Anonīmās interneta padibenes, respektīvi, troļļi, gūst arvien lielāku publisku svaru (runa ir par politisko un komerciālo trollingu). Ij Drošības policijai, ij politiķiem, ij sabiedriskā klimata veidotājiem, noskaņojumu režisoriem tie nu ir svarīgs propagandas (hibrīdkara) rīks. Lai arī, ja būtu patiesa gribēšana tikt ar troļļu iespaidu galā, tas nemaz nebūtu grūti izdarāms. Pirmkārt, visos oficiālajos līmeņos pārslēdzoties no propagandas uz kvalificētu informēšanu, varas darbības un nolūku pilnvērtīgu, atklātu skaidrošanu. Otrkārt, atmaskojot, nododot atklātībai pašus troļļus. Vismaz savā saskares, komunikāciju telpā.
Taču drīzāk notiek pretējais. Manuprāt, sabiedrībai slēgto varas rīcības segmentu kļūst vairāk. Vairākiem deputātiem un pāris ministriem jau patīk izteikties klišejās, kas tuvas troļļu tiražētajām. Politikas publiskais līmenis tā kopumā (arī pateicoties mediju kārei dot priekšroku politikas intrigai, nevis kvalifikācijai) tuvojas ne jau prāta augstumiem un dziļumiem, bet troļļu lolotajam zemiskumam, kur vērtējums un argumentācija faktiski izpaliek. Medijos, tostarp sabiedriskajos medijos, vēsti par valsti kopumā uztur nevis vidusslānis, bet viduvējība. Masas noskaņojums tiem svarīgāks par izcilību viedokli. Turklāt šīs izcilības (asredzīgi, gudri, ar individuālu notiekošā redzi apveltīti cilvēki) nu tiek meklētas vai vienīgi «aprindās«, bet ļoti maz – tautā. Tāpēc anonīmie mēsli var gūt ievērību un zināmā mērā arī iespaidu. Jo mums pašrocīgi ir izdevies daļu tautas pārtaisīt par troļlu izpausmes līmenim atsaucīgu pūli. Nav starpības, vai šajā līmenī izpausties «pareizi» vai «nepareizi». Jo tas ir padibeņu līmenis.
Ilustrēšu, ko domāju, ar šķietami pastarpinātu piemēru. Prieks, ka nākamā gada aizsardzības budžets taps palielināts no 1% IKP līdz 1,4% IKP. Tomēr uzskatu, ka runa ir nevis par aizsardzības (drošības), bet par militāro budžetu. Jo vairāk, es uzskatu, ka tā palielinājums lielā mērā tiks realizēts uz drošības rēķina. Un, lūk, tā «teritorija», ko šajā gadījumā rada atstatums starp reālo budžeta adresāciju un faktisko, būtisko aizsardzības (valsts drošības) problēmas apjomu, ir troļļu teritorija. Proti – teritorija, kurā mēs paši esam tādā vai citādā mērā destruktīvi, provocējam destruktivitāti. Pašu radīta bāze ij valdības gānīšanai, ij valsts noniecināšanai. Vēl skaidrāk to atklāj pierobežas ainava. Protams, man ir prieks, ja es redzu robežsargus strādājam. Mūs apturēja un jautāja, vai visi esam vietējie. Varbūt, pateicoties militārā budžeta pieaugumam, robežsargi saņems labāku aprīkojumu, labāku sadzīvi… No sirds vēlos, lai tā būtu. Bet – tur, kur apturēja ne mūs, kur apturēja vēl citus, apkārt bija pamestu māju «tuksnesis». Vai labāks robežsargu aprīkojums kompensēs to, ko drošībai dod intensīvi apdzīvota pierobeža? Tas «tuksnesis», kas pierobežā apkārt robežsargiem, ir troļļu teritorija. «Zaļie cilvēciņi», nelūgti imigranti, kontrabandisti… pārnestā vai pat tiešā nozīmē var pa to pārvietoties visai netraucēti. Politiķu mutes un mediji pilni ar Krievijas šausmu stāstiem, bet pierobežā, ja runāt par pilnvērtīgu drošības apgādu un apjomu, es redzu ieilgušu bezrūpību. Tādas pašas troļļu teritorijas, tādus pašus «tuksnešus» publiskajā telpā rada gan sabiedrības pilsoniskā apātija, gan varas liekulība, mēģinājumi slēpt no cilvēkiem savus pašmērķus vai mazspēju valsts lietās. Plaisa starp varu un tautu. Mēģinājumi aizbērt šo plaisu ar propagandu, jo sliktāk, ar saviem troļļiem to tikai palielinās. Arī tāpēc, ka propaganda vairo, stiprina ne jau tautu vai sabiedrību, bet pūli.
Tautu stiprina zināšana un sagatavotība. Tad var cerēt, ka pāries gribēšana pašiem radīt un kultivēt troļļu teritorijas, radīsies spēja neļaut ar sevi manipulēt vai vismaz saprašana, ka troļļi nav diskusijas cienīgi.
Bet, vērojot varas publiskās saskarsmes kvalitāti, es pagaidām diemžēl pieļauju, ka, piemēram, nupat no valsts jaunu ēku dabūjušais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs var būt tiklab pētnieciskas izcilības un objektīvas informācijas centrs, cik troļļu fabrika. Izcils debilizācijas institūts. Ar to gribu uzsvērt, ka savējie troļļi nav labāki par svešajiem. Tās ir padibenes. No padibenēm jātiek vaļā.