Ļoti daudzas pašvaldības ir neapmierinātas ar Rīgas kabinetos pārzīmēto Latvijas pašvaldību karti, virkne pašvaldību ir iesniegusi Satversmes tiesā pieteikumus vērtēt novadu reformu atbilstību Satversmei. Vēl ir pašvaldības, kas apsver to darīt.
Taču nupat sāk izskatīties, ka cilvēki var atslābt un savus pieteikumus ņemt atpakaļ, lai sarullētu un izsviestu papīrgrozā. Kamēr pašvaldības gatavojas tiesai, valdošā koalīcija ir izdomājusi izcilu viltību - pārņemt savā politiskā uzraudzībā Satversmes tiesu, ar ko turpmāk būs likvidēta jebkāda iespēja mēģināt sūdzēties, apstrīdēt, kaut ko pierādīt pretēju tam, kā uzskata un lemj valdība un Saeimas valdošā koalīcija.
Pašreizējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele varēja vēl trīs gadus būt savā postenī, taču viņai ir pavēries ceļš uz vēl augstākām karjeras virsotnēm - viņa ir ievēlēta Eiropas Savienības tiesas tiesneses amatā, un drīz savus amata pienākumus Latvijā beigs pildīt. Jaukā Latvijas politiskā elite šo brīdi ir izdomājusi izmantot, lai vienreiz par visām reizēm izbeigtu ķibelīgo problēmu ar Satversmes tiesu, kura nereti mēdz uzrakstīt valdošajiem nepatīkamus spriedumus - ne tādus, kādus viņiem gribētos. Jo, raugi, valdošajām partijām gan ir tas spēks un vara pieņemt likumus un lēmumus, taču, ja tie ir uzrakstījušies pretrunā ar valsts pamatlikumu, tad šādi likumi nevar būt spēkā. Pie Inetas Ziemeles ir bijis visādi - viņa nepatīk nevienam, jo viņa neklausa nevienam. Ir bijuši spriedumi, kas ir bijuši ļoti nepatīkami valdošajiem dižvadoņiem un ir nākuši kā auksta duša uz galvas. Bet arī politiskā opozīcija bieži ir bijusi ļoti īgna, jo spriedums ir bijis ne īsti “jā”, ne “nē”, daļēji it kā viņus apmierinošs, bet daļēji ne tas, uz ko bija cerējuši. Bet tāpēc jau ir tiesa, un tiesa ne vienmēr lemj tā, kā indivīds iedomājies. Tiesā pastāv pušu sacensība - vajag ne tikai pārliecību par savu taisnību, bet arī faktus un argumentus. Lai vai kā, Satversmes tiesa ir atsvars ‒ instance, kas palīdz novērst likumdošanas kļūdas, novērš “nelikumīgus likumus”.
Taču par Satversmes tiesu drīz varēs runāt pagātnes formā, jo
politikas aizkulisēs vīriņi jau berzē rokas un piemeklē piemērotu kandidatūru Satversmes tiesas jaunā vadītāja postenim.
Jaunajam kadram jābūt tādam, kas pārtaisīs Satversmes tiesu par politikas kalponi. No demokrātijas tad mūsu valstī būs maz kas palicis pāri, bet ‒ vai tā liela bēda?
Tiek domāts par Inesi Lībiņu-Egneri, kura ir Saeimas deputāte, Saeimas priekšsēdētājas biedre, savulaik jau apostījusi Satversmes tiesu no iekšpuses, strādājot par Satversmes tiesas tiesneša palīdzi. Ar atbilstīgu izglītību viņai viss kārtībā - ir tiesību doktore. Ir zvērināta advokāte. Ir bijusi arī Valsts prezidenta juridiskā padomniece.
Te vajadzētu visiem celties kājās un sveikt nākamo Satversmes tiesas priekšsēdētāju ar aplausiem, kas pāriet nevaldāmās ovācijās, taču ir daži “bet”…
Lībiņa-Egnere ir visnotaļ aktīva politiķe, kas tā kā arī nebūtu trūkums, bet, atrodoties “Jaunās Vienotības” elitārajā burziņā, viņai diezin vai ir kas zināms par vaidiem, asarām un zobu klabināšanu Ikšķilē un Kandavā, Salacgrīvā un Varakļānos. Augstprātīgajās, labi situētajās “Jaunās Vienotības” un “Attīstībai/Par!” aprindās ir cieti nostiprinājies uzskats, ka pašvaldību ļaudis ir kašķīgi purva muļķīši, kuri nesaprot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces ģeniālo skatienu nākamībā. Lieli un laimīgi novadi darbosies kā pulksteņi. Tomēr pašvaldības grib strīdēties pretī, paužot, ka reformā pārkāpts pamatlikums. Būtu interesenti redzēt, ar ko šis strīds beigsies, taču maz ticams, ka jaunā Satversmes tiesas priekšsēdētāja spriedīs pretēji tam, par ko pati jau nobalsojusi.
Gadījumam, ja ar Lībiņu-Egneri kaut kas nobrūk, esot vēl otrs kandidāts - “vēl labāks”. Negribas pat skaļi teikt, bet pilnā nopietnībā tiek apspriesta Saeimas deputāta Andreja Judina kandidatūra. Arī ar Judina izglītību viss tā kā būtu kārtībā - viņš ir krimināltiesību eksperts, zinātnieks un pētnieks. Taču arī viņš ir no “Jaunās Vienotības”. Viņa darbība Saeimas juridiskajā komisijā rada pārāk daudz juridisku brāķi - tiesājamā deputāta Jura Juraša (Jaunā konservatīvā partija) vadībā tā raksta likumus nevis, lai uzlabotu tiesiskumu, bet propagandai un valdošo aprindu partejiskajām interesītēm. Nesen spēkā stājušies grozījumi Kriminālprocesa likumā nepolitiskiem juristiem liek šausmās saķert galvu - tur ir panti, kas rakstīti speciāli Ventspils mēram Aivaram Lembergam, speciāli tieslietu ministra Jāņa Bordāna viendienas vajadzībām rakstītas normas, kā arī bezjēdzīgi panti, kas nedarbosies. Kā grandiozs panākums sabiedrībai tiek reklamēta iespēja tiesai pārtraukt apsūdzētā pēdējo vārdu, lai gan ne jau aizstāvju runas un pēdējie vārdi ir cēlonis tiesu lietu izskatīšanas nesaprātīgajiem termiņiem. Varbūt pat vairākām nākamajām likumdevēju paaudzēm būs sviedros jāstrādā, lai labotu tās nejēdzības, kas pēdējos gados iestrādātas likumos.
Varētu jau cerēt, ka Lībiņa-Egnere, Judins vai kāds cits valdošās koalīcijas kadrs, kļuvis par Satversmes tiesas priekšsēdētāju, piepeši mainīsies - viņam sapnī atnāks mirdzošs eņģelis Temīdas izskatā un sacīs: “Turpmāk tev būs spriest tiesu tikai pēc Satversmes burta un gara!” Tas ir mazticami. Ja kādai Dieva radībai ir šņukurs un aste gredzenā, diezin vai tā lidos pāri kalniem un lejām kā balts svētelis. Tāpat diezin vai politiķis, kas šodien līdz elkoņiem ir iekšā partejisko interešu zampā, rītdien kopā ar tiesneša mantiju dabūs arī jaunas smadzenes.
Lībiņa-Egere par saviem hobijiem ir sacījusi, ka brīvo laiku vislabprātāk pavada pie dabas ārpus Rīgas, kur visur līdzi ir viņas mīļā un aktīvā sunīte. Ja viņai izdosies kļūt par Satversmes tiesas priekšsēdētāju, aktīvā sunīte kļūs vēl priecīgāka. Saimniecei būs daudz brīvā laika, jo Satversmes tiesu varēs reformēt par iesniegumu atpakaļatsviestuvi ‒ nepieņemtuvi. Vai formālu un garlaikotu pseidospriestuvi ar iepriekš jau zināmiem lietu iznākumiem. Lai štancētu atteikumus vai spriedumos iekopētu vecās Saeimas komisiju likumprojektu anotācijas, daudz darba nevajadzēs. Tāpēc mīļā sunīte būs priecīgāka.
