsapņo viņa atbalstītāji, pēc tam, kad izies anestēzija, var beigties ar ļoti smagām paģirām.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais