Pazudis Krievijā

© f64

Putins nav kādu laiku redzēts. Ak, šausmas! Pazudis galvenais Krievijas režīma simbols. Varbūt paņēmis māmiņu brīvdienas, varbūt nolēmis piepūst vaigus ar plastmasu, varbūt slims, varbūt miris, varbūt ieslodzīts Kremlī, varbūt jau atradies... Bet neatkarīgi no tā, kādi ir (bija?) šīs Krievijas prezidenta «pauzes» iemesli (ieskaitot gāšanu), reakcija uz to gan Krievijā, gan Rietumos ir visai zīmīga.

Nav pārāk grūti saprast reakciju uz Vladimira Putina «pazušanu» vidē, kur viņš tiek bezmaz vienādots ar Krieviju. Vidē, kur viņam ir pāri par 80% atbalstītāju. Ja tur ceļas panika kaut vieglas viņa migrēnas dēļ, tad skaidrs, ka mums darīšana ar kārtējo kulta personu. Jau Putina pirms pāris gadiem pazudušais kaķis Dorofejs sacēla pamatīgu ažiotāžu. Diemžēl, tieši uzlūkojot publiku, skaidrs arī tas, ka taisnība gudriniekiem, kuri rakstījuši, ka Ādolfs Hitlers vai Josifs Staļins nebija nejaušība. Nācija noteica savu līderi. Turklāt visiem režīma iemiesotājiem un raksturotājiem (politiķiem, polittehnologiem, politologiem, žurnālistiem...) līdz šim bija viegla dzīve. Raksturojot Krieviju, varēja teikt – Putins. Nav Putina, nav Krievijas. U.tml. Ar to bija diezgan. Diezgan bija sacīt – Staļins Otrais, diktators..., un ģeopolitiskais Krievijas konteksts (šķietami) iezīmējās skaidrāk par skaidru. Putins it kā «atļāva» izteikt to primitīvā, vienkāršotā, virspusējā bildē. Lieliski ir tas, ka šī Putina «pauze» padara Krievijas režīma veidotāju un vērtētāju kompāniju visai «caurspīdīgu». Labi redzama šo apjukušo aprindu gatavība plašām uzskatu svārstībām.

Bet man grūti saprast to, ka Putins, izrādās, ir elks ne tikai Krievijā. Vēl lielāks elks viņš ir politiķiem, politologiem un žurnālistiem Eiropā, tostarp Latvijā. Jo, vai gan tad, ja Putins tiem neliktos absolūts Krievijas režīma izteicējs un iemiesojums, bet tikai viena no (iespējams, pati svarīgākā, lai gan es tik viennozīmīgi to neapgalvotu) režīma skrūvītēm, tie apmierinātos ar Putina kulta uzturēšanu un būvēšanu mūsu smadzenēs, nepētot, nemeklējot un neatklājot mums tos mehānismus un tos cilvēkus, kas šo kultu būvē pašā Krievijā? Manā uztverē mēs, pirmkārt, esam tikuši baroti ar ļoti paviršu, virspusēju, propagandistisku publisko Krievijas režīma vērtējumu. Otrkārt, tas, ka Rietumu mediju vārīšanās Putina «pazušanas» sakarā pamatā izpaužas kā Eiropas palīdzība Krievijai Putina kulta kopšanā, izejot no pretējā, mani pārliecina, ka arī Eiropas pārvaldē autoritārisma un varas kulta elementi tieksies vairoties, bet sabiedrības kontrole pār tiem – vājināta.

Vēl mani mulsina tas, ka Eiropa Krievijā vairāk atbalsta nevis kādu esošā režīma alternatīvu, bet tikai tā noliegumu. Krieviju bez Putina – un viss. Sacīdams, «izejot no pretējā», domāju tieši noliegumu. Eiropa izrāda Krievijai vien skepsi, nevis kaut vai sava režīma prakses tautsaimniecisko, cilvēcīgo, politisko... pārākumu. Paradoksāli, bet arī Eiropai reālāks Putina nomainītājs, izrādās, nav vis opozīcija, bet tie, kas ar viņu neapmierināti Kremļa un Kremļa «tuvinieku» aprindās. Līdz ar Putina «pazušanu» piepeši «atklājas», ka Putina režīms ir trausls tieši savas iekšējās struktūras dēļ. Minējumu līmenī, bet tomēr parādās uzvārdi (Sečins, Ivanovs, Petruševs, Kadirovs...), kuru reālās ietekmes statuss uz publiku un varu nu tiek vērtēts daudz augstāk nekā Krievijas opozīcijas līderu, izrādās, dekoratīvais svars. Proti – ja Putinu nomainīs Kremļa aprindas, tad arī Eiropa un oficiālā Latvija, visticamāk, teiks: «Beidzot!» Lai arī režīms Krievijā, iespējams, nebūs mainījies ne par matu.

Vārdu sakot, es cerēju, ka šis kaut varbūt īslaicīgais, varbūt mākslīgais, iluzorais cerību (Krieviju bez Putina) piepildījums uznesīs virspusē kādu pozitīvu vēstījumu, vismaz polemiku par loģisku varas attīstību Krievijā. Taču «tukšais» laukums tika piepildīts vai vienīgi ar tenkām, mēsliem un minējumiem, kuru ražošanā Eiropa neatpalika no Krievijas. Es cerēju, ka Eiropa būs krietni norūpētāka, piemēram, par Krievijas varas leģitimitāti. Taču izskatās, ka to apmierina arī kaut kādi Āfrikā izprovēti «pulkvežu» scenāriji, kas, visticamāk, radīs Krievijā Ukrainas situāciju. Lieki teikt, ka mūs tāds pavērsiens labākajā gadījumā bremzēs, apgrūtinās ij fiziski, ij emocionāli.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais