Atkal paliksim melnrakstā?

Nākamā valdība būs varena valdība. Tā vai nu apturēs laiku, vai ieskaitīs sev vienu mēnesi par gadu. Jo, neraugoties uz to, ka tai lemts gan konkrēts rīcības termiņš, gan konkrēts budžets, tā piedāvā deklarācijas projektu mūžībai.

Lai arī koalīcijas partiju izredzēm rudens skaistuma konkursā daudz labāks būtu katrā jomā precīzi definēts un ar uzviju paveikts konkrētu darbu klāsts. Bet acīmredzot atkal taps cūkganu (tā viens cilvēks tīklā raksturoja Latvijas politisko eliti) deklarācija. Ar deklarācijas projektā ierakstīto «rīcībpolitiku» acīmredzot būs jāsaprot politisko cūkganu spēja ar lielām mutēm un tautai neredzamās tālēs vērstu skatu runāt par lielām lietām («tautas ataudzes veicināšana», «ienākumu nevienlīdzības mazināšana», «latviskās kultūrtelpas un identitātes stiprināšana»…), sēžot ar nepilna gada budžetu kabatā. Ja situācijai atbilstoša konkrētība izpaliek, tad viens no galvenajiem nākamās valdības uzdevumiem droši vien būs – izmēģināt, vai eiro konvertējas čurikos tikpat labi, kā čurikos konvertējās lati.

Nespēja atteikties no deklarācijas kā muldamgabala nozīmē, ka valdībai deleģētajiem ministriem un viņu partijām iespēja kaut uz īsu brītiņu aplaisties ar reālu, konkrētu atbildību sagādā nebeidzamas šausmas. Tiktāl šausmas, ka nākamā valdība grasās «turpināt iepriekšējās valdības politiku», kura arī balstījās uz tiem pašiem četriem vairāk virtuāliem, orāliem nekā reāliem blablabla stabiem (ekonomiskā izaugsme, stingra fiskālā atbildība, ilgtspēja un sociālā solidaritāte, nozaru savstarpējās sadarbības principi) bez mazākām kustībām šīs politikas novērtējuma virzienā. Bet – kā dēļ tad atkāpās Valdis Dombrovskis? It kā Zolitūdes traģēdijas dēļ. Pavisam nesen arī tie, kuri Saeimā, kuri būs nākamajā valdībā, teica milzum daudz smagu vārdu (bezatbildība, alkatība, nolaidība…), stāstīja, ka ir nepieciešama sevis pārvērtēšana visos pārvaldes līmeņos utt.

Kā tad tā – izmeklēšanas pabeigšana Zolitūdes lietā ir bezmaz deklarācijas melnraksta karogs, bet par to, kā Zolitūdes mācība mainīs izpildvaras praksi – ne vārda. Valdim Dombrovskim nebija jēgas atkāpties, ja viņa atbildība tiek deklarēta kā atļauja turpināt bezatbildību. Pat jaunais Būvniecības likums, par kuru ne viens vien kvalificēts cilvēks teicis, ka tas kroplāks par iepriekšējo, tiek turēts neaiztiekams un pietiekami labs, lai dzemdētu no sevis «izrietošos» būvnormatīvus u. c. Kropls likums dzemdēs labas pakārtotās normas un «nodrošinās drošību»? Kā tad! Līdzīgi, pirms «sākt Rail Baltica projekta īstenošanu», vismaz pieklājības pēc konkrētos skaitļos vajadzētu mums beidzot atklāt, kā šis projekts uzvārīs vai vismaz sasildīs Latviju tuvākā un tālākā nākotnē. Tāpat, pirms mudināt mūs atbildēt uz jautājumu – «vai skolosim bērnus par prasmīgiem profesionāļiem izvēlētajā nozarē», būtu labi valdības deklarācijā fiksēt, kas tieši šogad tiks izdarīts jēdzīgas, laikmetīgas un ar reālu darba tirgu saistītas profesionālās izglītības dēļ.

Valdības deklarācijas melnrakstā paredzēts «izstrādāt koncepciju par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu», «izstrādāt jaunu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas modeli», «izvērtēt mikrouzņēmumu nodokļa regulējumu»… Vai tās kādas pirmā gada tēmas, pirmā svaiguma problēmas? Kas liedz deklarācijā plānot nevis papīru aprakstīšanu, bet fiksēt reālus datumus, kad šīs koncepcijas, modeļi un vērtējumu pārvērtējumi stāsies spēkā? Tas, ka gribas, lai darbības vietā būtu iespējami daudz darbības imitācijas? Tāpat prieks dzirdēt, ka mums arvien nav pat principu saistībā ar makroekonomisko stabilitāti, valsts budžetu un ēnu ekonomikas apkarošanu. Lai arī valdību deklarācijās par to šā vai tā pļāpāts bezmaz kopš Godmaņa pirmās valdības. Utt., u. tml.

Būtu labi, ja valdības deklarācijām patiešām būtu melnraksts un tīrraksts. Tad melnrakstā varētu sabāzt visu stulbo, zaglīgo, savtīgo, tumsonīgo… Un aizmirst. Bet tīrrakstā likt gudro, tālredzīgo, saprātīgo, pašaizliedzīgo… Un pieņemt. Diemžēl tā nebūs. Melnraksts vienmēr cīnīsies ar tīrrakstu. Kurš uzvarēs? Tas te ir visai ierobežota cilvēku loka ziņā. Iespējams, viņi paliks melnrakstā. Iespējams, pelēcībā. Citus variantus aplūkot pagaidām nav iemesla.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.