Aisma Orupe / Autori

Izstrādājot Augstskolu likuma grozījumus, viskarstākās debates bijušas par valsts valodas regulējumu augstākajās mācību iestādes. Tiek rosināts atļaut trešdaļu (nevis piekto daļu kā līdz šim) studiju programmu īstenot svešvalodā. Ir gan arī radikālāks risinājums: nenoteikt nekādus ierobežojumus – lai augstskolas pašas izlemj šo jautājumu.

No 1. aprīļa par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā divi eiro. Lai gan uzlabota un modernizēta caurlaižu iegādes sistēma, sastrēgumus tā nav mazinājusi, un jau pagājušajās brīvdienās pie iebraukšanas pilsētā veidojās automašīnu rinda vairāku kilometra garumā. Pašvaldībā norāda, ka ar šādām neērtībām jārēķinās arī turpmāk, jo šosejas caurlaidība ir ierobežota. Turklāt šogad tiks pastiprināta kontrole, sekojot līdzi tam, lai pilsētā neiebrauktu par zaķi.

Skolu tīkls sagaidīs krietni mazākas izmaiņas nekā citkārt, jo pašvaldību vēlēšanu gadā kādas izglītības iestādes slēgšana būtu nu ļoti nepopulārs lēmums. Reorganizāciju maisam gals paspruks vaļā nākamgad un visvairāk ietekmēs vidusskolas posmu, jo stāsies spēkā noteikumi par minimālo skolēnu skaitu tajā.

Divas dienas pēc tam, kad valdība pieņēma lēmumu likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), Latvijas Universitāte (LU) aicināja pie sevis akadēmijas darbiniekus un studentus, lai informētu par to, kas viņus sagaida tuvākā un tālākā nākotnē. LU solīja visāda veida labumus un priekšrocības, savukārt RPIVA vadība – uzmanīgi sekot līdzi tam, lai tiktu ievērotas gan tās studējošos, gan darbinieku tiesības.

Apvienojot četras nacionālās sporta bāzes vienā, administratīvie izdevumi varētu sarukt par apmēram 180 000 eiro, ir aprēķinājusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Savukārt nozarē strādājošie to nosauc par «pilnīgi sadomātu summu», kurai ar patiesajiem skaitļiem nav nekā kopēja. Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sola jau drīzumā sagatavot savu redzējumu ne tikai attiecībā uz finansējumu, bet arī rosina nesteigties ar apvienošanu – vismaz līdz 2018. gada olimpiādei.

Viena daļa mazo skolu izdzīvojušas, kļūstot par kādas citas vidusskolas vai pamatskolas struktūrvienību. Diemžēl ne visas tas spējis ilgākā laika periodā izglābt no slēgšanas, un arī tās, kas palikušas, vēl vairāk samazinoties skolēnu skaitam, varētu neizbēgt no likvidācijas, pieļauj to dibinātāji – pašvaldības.

Jaunajam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāvam izdevies noregulēt saspringto situāciju Latvijas Radio (LR). Citās padomes atbildības jomās gan risināmu jautājumu netrūkst: gan tiesvedības autoratlīdzību pārkāpumu dēļ, gan pašreizējie finansējuma piešķiršanas principi sabiedriskajam pasūtījumam, kas padomi noliek ķīlnieka lomā.

Smadzenes ir savdabīgs personālais dators, kas regulē mūsu uzvedību. Tās sastāv no divām puslodēm, kas atbild katra par savām funkcijām: labā – par tēlaini radošo domāšanu, kreisā – par racionālo, analītisko, spēju izvērtēt notikumus un parādības. Jo abas puslodes darbojas saskaņotāk, jo cilvēks līdzsvarotāks un tātad – veselāks, veiksmīgāks darbā un attiecībās. Viens no veidiem, kas var palīdzēt ceļā uz sevis izzināšanu un harmonizēšanu, ir īpaša diagnostika, kurā analizē smadzeņu darbību un psihes stabilitātes līmeni.

Protestējot pret Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies pie Eiropas Izglītības darbinieku arodbiedrības (ETUCE), norādot uz nedemokrātisko procesu, kādā notiek RPIVA apvienošana ar Latvijas Universitāti (LU).

Šogad valsts finansiālais atbalsts dažādu sporta objektu celtniecībai ir īpaši liels – no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžeta tie ir 16,7 miljoni eiro, arī no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 11,4 miljoni eiro atvēlēti pašvaldību pasākumiem – tostarp sporta infrastruktūrai.

Jauno, kompetencēs balstīto izglītības saturu pilotprojekta veidā jāsāk izmēģināt jau 2017. gada septembrī, taču vēl aizvien nozarē strādājošajiem jautājumu ir vairāk nekā atbilžu – it īpaši tas attiecas uz skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā. Atbildīgā ministrija uzskata, ka bažām nav pamata, lai gan piekrīt, ka laika ir maz.

Saeimas opozīcijas partiju deputāti savākuši 21 parakstu, kas nepieciešams, lai vērstos Satversmes tiesā ar iesniegumu pret pedagogu kvalitātes pakāpju piešķiršanas kārtību. Proti, skolotājiem, kas nepaguva pieteikties līdz 2016. gada 31. maijam uz kādu no tām, kā arī tiem, kam tās šogad beidzas, jābūt tiesībām uz profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu.

Par Daugavas stadionu, kur Latvijas simtgades dziesmusvēkos notiks deju lielkoncerts Māras zeme, gandrīz šaubu nav, ka tas līdz nākamā gada 15. maijam būs gatavs, bet par Mežaparka Lielo estrādi šādas pārliecības trūkst.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno apvienot vienā lielā uzņēmumā tās pārvaldībā esošās nacionālās sporta bāzes: sporta centru Mežaparks, tenisa centru Lielupe, bobsleja un kamaniņu trasi Sigulda un kultūras un sporta centru Daugavas stadions. Pret to asi iebilst gan Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK), gan sporta federācijas, apšaubot, vai šādam solim būs kāds ieguvums.

Pedagogu algas atkal varētu pieaugt 2018. gada septembrī – no 680 līdz 710 eiro par likmi. Ja Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) izdotos līdz 2022. gadam pakāpeniski šo summu pacelt līdz 900 eiro, tas kopumā prasītu vairāk nekā 103 miljonus eiro, paredz ministrijas piedāvātais IZM pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks. Ir tikai viens bet: tas viss notiks, ja IZM izdosies līdz 2018. gada martam panākt vienošanos ar pašvaldībām par izglītības iestāžu optimizāciju. Ja tāda nebūs, arī algu kāpinājuma grafika nebūs.

Iepriekšējo Dziesmu un deju svētku noskaņu diemžēl krietni pabojājuši skandāli ap biļešu iegādi uz lielajiem pasākumiem – deju lielkoncertu un noslēguma koncertu Mežaparka Lielajā estrādē. Lai izvairītos no ažiotāžas arī 2018. gadā, svētku rīkotāji ir iecerējuši mainīt biļešu politiku. Viens no veidiem varētu būt loterijas rīkošana. Ir arī citi priekšlikumi, ko jau rīt sēdē ieplānojusi izskatīt Dziesmu un deju svētku padome.

Murjāņu Sporta ģimnāzijas halles renovācija, kas tika sākta 2015. gada jūlijā, beidzot ir pabeigta. No sākotnējās teju astoņu miljonu ieceres gan tika īstenota krietni pieticīgāka – par summu 2,5 miljoni eiro (kopā ar skolas fasādes atjaunošanu – vairāk nekā 3 miljoni). Taču ar to nepietika, lai aprīkotu trenažieru zāli un arī citus zāles sektorus. Tam vajadzēs vēl aptuveni 176 000 eiro

Valsts policijas darbiniekus ar otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību turpmākos piecus gadus sagatavos Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), paredzot tērēt tam 695 232 eiro.

Pērn apvienojās Rīgas Doma kora skola un Jaņa Rozentāla Mākslas skola, izveidojot profesionālās izglītības kompetences centru (PIKC) Nacionālā Mākslu vidusskola. No šā gada 1. septembra tas kļūs vēl par divām izglītības iestādēm bagātāks – Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, un nu tajā kopumā mācīsies vairāk nekā 800 audzēkņu. Lai gan Kultūras ministrija uzskaita, kādus labumus skolas iegūs, jaunpienācēji visai bažīgi raugās uz savas autonomijas zaudēšanu.

Latvijas Radio (LR) ir steidzami jārisina samilzušās problēmas, jo īpaši – atalgojuma sistēmas sakārtošana, bet bez papildu finansējuma tas nav izdarāms, atzīst gan LR valdes locekle Sigita Roķe, gan pārējie nozarē strādājošie.

Iestājoties siltākam laikam, Daugavā sākusies ledus iešana. Zemākas vietas Daugavpils un Jēkabpils pusē jau skāruši pali, un arī citviet upes krastos ūdeņi vēl celsies, tomēr lieli plūdi diez vai ir gaidāmi, prognozē hidrologi.

Par spīti visiem iebildumiem, arī tiesībsarga, kas lūdz apturēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka kavēties nevajadzētu un valdībai lēmums jāpieņem jau šodien. Valdības koalīcija gan vakar nolēma atlikt šā jautājuma izskatīšanu vēl uz divām nedēļām.