Jau kopš 2011. gada tiem, kas apguvuši profesionālās iemaņas kādā specialitātē pašmācībā vai kursos un vēlas saņemt kvalifikācijas dokumentu, ir iespēja nokārtot eksāmenu izglītības iestādē, kas piedāvā šādu pakalpojumu. 2016. gadā profesionālās kvalifikācijas dokumentu šādā veidā ieguva 1443 cilvēki.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir saņēmis akreditāciju uz pieciem gadiem, tādējādi novēršot bažas par tā turpmākās pastāvēšanas iespējām. Problēmas gan ir joprojām, taču ir daudz darīts to novēršanā, skaidro Kultūras ministrija (KM).
Ieguldot kopumā 6,4 miljonus eiro, tostarp 4,6 miljonus eiro no Eiropas Savienības fonda (ERAF), līdz 2020. gada 21. martam plānots atjaunot un attīstīt sešus valsts nozīmes kultūras pieminekļus populārākajā Latgales tūrisma maršruta lokā.
Cēsu internātpamatskola, kas savulaik bija viena no sanatoriju tipa mācību iestādēm, kopš 2016. gada kļuvusi par attīstības centru. Šādu statusu ieguvušas 12 speciālās skolas, kas atšķirībā no citām kolēģēm nākotnē raugās cerīgāk, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) solījusi arī turpmāk tām piešķirt finansējumu. Diemžēl šobrīd tas ir visai liess, jo nesasniedz pat valdības noteikto apmēru.
Tukuma novada Slampes pagasta iedzīvotāja Vanda Langmane, kura Neatkarīgo sauc par savu avīzi, jo to lasa cītīgi jau gadiem, ir viena no pieredzes bagātākajām Latvijas dejotājām. Viņa to dara jau 74. gadu, proti, no četru gadu vecuma, un uzskata, ka tas ir viņas spēka un dzīvesprieka avots.
Farmācijas uzņēmums, akciju sabiedrība Grindeks nu jau pārkāpis 70 gadu slieksni, un 15. gadu tā padomes priekšsēdētājs un lielākais akcionārs ir Kirovs Lipmans.
Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājam Ivaram Kaļķim 25. marts pirms teju 70 gadiem joprojām ir spilgtā atmiņā, jo todien viņu, septiņgadīgu puiku, kopā ar māti, vecomāti, brāli un māsu izveda kā «kulakus» uz Sibīriju.
Latgaliešu sabiedriskās organizācijas vēlas, lai Latvijas Televīzijā (LTV) un Latvijas Radio (LR) ne mazāk kā 10% no raidlaika jeb divarpus stundas dienā atvēlētu saturam latgaliešu rakstu valodā. Sabiedrisko mediju uzraugs gan uzskata šādu prasību par pārspīlētu un neizpildāmu, piekrītot, ka apjoms būtu jāpalielina, taču – kā to panākt, īsta risinājuma nav.
Daļa pašvaldību internātskolas jau slēgušas, vēl daļa mēģina spuroties pretī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumam tās likvidēt kā šķiru, jo uzskata, ka visus ielikt vienā katlā ar nosaukumu – iekļaujošā izglītība – nav iespējams. Tie, kas jau spēruši šo soli, vērš uzmanību arī uz ievērojamiem vietvaras tēriņiem, kas izmaksājami likvidēto skolu pedagogiem, bet ko IZM solījusi segt no sava maciņa.
Latvijas olimpiskās komandas sniegums Dienvidkorejā, Phjončhanā, kopumā bija labs, taču rezultāti nebija labāki kā iepriekšējā olimpiādē – balvu kontā tikai viena bronzas medaļa bobslejā. Latvijas Olimpiskās komitejas un vienības vadība un treneri kā iemeslu tam min gan traumas, kas piemeklējušas vairākus sportistus, gan tehniskas, gan pašu sportistu kļūdas, kā arī veiksmes trūkumu.
Ogres 1. vidusskolas ekonomikas un komercdarbības skolotāja Agnese Slišāne ir viena no Latvijas Universitātes (LU) Starpnozaru izglītības inovāciju centra Ekselences balvas ieguvējām. Pēc profesijas viņa ir inženierzinātņu speciāliste, mācījusies un strādājusi arī ārzemēs, taču nu jau sesto gadu strādā skolā, kuru pati savulaik absolvējusi. Tajā viņa nonāca ar Iespējamās misijas «vīzu» un ne brīdi nenožēlo šo savu izvēli.
Kopš 2013. gada augstskolās tiek akreditēti studiju virzieni, taču nu nozarē strādājošie rosina tuvāko piecu gadu laikā pāriet uz citu sistēmu – institucionālo akreditāciju. Tas nozīmē, ka izvērtēta tiktu augstskola kopumā, ņemot vērā tās resursus un izglītības kvalitāti.
Tuvredzība, tālredzība, katarakta, glaukoma – tā ir tikai daļa no ligām, kas var piemeklēt acis. Ar tām parasti mēģina tikt galā, piemeklējot brilles, kontaktlēcas vai pat ar ķirurģiskiem paņēmieniem. Daudzos gadījumos tas nebūtu vajadzīgs un atveseļot acis varētu ar dabiskām metodēm, ko spēj apgūt katrs pats vai iemācīties pie dabiskās redzes skolotājiem. Šīs zināšanas ir arī Vijai Bušai, kura jau septīto gadu strādā ar šo metodi.
Limbažu novada domes vēlme samazināt savā teritorijā esošo bibliotēku darba laikus satraukusi ne tikai limbažniekus, bet arī plašāku sabiedrību, kas pauž bažas, ka tie patiesībā varētu būt «nopietnāki plāni», proti, slēgt grāmatu krātuves un liegt piekļuvi tur sniegtajiem pakalpojumiem. To, ka problēma nav tikai lokāla, apliecina līdz Kultūras ministrijai (KM) nonākušie līdzīga veida signāli no citām pašvaldībām.
Šobrīd kristīgās izglītības iestādes nosaukumu nes 19 bērnudārzi un skolas, kas lielākoties ir draudžu vai biedrību dibinātas. Tās dažas, kas pieder pašvaldībām, palēnām izzūd no skolu sarakstiem. Ar nākamo gadu tas notiks arī ar Baltinavas kristīgo internātpamatskolu un Dobeles kristīgo pamatskolu.
Šobrīd atkusnis krietni atkausējis Latvijas upes, visvairāk – Lielupes baseina ūdeņus, kas nu jau pārņēmuši palienes. Daudzviet apdraudētas ir plašākas teritorijas, ir applūduši atsevišķi vietējās nozīmes ceļi, tomēr trauksmi hidrologi vēl neceļ. Turklāt situācija tuvākajās dienās var mainīties – it īpaši ņemot vērā tuvojošos aukstuma vilni. Tā ietekmē var veidoties ledus krāvumi, kas gan var apgrūtināt ledus iešanu, atkal iestājoties siltam laikam.
Pedagogi no 2019. gada 1. septembra varēs saņemt pabalstu tuvinieka zaudējuma gadījumā, kā arī citas sociālās garantijas, kas līdz šim viņiem bija liegtas, bet kuras tiek nodrošinātas pārējiem valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem. Šādi Izglītības likumā iesniegtie grozījumi novērsīs gadiem ilgušo nevienlīdzību, uzskata nozares arodbiedrība, bet pašvaldības gan uz šīm izmaiņām raugās bez entuziasma.
Starptautiskā Bakalaurāta diploma programmu, kas tiek īstenota vairāk nekā 130 pasaules valstīs, jau 20 gadu piedāvā Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, bet pirms pieciem gadiem tai pievienojās arī Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. Tuvākajos gados šīs programmas izplatība gan nav paredzama, jo Latvijā nav tik daudz pedagogu, kas savu priekšmetu varētu pasniegt angļu valodā, turklāt – par mācīšanos tajā jāpiemaksā.
Savulaik bērni ar veselības problēmām nereti izglītojās un ārstējās sanatoriju meža skolās. Pirms vairākiem gadiem tās pārtapa par internātskolām – rehabilitācijas centriem, bet nu tiek rosināts no 2019. gada 1. septembra atteikties no šāda nosaukuma vispār. Nozarē strādājošie ir neziņā, vai aiz vārda maiņas neslēpjas vēlme skolas likvidēt.
Somija savas valsts neatkarības simtgadi svinēja jau pērn. Iepazīt šīs tautas mentalitāti pašu somu skatījumā var izstādē 100 priekšmeti no Somijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Kolekcija rāda dinamisko un radošo valsts attīstības ceļu, pa kuru somi atnākuši līdz mūsdienām.