Gan Latvijas tiesībsargs, gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks uzskata, ka apstākļi Latvijas cietumos ir slikti. Kā tad tā? Jau vismaz desmit gadus Latvijas cietumiem vajadzētu būt civilizētiem Eiropas cietumiem. Jo Latvijas cietumu sistēmas reformēšana sākās 1994. gadā, un to bija iecerēts pabeigt 2000. gadā.
Nacionālās koncepcijas cīņā ar noziedzību (1994. g.) sadaļā Sodu izpildes nodrošināšana bija pietiekami skaidri definēts notiesāto efektīvas resocializācijas labad veicamo uzdevumu komplekss. Speciālistu publiskajos komentāros tolaik tika uzsvērts, ka šo uzdevumu veikšana bez cietumu rekonstrukcijas ir apšaubāma. Turpmāk Andra Šķēles valdība (1995. g.) solīja pabeigt veidot progresīvo sodu izciešanas sistēmu. To pašu solīja arī nākamā Andra Šķēles valdība (1997. g.). To pašu solīja arī Andra Šķēles trešā valdība (1999. g.). To pašu un vēl «turpināt sodu izciešanas vietu sakārtošanu» solīja arī Gundara Krasta valdība (1997. g.). Manuprāt, ja stāvoklis cietumos ir tāds, kādu to nesen aprakstīja tiesībsargs, par progresīvu sodu izciešanas sistēmu pēc būtības runāt joprojām nevar. Bet Viļa Krištopana valdība (1998. g.) solīja veikt cietumu tehnisko rekonstrukciju. To pašu solīja arī trešā Andra Šķēles valdība un Andra Bērziņa valdība (2000. g.). Induļa Emša valdība (2004. g.) savā deklarācijā apzinājās, ka slēgta tipa iestādes ir īpaša riska zona cilvēka tiesību ievērošanā, un solījās nodrošināt to tiesības, kas atrodas šajās iestādēs. Un tā tālāk un tādā pašā garā līdz šai dienai.
Solīšanas pēctecība pie mums ir nodrošināta absolūti. Solīšanas ilgtspēja bijusi lielāka nekā laiks, kas vajadzīgs, lai solīto izdarītu. Taču tas nav izdarīts. Kāpēc? Ir taču tērēta liela nauda. Kāpēc šie tēriņi kopā ar politisko apņemšanos pietiekami ilgā laika periodā, lai panāktu labu rezultātu, nav līdz šim rezultātam noveduši? Uzdosim šo jautājumu ciniskāk – ja viena ieslodzītā uzturēšana diennaktī ir 15–20 lati, vai šāda bezrezultativitāte (sevišķi, ja salīdzina ar to, cik sev vienā dienā var atļauties tērēt maznodrošināts cilvēks, kurš neko nav noziedzies) neliecina, ka valsts politika pievērsta ne tik daudz cīņai ar noziedzību, cik tās uzturēšanai? Un cietumi šajā sistēmā nav vis labošanas, bet tikai notiesāto uzturēšanas vietas, kur tie var izkopt savu subkultūru? Kam adresē savas domas tiesībsargs un IeVP priekšnieks? Tukšam gaisam?
Jo runa ir par nepadarīto tieši politikas, nevis pārvaldes līmenī. Acīmredzot, ja pat oficiālie secinājumi saistībā ar pamatlietām ir negatīvi, tad pasākumiem, kam vajadzētu apliecināt panākumus, bijis pamatā kosmētisks vai formāls raksturs. Kāpēc?
Bijušais IeM cietumu administrācijas priekšnieks Vitolds Zahars savu grāmatiņu Ar brīvības atņemšanu notiesāto skaits, problēmas un risinājumi Eiropā (1997. g.) sāka ar Vinstona Čērčila citātu: «Parādiet man jūsu cietumus, un es daudz ko pateikšu par jūsu demokrātijas līmeni.» Šajā darbā nepārprotami un skaidri parādīts, kāds progress šajā jomā panākams Latvijai. Taču acīmredzot Latvijas cietumi joprojām vairāk liecina par Latvijas demokrātijas vājumu nekā spēku.