Bandīti ņirgājas par valsti

Preses brīfings par sestdienas naktī notikušo advokāta Pāvela Rebenoka slepkavību. Valsts policijas priekšnieka p.i. Juris Šulte un Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Armands Ruks © Oksana Džadana/F64

Naktī uz svētdienu nogalināts zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks. Smagi savainots viņa biznesa partneris Ingus Balandins.

Spriežot pēc informācijas, ko sniegušas policijas amatpersonas, trīs maskās tērpti noziedznieki advokāta Pāvela Rebenoka mājā iebrukuši, uzlaužot durvis, un savus upurus tie situši ar rokām, kājām un uz vietas atrastiem dēļiem, bet no notikuma vietas aiznesuši līdzi dārgus rokaspulksteņus un juvelierizstrādājumus. Laupītāji upurus pārsteiguši, nezvanot pie durvīm, bet ielaužoties pa tām no pagalma puses. Teritorijā nav bijusi uzstādīta videonovērošana, un mājā tobrīd nav bijusi ieslēgta signalizācija.

Pāvels Rebenoks bija aktīvs gan kā advokāts, gan kā uzņēmējs, un sava loma viņam bija arī politikā, tāpēc dabiski viņa kolēģiem ir aizdomas, ka noziegums var nebūt noticis vienkārši saistībā ar laupīšanu. Tam motīvi var slēpties arī kādos lielos naudas darījumos un biznesa konfliktos. Var būt saistīti ar viņa profesionālo advokāta darbību. Nav izslēgts arī, ka kājas aug politikā.

Tādā gadījumā tā var būt bijusi pasūtījuma slepkavība, bet vērtīgas lietas viņi pievākuši, lai izskatās pēc parastas laupīšanas. Nav jau arī nekas neparasts, ja slepkava izpilda pasūtījumu, pie viena upuri arī aplaupot.

Slepkavas ir darbojušies brutāli un nekaunīgi, nebēdājot par to, ka rajons, kurā atrodas advokāta māja, ir labi apsargāts un videonovērots. Rebenoks esot bijis modernu signalizācijas ierīču cienītājs, bet šajā reizē signalizācija bijusi atslēgta. Kā tā?

Pagājušā gada martā viņš jau jutis sev apdraudējumu un vērsies pie Valsts policijas toreizējā priekšnieka Inta Ķuža un Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka Normunda Mežvieta saistībā ar viņam izteiktiem draudiem dzīvībai. Tolaik Rebenoks bija “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs. Taču publiski nav zināms ne draudu veids, ne to izteicēji.

Bandīti reti kad mēdz izvēlēties par upuriem advokātus tā vienkāršā iemesla dēļ, ka pieķeršanas gadījumā citi advokāti nepārcentīsies ar aizstāvību.

Eksperti analizēs advokāta nogalināšanas veidu un priekšmetus, ar kuriem noziegums pastrādāts, jo katra detaļa mēdz būt svarīga - noziedzīgās pasaules nerakstītajos likumos pastāv tradīcijas ielikt nozieguma pastrādāšanas veidā kādu simbolisku vēstījumu. Bet tikpat labi var būt, ka noziedznieki ir “atsaldētie” - psihopāti bez kādas piesaistes cietumnieku likumiem un tikumiem.

Nu jau vairs nav runas par atsevišķu gadījumu un nejaušību, ka iet bojā advokāts. Pēdējo triju gadu laikā nogalināti trīs advokāti - pirms Rebenoka 2018. gadā Mārtiņš Bunkus un 2019. gadā bijušais tiesnesis un advokāts Uldis Bērziņš. Bērziņš it kā nogalināts laupīšanas laikā, bet Bunkus nošaušana jau nu gan nepārprotami bija pasūtījuma slepkavība, kas tika veikta īpaši nekaunīgi - gaišā diennakts laikā, pavisam netālu no galvenās Valsts policijas ēkas. Šie noziegumi joprojām nav atklāti. Tāpat šobaltdien nav zināms, kas noticis ar vairāk nekā pirms desmit gadiem pazudušo zvērināto advokātu Aināru Plataci. Iespējams, viņš tika nogalināts. Tāpat nav atklāta pirms 19 gadiem notikusī tiesneša Jāņa Laukrozes slepkavība.

Rebenoka nogalināšana ir liels izaicinājums Latvijas iekšlietu sistēmai. Nupat tai jau principa pēc ir jāatklāj šis noziegums, veltot tam vislielākos resursus, jo nevar pieļaut, ka bandīti ņirgājas par valsti. Pārāk daudz kaut kā sakrājies pazudušu, nošautu un nosistu advokātu un tiesnešu.

Rebenoka noslepkavošana ir notikusi valstij diezgan nepatīkamā laikā, kad visām pieklājības normām pāri kāpj populistiski politikāņi, kuriem ir liela ietekme uz tiesību jomu un tiesu varu. Pašlaik varam vērot “bezkompromisu tiesiskuma” uzvaras gājienu, kas nozīmē diezgan dīvainu kursu uz tādām pārmaiņām likumos un tieslietu jomā, kas drīzāk tiesiskuma pamatus grauj, nevis uzlabo.

Martā Neatkarīgā intervēja Pāvelu Rebenoku, un viņš tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) retoriku dēvēja par maldinošu. “Viņš visu laiku stāsta, ka apkaro kaut kādus ienaidniekus, kurus viņš pats savā galvā vai virtuāli ir radījis un pasniedz kā sabiedrības ienaidniekus, pret kuriem visiem vajadzētu cīnīties. Pirms vēlēšanām tie bija oligarhi. Nu viņš tos ir apkarojis, un tad pirms dažiem mēnešiem uzradās jauns ienaidnieks ‒ iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Tagad Bordāns publiski uzbrūk ekonomikas ministram un arī personīgi man kā ministra padomniekam. No malas var likties ‒ tieslietu ministrs cenšas izdarīt kaut ko labu, taču, iedziļinoties viņa darbībās un uzvedībā, ieraugām, ka viņš ir vienīgais valdības loceklis, kurš pats pārstāv biznesa intereses un lielo oligarhu intereses,” sacīja Rebenoks.

Uz jautājumu, kuru oligarhu intereses konkrēti, Rebenoks bez aplinkiem atbildēja: “Pētera Ragauša un Rudolfa Meroni. Katram no viņiem ir savas intereses. Bordāna aktīvā pozīcija daudzos jautājumos parāda, ka tieši viņš ir šo oligarhu vēstnieks valdībā. Bordāns ir tas, kurš, izmantojot savu amatu, cenšas realizēt šo oligarhu intereses.”

Viss kas var būt - var būt banāla nonāvēšana, kas saistīta ar laupīšanu, var būt arī politiska vai biznesa ietekmes sfēru pārdales pasūtījuma slepkavība. Policijai ļoti, ļoti vajag šo noziegumu atšķetināt!

Komentāri

21. novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un vairāku palestīniešu grupējuma “Hamās” locekļu aizturēšanai. Jau nākamajā dienā mūsu Ārlietu ministrija paziņoja, ka respektēs SKT izdoto apcietināšanas orderi Benjaminam Netanjahu. Šis paziņojums izsauca asu reakciju sabiedrībā. Taču neviens (!) politiķis neuzsāka diskusiju par šo absurdo situāciju. Kāpēc?

Svarīgākais