Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs pērnā gada beigās no viņam piederošās SIA Sensum Solutions (agrākais nosaukums – SIA Hansa World Latvia) aizņēmās 108 408 latus, kas ministra jau tā lielās kopējās parādsaistības palielināja līdz 409 000 latu.
Darba algas aizstāšana ar aizdevumiem valdes locekļiem, kuri vienlaikus ir arī šo uzņēmumu īpašnieki, ļauj optimizēt uzņēmējiem tik netīkamās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (35,09%) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (25%).
Ja tas būtu vienkārši uzņēmējs, kam izdevies apkāst šo valsti un palikt bez soda, tad vēsture droši vien viņa rīcību nepamanītu. Taču ar Sprūdžu ir citādi. Viņš ir ministrs. Turklāt nevis šāds tāds, bet ministrs, kura darbības sfēra ir pašvaldības. Pašvaldību izdzīvošana ir tieši atkarīga no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir galvenais pašvaldību finanšu balsts. Mazi bērni un sirmas māmuļas gaida, kad pašvaldība nāks palīgā. Taču pašvaldība nevar palīdzēt, jo nodokli nav samaksājis un savā kabatā ir paturējis Sprūdžs. Valdošajai koalīcijai ir raksturīga milzu sīkstulība tad, kad vajag naudu sociālām lietām. Parastā ņaudēšana ir tāda, ka naudas nav, nav naudas. Kāpēc nav naudas? Tāpēc, ka ir sprūdži, kas negrib maksāt nodokļus un izdomā shēmas, kā nemaksāt.
Aptuveni lēšot, Sprūdžs ir nesamaksājis vismaz 100 tūkstošus latu. Tātad desmit sprūdži ir miljons latu. Ar 35 sprūdžiem pilnīgi pietiek, lai galvaspilsētā Rīgā visu gadu skolēni varētu braukt bez maksas ar tramvajiem, trolejbusiem un autobusiem.
Nesen bija skandāls ar Vienotības politiķi Dzintaru Zaķi, kurš bija mazliet pakrāpies, pērkot auto un nesamaksājot 8000 eiro pievienotās vērtības nodokli. Tagad jāteic, ka uz Sprūdža fona Zaķis izskatās gandrīz kā godavīrs. Viņš ir sapratis savu kļūdu, nokaunējies un samaksājis. Lai cik bezkaunīga būtu Vienotība, tomēr tai ir vismaz kaut kāds kauns, kādas kauna paliekas. Reformu partijai un tās ministram Sprūdžam kauna jēdziens ir svešs. Kauna vienkārši nav.
Tā vietā, lai nosarktu un lūgtos tautai piedošanu, Sprūdžs patlaban bauda atpūtu kaut kur zem zaļām palmām. Bet viņa padomniece juridiskajos jautājumos Inga Antāne nav izmantojusi brīnišķīgo iespēju paklusēt un ir sarakstījusi viedokli, mēģinot ministra rīcību attaisnot un saskatīt sazvērestības pret ministru, kaitniecību viņa uzsāktajām reformām. Nevajag kaitēt Latvijas valstij! Tad nekādi kaitnieki reformām nevarēs neko padarīt.
Ar sprūdžojumiem un zaķojumiem ir sanākusi lingvistiska bēda, ka jēdziens nodokļu optimizācija presē ir ticis lietots ironiskā tonī un pēdējās divās trīs nedēļās diskreditēts. Taču nodokļu optimizācija pati kā tāda nebūtu jāuztver kā kas absolūti slikts. Nopietni ekonomisti, nopietni mācībspēki ir veltījuši daudz zināšanu un rakstudarbu, lai pētītu, izzinātu nodokļu optimizāciju, sniegtu padomus šajā jomā. Nodokļu optimizācija nozīmē, ka uzņēmējs, izmantojot zināšanas likumu jomā, ietaupa līdzekļus, nepārmaksā muļķīgi to, kas nav jāmaksā, konkurences apstākļos nesamaksā vairāk nekā sāncensis. Nodokļus var optimizēt, dibinot holdinga sabiedrības, izmantojot nodokļu atlaižu iespējas, daļu biznesa pārnesot uz ārzonām un tādā garā.
Tas viss ir normāli. Taču nav normāli paņemt kredītu gandrīz pusmiljona apmērā no sev piederošas kompānijas. Par tādiem jociņiem virknē citu valstu bez vārda runas liek cietumā. Latvija ir pagaidām tāda maiga valsts, kura pieļauj, ka tiek apkrāpta.
Kādas reformas varam gaidīt no šāda reformu ministra? Zaķim droši vien bija stipri jāiespringst, lai sakasītu 8000 eiro, ko samaksāt valstij. Sprūdžam, lai viņš varētu cēli ziņot, ka viņš nav blēdījies un aizdevums ir bijis aizdevums, nevis alga, vajadzētu tagad iemaksāt sava uzņēmuma kasē vairāk nekā 400 tūkstošus latu. Kur viņš šādu naudu ņems? Diezin vai viņam tāda nauda ir. Ikviens ubags pie baznīcas ir daudz bagātāks par Sprūdžu, jo viņam kabatā diezin vai ir mīnus 400 tūkstoši latu.
Vienīgais veids, kā tikt pie naudas, ir cītīgi veikt reformas pašvaldību jomā. Ar tik milzīgām parādsaistībām apkrauts ministrs ir gluži vai radioaktīvi bīstams valsts mantai. Kaut kas taču ir jāizdomā, kaut kā jāizmanto atlikušais ministrēšanas laiks. Citādi tas būs nodzīvots pa tukšo, bez uzvārīšanās. Skaidrs, ka nākamībā nedz Reformu partijai, nedz Sprūdžam vēlēšanās nekas vairs nespīd. Partijas reitings ir nožēlojams – zem 5% barjeras. Tad nu tagad uzmanīgi jāskatās, kur un kādās reformās Sprūdžs mēģinās noraut savu kumosu.