Veikuši salīdzinošo feiskontroli, SKDS aptaujātie secināja, ka labākais jaunāko laiku Rīgas mērs ir Nils Ušakovs. Veikuši salīdzinošo bodikontroli, SKDS aptaujātie secināja to pašu.
Pats par sevi Nila Ušakova labā runā fakts, ka viņš Rīgas vadībā personificē paaudžu maiņu un savā sabiedriskajā komunikācijā ir nomainījis iepriekš iecienīto nomenklatūras sarkofāgu stilu vismaz uz japīšu stilu. Tiesa – diezgan pastīvu. Kā krievi saka – krēsls saista (položeņije objazivajet). Bet acīmredzot Ušakovu kā savu pārstāvi vietējā varā izjūt lielāks rīdzinieku apjoms, nekā tas bijis iepriekšējo mēru laikā. Tas ir panākums.
Kā redzat, es SKDS aptaujas rezultātu vairāk saistu ar, teiksim, publicitāti, ar radīto sabiedrisko iespaidu. Nevis ar mēra saimniecisko, administratīvo un politisko darbību.
Man ir šādi tādi ar bijušo Rīgas mēru darbības laiku saistīti kopsavilkumi, taču lineārs to salīdzinājums laikam nebūs pārāk korekts. Jo pārāk dažādi bijuši situatīvie apstākļi un raibs bijis arī politiskais konteksts, kādā darbojusies Rīgas pašvaldība. Var, protams, teikt, redz, Andra Teikmaņa vai Māra Purgaiļa laikā bija tas un šitas, Ušakova laikā tā nav, toties ir tas un šitas. Tādā garā, bez kompleksa visu apstākļu vērtējuma, es, līdzīgi kā SKDS aptaujātie, neko vairāk par savām simpātijām neatklāšu. Varu vien teikt, ka pārredzamā pagātnē saimnieciski efektīvākā (salīdzinošu parametru kopumā) bijusi Alfrēda Rubika vadītā Rīgas pašvaldība.
Bet, ciktāl runāt par privāto iespaidu bez salīdzinājuma, tiktāl saimnieciskā un administratīvā ziņā neredzu pamatojumu Nila Ušakova atrāvumam (43% atzinības) no Andra Bērziņa (8,2%) vai Gundara Bojāra (4,9%). Gluži otrādi – man Ušakova kā pilsētas galvas kompleksā saimnieciskā pozīcija šķiet nolasāma krietni aptuvenāk un fragmentārāk, nekā tas bija pie Bojāra vai Purgaiļa. Tiesa, ar piebildi, ka Ušakova vadītajai domei, atšķirībā no iepriekšējiem, ir reālas, secīgas iestrādes normālām saimnieciskām attiecībām, piemēram, ar Maskavu, Sanktpēterburgu... Taču, salīdzinot ar viņa darbības sākumposmu, es liktu vairākus kvalitatīvus mīnusus. Izglītība (skolu optimizācijas kvalitatīvais, ne fiskālais efekts) – mīnuss (avots: domes amatpersonu nespēja konkrēti definēt, garantēt konkrētu izglītības kvalitatīvo efektu pēc būtības). Sabiedriskā transporta optimāla, rīdzinieku plūsmām pielāgota organizācija – mīnuss (avots: vilkšana ar pirkstu pa operatīvo statistiku un pilsētas attīstības dokumentos noteikto). Pozitīvas pārmaiņas tā sauktā centrālā aparāta mobilizācijā, taču no racionālas organizācijas viedokļa apšaubāmas transformācijas administratīvo pakalpojumu sniegšanā un stilā galapunktos (avots: regulāra, salīdzinājumam pietiekama personiskā pieredze). Solītās nodarbinātības, bezdarba pārvarēšanas programmas vietā pagaidām vairāk lielība. Šaubos, vai būtiski traumēta korupcija Rīgas domē. Vairāki autori min un pamato šādu pazīmi: valstīs, kur izdevies korupciju daudzmaz nomākt, labs ierēdnis nejūtas daudz sliktāk par uzņēmēju un nedraud aizmukt uz privāto sektoru, bet budžeta sektors kopumā netiek turēts par sociālekonomiski apdalītu. Latvijas valdības un pašvaldību mitoloģija ir pilnīgi pretēja. Tātad – joprojām zog un ļaujas piekukuļoties. Vārdu sakot, no saimnieciskā, pilsētplānošanas un pārvaldes viedokļa man Nils Ušakovs pagaidām nav augumā garāks par saviem priekštečiem.
Savukārt politiski, lai arī Saskaņas centram par šādu mēra vērtējumu no rīdzinieku puses varētu iedot žetonu, es tomēr nelasītu no tā politisko spēku samēru Rīgā. Taču nopietni domātu par to, ka attiecīgo partiju kvēlās batālijas Saeimas un valdības līmenī nenozīmē atļauju Rīgas domes opozīcijai šņaukāties un snauduļot. Domes pozīcijas darbībā ir pietiekami daudz iemeslu, lai tās opozīcija būtu aktīva, pamanāma un saturīga. Piemēram, es namu pārvalžu apvienošanu uzskatu par šīs domes afēru. Un piekrītu viedoklim: "No iedzīvotāju skatu punkta Rīgas dzīvokļukomunālā saimniecība tiek pārvaldīta visai slikti. No varas, municipālās pārvaldes skatu punkta, problēma ir tā, ka šī saimniecība sevi neatpelna. Savienojot šīs divas problēmas, autoriem radās ideja apvienot namu pārvaldes. Tas ir – papildus Latvenergo, Rīgas siltumam un tiem līdzīgiem radīt vēl vienu monopolistu. Situācija ir pikanta caur to, ka antimonopolu likumdošana mums ir pielāgota tirgus īpašniekam. Proti, tiek uzskatīts, ka 15 namu pārvaldes pieder Rīgas domei, tātad – apvienojot tās vienā, nekas nemainās. Tas ir nonsenss. Ir valstis, kur antimonopolu likums rakstīts tirgus spēlētājam." (J. Breslau.) Šī pati autore sauc apvienošanas iemeslus, kurus uzskata par sadomātiem, un pamato, kāpēc mums šī apvienošana dārgi izmaksās gan sīkumos, gan lielās lietās. Taču – tā ir jau cita tēma.
Vēl man gribētos, lai šādus pētījumus pavada nopietns, analītisks autoru komentārs, rezumējums. Tad nevajadzētu te improvizēt, tad varētu vismaz polemizēt. Un tas būtu krietni produktīvāk.