Ostīšanās pēc ostām

«Tajā brīdī, kad partijas mani izvirzīja, tās atstāja mani vienu pašu. Paldies Dievam, vismaz šeit atradās Beļskis un Silenieks, savādāk es šeit staigātu kā tāds putns pa Saeimu, klaudzinātu un meklētu, kur kas ir. Saprotiet, no pirmās dienas Beļskis un Silenieks ir atvērtas personas, mēs esam šeit, mēs esam atvērti pret visiem, tas bija pirmais, ko izdarījām.

Nekādas aizkulišu spēlītes, nekādi portāli, kur visi cits par citu var izpausties savās nepiepildītajās izpausmēs. Šeit nāk arī vienkārši cilvēki. Silenieks ir pilnīgi definēta persona. Tas, kāpēc viņu tur redzu – mēs ātri satikāmies, viņš bija gatavs to darīt. Man patīk, ka viņš ir jauns, man patīk, ka kontakts ar viņu ir ļoti patīkams, atvērts, viņam ir labas acis. Kad man saka – ka viņš ir ļoti jauns, lai kļūtu tik ietekmīgs, citi saka – nē, viņš jau ir ļoti ietekmīgs, tad es domāju – ja viņš jau agrā jaunībā ir ietekmīgs, tad viņš noteikti ir ļoti talantīgs un talantīgi cilvēki Latvijas valstij ir vajadzīgi.» Uzminiet, kurš izteicis šos komplimentus vides aizsardzības aktīvistam, ZZS politiķim Viesturam Sileniekam un dzejniekam, dramaturgam, sabiedrisko attiecību speciālistam Normundam Beļskim?

Interesantās sentences par Silenieka acīm, jaunību un talantīgumu pauda Valdis Zatlers īsu brīdi pirms tam, kad viņš kļuva par Valsts prezidentu. Tolaik Zatlers vēl nebija ticies ar Džordžu Sorosu, nebija kļuvis par marioneti, nebija ieguvis lētu, īslaicīgu popularitāti ar rīkojumu nr. 2, nebija nodibinājis savā vārdā nosaukto partiju.

Nupat nesen Zatlera Reformu partijas veikto tīrīšanu rezultātā tas pats Zatlera savulaik slavētais Silenieks ir zaudējis amatu Rīgas brīvostas valdē un drīz vien zaudēs amatus arī Mērsraga un Engures ostu valdēs. Tas arī nebūtu nekāds brīnums – ZZS pēc vēlēšanām vairs nav valdošajā koalīcijā, ZRP savukārt grib nodrošināt ar siltām vietām savējos. Tā politiķi ir darījuši vienmēr. Tikai te ir viena nianse – ZRP pirms vēlēšanām pozicionējās kā partija, kas izbeigs «vecos niķus». Izrādās, tai piemīt ne tikai «vecie niķi», bet tā pārspēj rijīgumā un varaskārē pat pašus kampt kārākos savus priekšgājējus. ZRP snaikstās ne tikai pēc tām vietām, kur sēž nekoalīcijas kadri vai kur amatvīrs nav saistīts ar kādām partijām, bet cenšas ietiekties arī savas tuvākās draudzenes Vienotības ietekmes areālā. Sandrai SondoreiKukulei un Aivim Landmanim joprojām nav atradusies vieta pie koalīcijas treknajām bļodām, tāpēc tiek gudrots, ka varētu tā kā varbūt izmest no Ventspils brīvostas valdes veco jūras vilku Antonu Vjateru (Vienotība) un viņa vietā ielikt kādu cilvēku ar skaistākām acīm. Uz to gan Vienotība tā viegli neparakstīsies, un tāpēc starp abām brālīgajām partijām var sanākt nikna plēšanās un košanās.

Zatlerieši grābj, ko var, jo saprot, ka viņu pulkstenis tikšķ – 11. Saeimai atvēlētais trīs gadu periods paies ātri, un katra diena viņiem ir nokavēta diena. Skaidrs, ka pēc 12. Saeimas vēlēšanām ZRP vairs nebūs ietekmīga partija, jo vēlētāju acīs ir pilnībā jau izgāzusies, un reitingi rāda, ka tā diezin vai vispār ietiks Saeimā. Tomēr atlikušajā laikā vēl var pagūt sastrādāt daudz malkas. Ja ZRP realizēs savus plānus, pēc trim gadiem atklāsies šāda aina: Ventspils un Rīgas pašvaldībām būs atņemtas brīvostas, un tās būs izprivatizētas par lētu naudu ārvalstu kolonizatoriem. To, cik par šo darījumu būs saņēmuši valdošās koalīcijas politiķi, visticamāk, neviens neuzzinās, jo KNAB ir šo pašu politiķu kontrolē. Pasākums publikai tiks pasniegts kā jauka investoru piesaistīšana, taču patiesībā tā būs pēdējā nekrietnība, lai neteiktu, noziegums, jo izprivatizēti tiks nevis kādi termināļi, bet stratēģiskā infrastruktūra, nacionālā bagātība. Nodokļus ārzemnieki, dabiski, ka nemaksās, vai tie tiks reducēti līdz minimumam, jo iztapīgās «tiesiskuma un reformu» kompradorpartijas gan jau veiks likumos attiecīgus grozījumus. Letiņi tad varēs dziedādami pastalās iet gar ostas sētu un ostīt smirdoņu un putekļus no pārkraujamajām kravām. Vietējie uzņēmēji ostās netiks tālāk par caurlaidi, latvieši pat krāvēja darbu tur nevarēs dabūt, jo ārzemniekiem būs izdevīgāk atvest melnstrādniekus no trešās pasaules. Cik jauki!

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais