Aisma Orupe / Autori

Jaunajā valsts pamatizglītības standartā paredzēts krietni apcirpt literatūras mācīšanu, atvēlot tai teju tikai vienu stundu nedēļā. Šādi jaunā dokumenta izstrādātāju plāni izsaukuši sašutuma vētru lielā daļā sabiedrības. Arī rakstnieki satraucas, ka literatūras lomas mazināšana novedīs ne tikai pie jaunākās paaudzes lasītprasmes un spriestspējas pasliktināšanās un redzesloka sašaurināšanās, bet arī daudz dziļākām sekām.

Šā gada Dziesmu un deju svētkos bija daudz jauninājumu. Tie kopumā bijuši ar plusa zīmi, taču devuši arī vielu pārdomām. Tas attiecas gan uz dalībnieku reģistrāciju, gan ēdināšanu norišu vietās, gan gājienu. Arī biļešu «politika» būtu jāmaina, pusi no tām atvēlot dalībniekiem, rosina Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde.

Biedrība Cerību spārni Siguldā darbojas jau 15 gadus. Pašlaik tā sniedz atbalstu 56 ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti. Biedrība nav tikai dienas centrs, tās ir darbnīcas, kurās ik dienu strādā ap trīsdesmit cilvēku ar dažādiem traucējumiem. Sociālais uzņēmums Visi var! dod iespēju cilvēkiem ar invaliditāti ne tikai justies noderīgiem un apgūt jaunas iemaņas un prasmes, bet arī nopelnīt, jo tā darbnīcās tapušās lietas biedrība pārdod īpašā veikaliņā.

Mārtiņš Zīverts ir īsts dabas cilvēks. Un citādi nemaz nevar būt, jo viņš ir Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks. Pārvaldē nostrādājis jau desmit gadu. Īsts siguldietis «audos un velkos».

Kokapstrādes uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gunārs Dzenis vienmēr bijis atsaucīgs ziedotājs. Protams, ne visiem lūgumiem ir iespējams atsaukties, taču vismaz daļai palīdzēt var. Savas domas par labdarību nav mainījis arī šogad, kad daudzi uzņēmēji nodokļu politikas dēļ, kas nemotivē ziedot, atteikušies to darīt.

Siguldas novada jauniešu iniciatīvu centra Mērķis vadītāja Katrīna Leitāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurš pēc studiju gadiem un veiksmīgas karjeras uzsākšanas aiz mūsu valsts robežām atgriezusies Latvijā, turklāt – atpakaļ savā dzimtajā pilsētā. Pagriezienu un pārbaudījumu nav trūcis, taču virziens gan teju visu laiku bijis viens – darbs ar jauniešiem.

Pedagogu profesionālās kvalitātes pakāpju jaunā sistēma sāka darboties no šā gada 1. septembra. Atšķirībā no iepriekšējās šī nav ne tikai izpelnījusies atsaucību, bet pat tiek nodēvēta par bezjēdzīgu. Iemesls – nav paredzēts atsevišķs, konstants finansējums, kā tas bija iepriekšējā sistēmā. Lielajās skolās ir iespēja atvēlēt zināmu summu no direktora fonda, kurā ir it kā paredzēta nauda motivācijai, bet mazajās praktiski nekas.

Sportam ļoti krities ziedojumu apmērs, kas līdz šim nozarei bijis būtisks atbalsts. Lai kompensētu finansiālo robu, tika lūgts Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) rast iespēju piešķirt divus miljonus eiro. IZM šo prasību noraidījusi, jo šim mērķim tai naudas neesot. Tajā pašā laikā valsts budžeta «iekrājumi» aizgājuši valsts nozīmes sporta objektu attīstīšanai un sporta pasākumu licenču iegādei.

Biznesa augstskolā Turība izveidota Mentoru asociācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 30 uzņēmēju no dažādām nozarēm, lai atbalstītu jauniešus, kuri nolēmuši spert pirmos soļus biznesā.

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas karjeras konsultante Diāna Šķēle ir viena no pirmajām šīs studiju programmas beidzējām 2009./2010. gadā. Tas iekrita ekonomiskās krīzes laikā, kad izrādījās, ka šādi pakalpojumi valstij vairs nav vajadzīgi.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumlietas joprojām «karājas gaisā»: uz to pretendē gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) un Vācu evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijā (VELBL), gan Rīgas dome, kas to apsaimniekojusi līdz šim. Katrai pusei ir savs viedoklis, kāpēc tai pienākas Pēterbaznīca. Arī šī Saeima gadiem ilgušajiem strīdiem punktu vēl nav pielikusi, un, visticamāk, tas būs jāizdara jaunajam sasaukumam.

Mūzika mums ir blakus visas dzīves garumā, no šūpļa dziesmām līdz pat sēru melodijām. Tā spēj izteikt tik bagātīgu emociju gammu, kāda nav pa spēkam vārdiem. Ne velti, klausoties mīļākos skaņdarbus, varam priecāties, raudāt, pārdzīvot, just līdzi un skumt. Tā noteikti spēj arī dziedēt. Mūzikas terapija arvien biežāk tiek ieteikta kā labs palīgs dažādu veselības problēmu ārstēšanā, piemēram, attīstības traucējumu, autisma, vājdzirdības, priekšlaicīgas dzimšanas, astmas, depresijas, izdegšanas, dažādu fobiju un citos gadījumos. Bet tā var arī kļūt par stiprinājuma avotu jebkuram šajā nemiera pilnajā dzīvē.

Šobrīd pašvaldības dibinātās skolās mācās 89 269 skolēni, kas ir par 1225 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tas noticis, pateicoties pieaugumam piecgadīgo un sešgadīgo vecuma grupā, jo pārējos posmos kopumā ir neliels kritums. Vairāk gan skolēnu ir arī vidusskolas posmā, it īpaši to skaits pieaudzis valsts ģimnāzijās.

Mežaparka Lielās estrādes skatuve šobrīd tiek demontēta, un pēc pāris mēnešiem plānots ierakt kapsulu jaunās būves vietā. Būvnieki ir apņēmušies pabeigt projekta pirmo daļu līdz 2020. gada skolēnu dziesmu svētkiem. Otrā daļa tiks turpināta pēc tam – pieliekot punktu 2023. gadā, kad Dziesmu un deju svētki atzīmēs 150. gadadienu.

Biedrības Latvijas Mazpulki vēlmi iegūt savā īpašumā Saulesdārzu, kas atrodas Rīgā, Ezermalas ielā, un līdz šim piederēja valstij, atbalsta Saeimas atbildīgā komisija. Tas ļaušot biedrībai sakārtot 6,5 hektārus lielo, bet nolaisto teritoriju un nojaukt vairākus graustus, kas bojā skatu, kā arī piesaistīt investorus un īstenot attīstības projektus, izveidojot tur Vides izglītības centru.

Strazdumuižas internātvidusskola – attīstības centrs vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem – ir Latvijā vienīgā izglītības iestāde, kas kopš 1997. gada, iegūstot attīstības centra statusu, sniedz konsultācijas visu vecumu bērniem ar redzes traucējumiem.

Murjāņu Sporta ģimnāzijai ik gadu būtu vajadzīgs papildus pusmiljons eiro, ko ieguldīt attīstībā un aprīkojuma atjaunošanā. Šobrīd ar esošo valsts finansējumu, kas gadā ir teju divi miljoni eiro, nepietiek. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nule ir atradusi 75 000 eiro «ugunsgrēka dzēšanai», lielāku summu gan tā tuvākajā laikā nesola.

Šobrīd daļa skolu jau ir saņēmušas algas. Neraugoties uz to, ka tās ir par 30 eiro lielākas nekā iepriekš, sasniedzot 710 eiro par likmi, ne visur tās ir kāpušas. Tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem – šogad ir pirmais gads, kas liedz pašvaldībām pārdalīt mērķdotāciju starp izglītības iestādēm, līdz ar to mazajām skolām jāiztiek bez «piešprices». Ja vēl skolēnu skaits ir krities, tad algas pieaugums paliek vien uz papīra.

Šobrīd jaunais pamatizglītības standarts, kas ir pirmais no lielajiem saturiskajiem dokumentiem, jau ir ieguvis tādu gatavības stadiju, lai nonāktu valdībā. Tas tiks ieviests no 2020. līdz 2023. gadam un paredz dažādas izmaiņas. Cita starpā arī lielāku brīvību skolām mācību procesa organizēšanā.

Darba sludinājums, aicinot jaunos pedagogus strādāt skolā, šobrīd varētu izskatīties šādi: augstas prasības attiecībā uz izglītību un pieredzi, liela atbildība, taču pretī tiek piedāvāta «neskaidra slodze ar nezināmu algu, papildu pienākumiem un prēmijas piešķiršanas nosacījumiem». Šādi pēc desmit pašvaldību 32 skolu revīzijas, kurā tika pārbaudīta valsts piešķirtās mērķdotācijas sadale, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Līva Paleja pērn spēra drosmīgu soli, izlemjot mācīties vispārizglītojošā vidusskolā. Pirms tam viņa desmit gadu zinības apguva speciālā skolā kopā ar citiem bērniem, kuriem ir redzes problēmas. Šis gads Līvai ir īpaši atbildīgs – jāpabeidz vidusskola un arī saksofona klase mūzikas skolā.

Rīgas Jēkaba laukuma pārdēvēšana par Neatkarības laukumu, ko rosina 4. maija deklarācijas klubs, jau pusgadu ir iestrēgusi Rīgas domē. Biedrība vērsusies Saeimā, lai steidzamības kārtā lemtu par jautājuma izskatīšanu.