Māris Krautmanis / Viedokļi

Izvērtējot Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) publicētos datus par Covid-19 izplatību Eiropas valstīs, Latvijas prezidenta un Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera pārstāvji abpusēji vienojušies par vizītes pārcelšanu uz vēlāku laiku. Jauns vizītes datums vēl tiks saskaņots.

Sociologu firmas mēdz veikt sabiedriskā noskaņojuma mērījumus un veidot partiju reitingus. Taču tur ir dažas nianses, kas jāņem vērā. Nevajag ticēt uz vārda šiem reitingiem! Pat paši sociologi nepretendē uz to, lai viņiem tic. Reitingi nav prognozes.

“Pasaules prestižā sporta veidi, kas dominē, nedaudz atšķiras no Latvijā iecienītiem sporta veidiem. Piemēram, ziemas sporta veidiem kā bobslejs un kamaniņas. Latvijas iedzīvotāji tomēr tiem seko līdzi, bet pasaules reitingā tie noteikti nebūs populārākie. Vai atkal tas pats futbols. Droši vien ļoti daudzi teiks, ka viņi seko, bet manis pēc šāds sporta veids... Nevaru teikt, ka varētu nebūt, bet uzskatu, ka tas nav manā redzes lokā svarīgs,” stāstot intervijā “Latvijas televīzijai” par sevis vadītās sporta nozares darba grupas diskusijām par prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijiem, izteicās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija).

Pierādījumu trūkuma dēļ prokuratūra pagaidām necels apsūdzību pret bijušo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru par informācijas noplūdināšanu Jelgavas prokurores kukuļošanas lietā. Tikmēr vēl divām kriminālprocesā figurējošām personām – Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Metodikas nodaļas virsprokurorei Elitai Jurkjānei un viņas dzīvesbiedram, advokātam Jurim Jurkjānam – izvirzītas apsūdzības. Elitu Jurkjāni apsūdz par neizpaužamu ziņu izpaušanu divos gadījumos, bet viņas dzīvesbiedru – par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu, piektdien medijus informēja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Māris Leja.

“Šobrīd ir grūti iedomāties, kā pēc pēdējiem notikumiem Baltkrievijā varam kopīgi organizēt hokeja čempionātu,” piektdien skumji nopūtās premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Raugoties uz valdības ērmīgajām kustībām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņas laikā, rodas daudz jautājumu – ko tas viss varētu nozīmēt? Valdošās partijas šauj sev kājā, vēderā un galvā, un pie viena vēl metas slīcināties nodokļu politikas atvarā. Vai tas būtu politisko pašnāvnieku klubiņš? Laikam jau, ka ne – tur apakšā ir “Jaunās Vienotības” un “Attīstībai/Par!” aprēķins.

Finanšu ministrija (FM) rosinājusi vairākas izmaiņas gan darbaspēka, gan citos nodokļos, kas veselības aprūpes finansēšanai nākamgad papildus dotu 180,8 miljonus eiro.

Ministru kabineta Komunikācijas dienests 11. augustā pavēstīja, ka valdība izskatījusi informatīvo Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par tehniskās apskates pakalpojuma attīstību 2021.‒2030. gadam”.

Jāņa Atklāsmes grāmatā minēti četri dažādu krāsu jātnieki, kas parādās īsi pirms pasaules gala. Uz baltā zirga “sēž kāds, kam šaujamloks rokā; viņam tiek dots vainags, un viņš izjāj kā uzvarētājs – lai uzvarētu”. Šis jātnieks simbolizē viltvārdi – Kristus atdarinātāju, kas uzmetas cilvēkiem par valdnieku un iznīcina visus, kas mēģina ko bilst pretī.

Latvijas nodokļu sistēmā ir daudz trūkumu, kas ir labojami. Nu kaut vai, piemēram, ne visai gudrā lieta, ka tas, kurš iegulda naudu pats sava nekustamā īpašuma uzlabošanā, par šo labo darbu saņem gluži vai tādu kā sodu – jāmaksā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņā partijas izmanto tradicionālās metodes, kas jau aprobētas gadu gadiem – nekaunīgu debesu mannas solīšanu, reklāmu, kas tagad vairāk pārcēlusies uz virtuālo vidi. Varas partijas liek lietā administratīvos resursus, bet opozīcija niknu kritiku. Ja neskaita stāstu par Oļega Burova (GKR) dārgo pulksteni, vismaz pagaidām kompromatu ir neparasti maz. Bet dramatiskākie krimināltrilleri allaž sākas pēdējā brīdī – lai upuris nepagūst kaut ko sakarīgu izskaidrot un nomazgāties balts.

Bija tāda Rīgas kinostudijas filma “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, kurā skolnieks Tomiņš netālu no ostas atrod zelta pulksteni un kopā ar citiem bērniem meklē tā īpašnieku, lai to atdotu viņam.

Neapmierinātību ar Saeimā apstiprināto administratīvi teritoriālo reformu (ATR) pilsoņi varēs izteikt gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, 3. augustā intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi pauduši vēlmi par Covid-19 ekonomikas atveseļošanas fonda līdzekļiem būvēt jaunu basketbola halli Rīgā, liecina informācija Latvijas Basketbola savienības (LBS) mājaslapā.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (Jaunā Vienotība) paspārnē strādājošais Pārresoru koordinācijas centrs ir sarakstījis koncepciju „Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju”. Tātad valdošās politiskās elites aprindās nav zudis saldkairais sapnis par valsts uzņēmumu privatizāciju.

Pateicoties virknei Latvijas valdošās koalīcijas politiķu un Covid-19, ekonomiskā situācija mūsu valstī ir skumja – vietējo banku vairs nav, ostās ir dramatisks pārkrauto kravu apjoma kritums, dzelzceļš ir lemts bezcerīgai konkurētnespējai, aviācija tiek stutēta ar milzīgiem aizlienētiem finanšu līdzekļiem, tūrisms, viesmīlība un sabiedriskā ēdināšana ir pusmirusi.

Saasinoties priekšvēlēšanu cīņai pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, Jaunā konservatīvā partija (JKP) un šīs partijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns visādos veidos reklamē priekšlikumu grozīt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtību un ierosina neaplikt ar šo nodokli līdz 100 000 eiro vērtas dzīvojamās mājas.

Ministriju logos gaisma nedziest līdz naktij, jo valdība nerimst rūpēties par iedzīvotāju veselību un labklājību. Nav aiz kalniem jaunais mācību gads, un ir visādas bažas, kā tad nu būs, kā bērni izglītosies jaunā koronavīrusa ēnā?

Diženās Rīgas pils Svētku zālē, mirdzot kristāla lustrām un spīdot vaskotam parketam, piektdien Valsts prezidents Egils Levits bija vienkopus aicinājis vēsturniekus, pētniekus, valodniekus, latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, šīs jomas ekspertus un viedokļu līderus, lai spriestu par Valsts prezidenta iniciēto topošo latviešu zemju likumprojekta nepieciešamību un mērķiem, kā arī latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu ilgtspējas un attīstības plānu. Klātesošie tika iepazīstināti arī ar ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja un viņa domubiedru Gunta Zemīša un Ilmāra Meža izveidoto latviešu vēsturisko zemju karti.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) pirms 13. Saeimas vēlēšanām nāca klajā ar pievilcīgu solījumu programmu par 3x500, par visvisādiem labiem darbiem, ko politiķi, ja tiks ievēlēti, atspērušies veiks.

Politiķu Daniela Pavļuta (“Attīstībai/Par!”, AP) un Jāņa Iesalnieka (Nacionālā apvienība, NA) attiecību šovā jauns cēliens. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums trešdien lēma ierosināt Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu saistībā ar deputāta Iesalnieka mikroblogošanas vietnē “Twitter” pārpublicēto jeb retvītoto ierakstu, kurā esot pausts naids pret LGBT personām Latvijā.

Valsts kontrole revīzijā par individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumiem atklājusi necaurspīdību lēmumu pieņemšanā, organizējot masku iepirkumus, kas radīja korupcijas riskus, bet, un tas ir vēl svarīgāk, konstatēta arī ilgstoši pieļauta neizdarība materiālo rezervju plānošanā un iegādē valstī kopumā.