Valdības simts dienu priekšvakarā tirgus un sociālo pētījumu aģentūra Latvijas fakti ir veikusi aptauju, kurā pilsoņu vērtējumā reitinga tabulas galvgalī ir aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība), aiz kura seko ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (deleģējusi ZRP), tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL!-TB/LNNK), kuru vērtējums ir ar plusa zīmi. Premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) reitings nav slikts, tomēr nedaudz zem nulles.
Pārējo ministru reitings ir ar mīnusa zīmi, kas nozīmē, ka vairāk ir to aptaujāto, kuri šo valdības locekļu darbību vērtējuši negatīvi vai drīzāk negatīvi, nekā pozitīvi.
Pabriks ir mācījies no savām kļūdām un vairs neaizrunājas līdz tādām sentencēm, ka «tikai muļķi strādā par 100 latiem», dāmām patīk viņa staltā stāja un frizūra, politikā viņš darbojas ilgāk nekā citi valdības locekļi, tāpēc viņam ir laba atpazīstamība. Pabriks runā izglītota cilvēka valodā, taču nelietojot tādus verbālus ekscesus kā Dombrovska «ilgtspējīgā fiskālā konsolidācija», un varbūt tāpēc «vidējā termiņā» viņš elektorātam ir sācis kļūt tīkamāks par pašu premjeru. Pabrikam savā amatā nav daudz pašam jādomā, jo visu priekšā pasaka transatlantiskie partneri, tomēr arī ar nekā nedarīšanu jāprot nodarboties eleganti.
Reitingu tabulā kā pēdējie ar vislielāko negatīvo vērtējumu ir veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība), izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis (ZRP) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP).
Visi trīs ir sākuši savās nozarēs reformas un radījuši iespaidu par tām kā par haotisku stūrēšanu bez kompasa, bez saprotama virziena, nepārliecinot sabiedrību, ka iecerētie pasākumi varētu būt pārdomāti un vajadzīgi.
Sevišķi ir pratis pārsteigt ministrs, sociālantropologs Ķīlis. Tauta no viņa sapratusi tik vien, ka bērniem būšot jāmācās līdz Jāņiem un ka likvidēšot augstskolas izglītību bez maksas.
Ķīlim vismaz ir iespējas savu reitingu kādreiz uzlabot, ja viņš izskaidros, ko grib, taču Circene uzreiz jau pirmajās simts dienās ir iekritusi pelnos. Sociologu pētījumi allaž ir rādījuši, ka veselības joma sabiedrību interesē visvairāk. Kompetenti šajā jomā jūtas gan mediķi, gan pacienti. Sabiedrība gaida gaišākas palātas, lētākas zāles, rūpīgāku dakterēšanu, taču tā vietā pirmā tablete, ko piedāvā Circene, ir aizdomīga shēma. Jau pavasarī daļa Infektoloģijas centra tikšot nosaukta par Slimību profilakses un kontroles centru, bet pārējo daļu pievienošot Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai. Priekš kam? Ko no tā iegūs pacienti? Kāds būs ietaupījums valstij? To Circene nav paskaidrojusi, bet jau voluntāri dzen reorganizāciju uz priekšu. Nav brīnums, ka daudziem rodas iespaids, ka te apakšā ir nevis rūpe par sabiedrības veselību, bet seni naidi, mediķu intrigas, un Circene ar savu reorganizāciju grib ieriebt Baibai Rozentālei, kura agrākos laikos bija gan ministre, gan Infektoloģijas centra vadītāja. Rozentāle taču to vien darīja, kā Infektoloģijas centru stiprināja. Turklāt viņa bija Circenei arī politiska konkurente no Tautas partijas. «Nu tad še tev, Baibiņ!» jaunā uzvarētāja var saldi reorganizēt, taču par to jau maksā ar vissliktāko reitingu visā valdībā.
Sprūdža neveiksme skaidrojama viņa tēla nesakritībā ar jomu, kurā viņš ir ministrs. Ja vēl būtu atsevišķa Vides ministrija, tad vēl nekas, taču ministrija ir vēl arī reģionālajai attīstībai. Pašvaldību līderi Latvijā lielākoties ir vīri, kas savā darbā ir apēduši pudiem sāls. Viņu un ambiciozā jaunieša Sprūdža kompetence nav pat salīdzināma. Turklāt Sprūdža ministrēšanas sākums sakrīt ar īpaši depresīviem noskaņojumiem Latgalē, kur dažviet bez darba ir katrs piektais iedzīvotājs un arī tie, kam darbs ir, nav diez ko priecīgi,
Liels brīnums ir kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes relatīvi labais reitings – devītā no augšas jeb sestā no beigām. Pēc skandalozās māžošanās ar Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora Andreja Žagara dzīšanu projām un atpakaļ aicināšanu žagaru varēja būt arī vairāk.
Ministru reitingi rāda, ka negatīvi tiek vērtēti daudzi ZRP ministri, un tas ir likumsakarīgi – diezin vai ministri var būt pozitīvi, ja viņu partija krīt bezdibenī. Pagājušā gada nogalē ZRP reitings jau bija zem piecu procentu atzīmes, tagad jau zem trijiem procentiem. Jau kuru reizi pierādās, ka ar primitīvām metodēm gan var vienreiz Saeimā ietikt un pat ar grandioziem rezultātiem, taču pēc tam uz debesmannas solījumiem uzķēries vēlētājs no āķa noraujas un top ļoti īgns. Arī agrākos laikus mēdza tapt uz ātro sastutēti politprojekti vienam sasaukumam, taču neviens priekšgājējs nav pikējis lejup tik strauji kā ZRP.