Aisma Orupe / Autori

Dizaina loma kļūst arvien lielāka – tas skar ne tikai produktus, interjeru un modi, bet pakalpojumus, komunikāciju un daudzas citas ikdienas jomas. To pierāda arī Latvijas Dizaina gada balvas, ko rīko Kultūras ministrija un dizaina birojs H2E, finālistu darbi, kas aplūkojami īpaši izdotā gadagrāmatā.

Naudas balvas sportā būtu piešķiramas par izciliem panākumiem, nosakot, ka tās pienāktos par olimpiskajos sporta veidos olimpiādēs un paralimpiskajās spēlēs, kā arī pasaules un Eiropas līmeņa spēlēs gūtiem augstiem rezultātiem, iesaka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Sporta federācijas gan tam iebilst un ir arī pret balvās paredzēto summu samazinājumu.

Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), kas jau pērn sakarā ar narkotiku lietošanu bijis šajā iestādē, arī šoreiz konstatējis virkni pārkāpumu. Ne skolas direktore, kas iesniegusi atlūgumu, ne Rīgas dome, kas ir izglītības iestādes dibinātāja, nekomentē tos, jo šādu dokumentu vēl neesot saņēmuši.

Valdībai būs tiesības noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs, – šādus grozījumus Izglītības likumā atbalstīja Saeima. Pašvaldības gan uzskata, ka tas nav loģisks solis, jo tā ir vietvaru kompetence. Tās arī raizējas, ka ar laiku var tikt pieņemti tādi noteikumi, kas liegs iespēju saglabāt ne tikai vidusskolas, bet arī pamatskolas.

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) šogad saņēmusi rekordlielu pieteikumu skaitu: 20 – uz īsteno locekļu, 23 – uz korespondētājlocekļu un piecus – uz ārzemju locekļu vietām. Zinātnieku pulkam pievienojusies aptuveni puse no pretendentiem, bet par goda biedriem tika ievēlēti mecenāti Ināra un Boriss Teterevi, kuri trešo gadu piešķir naudas balvas LZA Lielās medaļas ieguvējiem. Šogad tie bija Jānis Visvaldis Bārzdiņš un Baiba Rivža

Meteojutīgums, kas piemīt daļai cilvēku, lielākoties tiek saistīts ar Mēness fāžu ietekmi. Taču arī Saule var būt par iemeslu nelāgai pašsajūtai, konkrētāk – magnētiskās vētras, kas rodas lielā spīdekļa paaugstinātas aktivitātes periodos, saasina hroniskas kaites un arī sakāpina emocijas. Tiesa, zinātnieku, ārstu un astrologu viedokļi ir atšķirīgi: vieni šādu ietekmi atzīst, otri – noliedz, vēl trešie to vērtē piesardzīgi.

Ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās sasniedzis jau 10% no studējošo skaita. Diemžēl daļa šeit atbraukušo trešo valstu pilsoņu gan iestājas kādā no augstskolām, taču ar mērķi – nevis mācīties, bet iegūt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļauju, raizējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), iesakot ieviest kontroles mehānismu, kas ierobežotu šādu negodprātīgu cilvēku skaitu. Augstskolas gan uzskata, ka nav pamata trauksmei.

Izglītības likumā paredzētajos grozījumos, no kuriem daļa ietverta nākamā gada budžetu pavadošajā likumprojektu paketē, ir arī dokuments, kas paredz noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas posmā un internātskolu likvidēšanu no 2019. gada jūlija. Ir vēl virkne citu pārmaiņu, ko sagatavojusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un kas satrauc pašvaldības. Par to saruna ar Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci izglītības un kultūras jautājumos zinātņu doktori Ināru Dunduri.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Fotonegatīvu kolekcijas 145 000 fotonegatīvu vienībās fiksēti notikumi, sākot no 19. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, līdz pat 21. gadsimta sākumam. No 2013. gada nogales UNESCO programmas Pasaules atmiņa Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauti 802 foto negatīvi, kuri tapuši pirmās Latvijas brīvvalsts laikā īpašās Pieminekļu valdes rīkotās ekspedīcijās un atklāj tradicionālās prasmes un dzīvesveidu.

Lai gan nezinām, cik daudziem Latvijā ir tautastērps, tomēr skaidrs, ka vismaz kāda detaļa būs lielākajai daļai latviešu. Latvijas simtgades un tuvojošos Dziesmu un deju svētku gaisotnē uzvilnījusi vēl jo lielāka interese par tautastērpiem, ko apliecina arī sociālajos tīklos skatāmās fotogrāfijas, atzīst Nacionālā kultūras centra (NKC) Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.

Ieviešot skolās jauno mācību saturu, būtiski ir, kā to praksē īstenos pedagogi. Tas nozīmē, ka augstskolām, gatavojot jaunos skolotājus, vajadzēs piedāvāt jaunas programmas. Ir arī plānotas citas izmaiņas, kuru ieviešanai kopumā jau tiek ieguldīti 3,5 miljoni eiro no valsts budžeta, taču nozares ministrija vēlētos saņemt vēl 3 miljonus eiro – valsts pētījumu programmai pedagoģijas zināšanu bāzes izveidei.

Sākot ar šo gadu, skolu direktorus (no nākamā gada arī pirmsskolas) kopā ar izglītības iestādi reizi sešos gados akreditē ne tikai ekspertu komisija, bet pašvaldība – vismaz reizi divos gados. Izglītības valsts kvalitātes dienests (IKVD) šogad izvērtējis 35 direktoru darbu, un, lai gan neviens nav atbrīvots no amata, deviņiem savs sniegums jāuzlabo.

Valsts apmaksātu studiju vietu piešķiršanā akcents tiek likts uz vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm. Augstskolas gan norāda, ka visu paredzēt ir grūti: situācija darba tirgū ir ļoti mainīga, un mūsdienu jauniešiem dzīvē var nākties vairākkārt nomainīt profesiju. Tāpēc svarīgi ir viņiem iedot nevis šauru, bet pēc iespējas plašāku specializāciju. Uzņēmēji gan nereti pieprasa tieši pretējo.

Pedagogu darba samaksas grafiks, kas paredz celt pakāpeniski algas likmi līdz pat 900 eiro, beidzot nonācis līdz valdībai, taču nu atkal uz divām nedēļām atlikts, lai «aktualizētu informāciju». Finanšu ministrija skeptiski vērtē iespēju piešķirt dokumentā minētās summas – nākamgad tie būtu desmit miljonu eiro, 2019. gadā – 34 miljoni un tālāk – vēl vairāk. Pedagogu arodbiedrība mudina neatlikt grafika apstiprināšanu, lai tas atkal neiestrēgtu atvilktnēs uz desmit gadiem.

Lāčplēša dienā, 11. novembrī, svētku noskaņa valdīs visā Latvijā – notiks gan tradicionālie lāpu gājieni un piemiņas brīži, gan koncerti un pasākumi. Īpaši plaša programma būs pieejama rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem – ar militāro parādi, Rīgas pils godasardzes maiņu un vainagu nolikšanas ceremoniju Rīgas Brāļu kapos.

Pašvaldības panākušas, ka valsts turpinās finansēt 12 internātpamatskolu, kas piedāvā vispārizglītojošās programmas, līdz 2019. gada augustam, nevis 2018. gada 1. janvārim, kā sākotnēji bija plānojusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Vietvaras, kurās ir šīs skolas, par šādu «pagarinājumu» ir gandarītas un solās to izmantot, lai izlemtu, kā rīkoties tālāk.

Ministru kabinets (MK) noteiks minimālo skolēnu skaitu tikai vidusskolas posmā, ne 7. līdz 9. klasēm. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atkāpusies arī no sākotnējā uzstādījuma – aizliegt atvērt 10. klasi, ja noteiktā daudzuma nebūs. Valsts maksāšot par esošo skolēnu skaitu, un pašvaldības varēs piemaksāt iztrūkstošo summu programmu nodrošināšanai. IZM gan solās pievērst pastiprinātu uzmanību kvalitātes kritērijiem, ko arī izstrādās MK.

Grozījumus Izglītības likumā, kas paredz skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, plānots pieņemt līdz nākamā gada februārim, lai jau 1. septembrī sāktu šo bērnu skološanu 1. klasē.

Tāda, kāda šobrīd ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI), neapmierina vairākumu šajā jomā strādājošo. Patlaban tā atgādina dreifējošu kuģi, kas jau četrus mēnešus peld bez kapteiņa un noteikta virziena, tāpēc inspekcija noteikti būtu jāreorganizē, jāstiprina tās kapacitāte un jānosaka skaidras funkcijas.

Kā būtu pareizi jāskan Latvijas himnai un kā tā būtu jāizpilda – par to diskutēja Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu konsilijs. Mūziķiem ir iebildumi pret himnas saīsinājumiem, solistu izpildījumu un valodas un perfektas runas neievērošanu. Bez muzikāliem un valodas jautājumiem viņi akcentē arī nepieciešamība iemācīt bērniem himnu pēc iespējas agrāk, jo šobrīd nereti publiskos pasākumos maz ir to, kas dzied šo valstij tik svarīgo skaņdarbu.

Izglītības un zinātnes ministrijas kurss uz vidusskolu slēgšanu novedīs pie lauku, it īpaši – pierobežas – iztukšošanās, jo šo pašvaldību teritorijās ieteikts par pamatskolām vai sākumskolām pārveidot aptuveni 40 vidējās izglītības iestādes.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītais pētījums par optimālo skolu tīklu jau sasniedzis pašvaldības. Teju visām vietvarām tiek ieteikts samazināt izglītības iestāžu skaitu, ne tikai novados, bet arī lielajās pilsētās tiek rosināts slēgt kādu vidusskolu vai reorganizēt par pamatskolu vai sākumskolu. Aptaujātās pašvaldības uzskata pētījumu par pārāk radikālu un vērš uzmanību uz to, ka tas tapis, neņemot vērā sociālo partneru, tostarp vietvaru, viedokli.