Šis raksts tapa, kā pārdomas, cik viegli un nepārdomāti Saeimas deputāti grib izrīkoties ar svētku dienām.
Saeimā tuvākajā laikā tiks izskatīts likumprojekts, kas paredz noteikt par svētku dienu (brīvdienu) 11.novembri, svītrojot no svētku dienu saraksta 1.maiju.
Nevienu brīdi neapšaubu 11.novembra nozīmi Latvijas valsts vēsturē, jo tieši pateicoties Latvijas kareivju drosmei un pašaizliedzībai tika nosargāta Latvijas valsts un sakauta Bermonta armija, un tāpēc 11.novembris varētu būt svētku diena.
Tomēr 1.maijs arī ir ļoti nozīmīga diena valsts vēsturē, un šajā dienā ir divkārši svētki, kas viens otru papildina.
Vairāk, protams, tautā ir iegājies, ka 1.maijs ir Darba svētki, bet ne visi zina, ka šajā datumā tiek atzīmēta arī Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, jo tieši 1920.gadā 1.maijā pirmoreiz tika sasaukta Latvijas Republikas Satversmes sapulce, kas pēc tam izstrādāja un 1922.gadā pieņēma valsts pamatlikumu — Satversmi, kas nosaka jebkura valsts iedzīvotāja demokrātiskās tiesības — tiesības uz izglītību, veselības aprūpi, darbu utt.
Savukārt, Darba svētki ir starptautiskā darbaļaužu solidaritātes diena, un tā ir oficiāla brīvdiena daudzās pasaules valstīs un gandrīz visās Eiropas valstīs.
Pirmā maija svētki ir nacionālie svētki (brīvdiena) tādās Eiropas valstīs, kā Somija, Francija, Vācija, Itālija, Norvēģija, Polija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Zviedrija, kā arī mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.
Gan pasaulē, gan Latvijā 1.maija svētkus svin vairāk nekā simt gadu, un to aktualitāte ir neapstrīdama joprojām, ir mainījušies tikai akcenti.
Pirmoreiz par 1.maiju kā nozīmīgu dienu pasaules vēsturē tiek runāts jau 1886. gadā, kad aptuveni 40 tūkstoši strādājošo sāka streiku, kas vēlāk izvērtās par vispārēju streiku.
Masu spiediena rezultātā Amerikas Savienoto Valstu kongress 1887.gadā dažās nozarēs izdeva likumu par astoņu stundu darbadienas ieviešanu.
Pēc strādnieku streika ASV arī citas valstis pievienojās idejai par strādnieku demonstrācijām, un II. Internacionāles 1.kongress 1889.gadā Parīzē pieņēma lēmumu, kas paredzēja katru gadu 1.maijā sarīkot strādnieku solidaritātes demonstrācijas.
Tātad 1.maija svētkiem ir ļoti sena vēsture, un tos nevar saistīt tikai ar sabrukušo padomju iekārtu, kā dažkārt dzird publiskajā telpā Latvijā.
Protams, ka laika gaitā svētku nozīme ir mainījusies, un šobrīd tos vairs nevar uzskatīt tikai kā strādnieku svētkus, kas saistīti ar demonstrācijām.
Domāju, ka tagad tos var traktēt kā darba ņēmēju - strādājošo masu svētkus visā pasaulē, un strādājošie šajā dienā akcentē savas tiesības, un turpina cīnīties par drošu un sakārtotu darba vidi, taisnīgu un atbilstošu atalgojumu, samērīga darba un atpūtas laika noteikšanu un ievērošanu u.t.t.
Mūsdienās 1.maija svētkiem vairs nepiemīt tas antagonisms, kāds tas bija agrāk, un tie vairāk vērsti uz dialoga nostiprināšanu starp sociālajiem partneriem: darba ņēmējiem (darbiniekiem) un darba devējiem un valstu valdībām.
Tomēr vēl joprojām katru gadu dažādās pasaules valstu pilsētās 1.maija demonstrācijas izgaiņā policija, ir cietušie un aizturētie u.tml.
Arī Latvijā starp sociālajiem partneriem ne vienmēr valda sapratne, par ko liecina pavisam nesen notikušās protesta demonstrācijas pie Saeimas, kuras organizēja medicīnas darbinieki un pašvaldību pārstāvji, un šajā ziņā vēl nekas nav beidzies, jo vienošanās netika panākta.
Pēc manām domām šis Nacionālās apvienības priekšlikums neveicinās dažādu iedzīvotāju grupu saliedēšanu Latvijā, bet būs sabiedrību šķeļošs, un šoreiz robeža būs dažādas svētku dienas.
Domāju, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju būs vīlušies, ka viņiem tiek „atņemta” svētku diena (brīvdiena) gada skaistākajā gada laikā.
Jāsaka, ka mums nav daudz svētku šajā laikā, jā vēl ir jāmin 4.maijs (LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena), Līgo vakars un Jāņu diena (23. un 24.jūnijs). Ir mātes diena (maija otrā svētdiena) un Vasarsvētki, bet šie svētki vienmēr tiek atzīmēti svētdienā, un cilvēki šos svētkus neizjūt kā papildus brīvdienu.
Ja iniciatīvas iesniedzēji nevar nodrošināt, ka svētku dienas ir gan 1.maijs, gan arī 11.novembris, uzskatu, ka no šī priekšlikuma ir jāatsakās, jo nevar jautājumam pieiet tik vienkāršoti, nomainot vienu svētku dienu pret citu.
P.S. Radās jautājums, vai priekšlikuma autori ir veikuši kādus pētījumus, un kāpēc ir nolemts „upurēt” tieši 1.maija svētkus, kas ir dubulti svētki un nozīmīgs datums valsts dzīvē ??