Premjerministrs (Valdis Dombrovskis) vēl pirms savas veiksmīgās nokrišanas uz politiskās atbildības spilventiņa teica, ka nedrīkst pieļaut izmeklēšanas neatkarības apšaubīšanu.
Bet – tad vismaz nevajag pašiem tiražēt šaubas un gandrīz tikai šaubas. Jo, vērojot to, ka oficiālais dancis ap Maxima nelaimi acīmredzami sācis ritēt vismaz divās frontēs (aizsardzība no sabiedrības uzbāzības, cēloņu izpētes aizstāšana ar cēloņu uztiepšanu), lai arī pilnīgi iespējama arī trešā fronte (lietu sakātošana starp «savējiem» pirms oficiālas versijas publiskas tiražēšanas un reālām operatīvām darbībām), uzticība nerodas. Tāpēc katra varas, izmeklēšanas kustība diemžēl ir jāapšauba, jāpakļauj kritiskai attieksmei, jāvērtē pilnvērtīgā kontekstā. Vēlams kvalificēti. Jo pagaidām iesaistītās puses, ja vērtēt iesaistīto, sākot ar prokuratūru, beidzot ar projektētājiem, vēstījumus, nu jau uzbāzīgi tiecas šo kontekstu sašaurināt. Gan vara (attieksme pret Mārtiņu Šicu), gan būvnieki (RE&RE paziņojums, ka dažam var nākties atbildēt par reputācijas graušanu) veic «profilaktiskus pasākumus», faktiski draud tiem, kuri vēl varētu izbāzt galvu no tramvaja vairāk par šiem institūtiem vēlamām robežām.
Pilnīgi iespējams, ka nāksies apšaubīt, pakļaut ekspertīzei arī Maxima lietā pieņemtos spriedumus. Nāksies apšaubīt ne tikai šajā, bet arī nākamajā Saeimā ievēlētos politiskos spēkus, kā arī politiskos spēkus ārpus Saeimas, ja tie neizmantos šo traģēdiju kā iemeslu godprātīgi un atklāti novērtēt varas sistēmas (!) rīcībspēju visos līmeņos, piedāvāt labas valsts un cilvēku dēļ sistēmā (!) veicamās kardinālās izmaiņas. Ja partiju priekšvēlēšanu programmas nesaturēs šādas izmaiņas un ja partijas negarantēs to īstenošanu, tad būs skaidrs, ka tām vajag tik vien kā tikt pie varas, lai rīkotos kā rīkojušās.
No kurienes tādas domas saistībā ar nelaimi Maxima? Pirmkārt, tie speciālisti, iesaistīto jomu pārstāvji, kuri pirmajās dienās pēc traģēdijas, laikam taču emocionāla satraukuma dēļ, vēl runāja, nu apklusuši vai šļupst. Vai 100 gramos kultūras vai Sastrēgumstundā, vai vēl kur sanākušie «filtrē bazaru». Turklāt dara to traģikomiskā pārcentībā, līdzko tēmas karstais kartupelis tuvojas viņu pašu, nevis «to citu» dārziņam. Publiskajā telpā acīmredzams kvalificētu viedokļu deficīts. Tostarp būvinženieris Sergejs Meierovics pārguris atsakās skraidīt pa medijiem, kuri viņu aicina. «Kāpēc es viens? Kur citi, kur pārējie?» viņš jautājis. «Pārējie atsakās nākt un runāt,» viņam atbildēts. «Kas tā par sabiedrību!?» nopūšas Sergejs. Tiešām, kas tā par profesionāļu sabiedrību, kurai amata, mundiera gods daudz mazāk vērti par savās jomās uzkrāto mēslu aizsardzību? Diemžēl nelaime, nevis vara ir sagādājusi iespēju tiem, kuri vēlētos mēslus no savām nozarēm izvākt, saņemt vismaz cilvēku (ne varas) atbalstu. Droši vien šie paši klusējošie profesionāļi pēc tam braši klups virsū medijiem un teiks, ka, saistībā ar traģēdiju, tajos pārsvarā bijušas tiražētas pļāpas. Lai arī profesionāļu publiskā apātija ir labākā liecība tam, ka gan traģēdija Maxima, gan Liepājas metalurgā atlaistie cilvēki, gan vienaldzība pret cilvēku zaudējumiem, kas cēlušies politikas dēļ (bankas u.tml.)… tiešām liekami vienā kastē. Tā norāda mērogu, kādā vērtējami traģēdijas cēloņi un kādā veicamas pārmaiņas.
Otrs iemesls, kas starp vēl vairākiem iemesliem dara tramīgu un neticīgu, ir pēkšņais «mīlīgums» attieksmē pret nelaimes cēloņiem. Ak, to visu mums nodarīja cilvēcīga kļūdiņa aprēķinos, ak, Maxima apgāzās tāpēc, ka paklupa uz skrūvītes. Mazs cinītis, tā teikt... mazam cinītim arī jāatbild. Var saprast, ja tīklā tie, kuriem saprašana par skrūvēm, ceļ tās par galvenām vainīgām, kam saprašana par slodzēm, tur visam priekšā slodzes, kam zināma vibrācija, lād vibrāciju… To var saprast, jo šie cilvēki tiecas palīdzēt, tie savas kompetences ietvaros atklāj atsevišķus nelaimi, iespējams, veicinājušus iemeslus. Bet, ja sev klapes uz acīm saliek amatpersonas un speciālisti, ja tie atsakās iztirzāt to atsevišķo, kam pieķērušies, pat konkrēta mezgla kontekstā, nerunājot par visas būves un tās tapšanas kontekstu, tad tas ir nožēlojami. «Speciālisti», vismaz sekojiet līdzi tam, ko runājat, jo jūsu vēlāk sacītajā jau ir pretrunas ar to, ko teicāt sākumā. Izskatās, ka tā vietā, lai novērstu nākamās nelaimes, jūs kopā ar varu turpināt bruģēt tām ceļu.