Pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) izdevusi Andra Biedriņa un Edvīna Liepiņa grāmatu Rīgas sabiedriskais transports no 19. gadsimta vidus līdz mūsdienām. Tajā apkopotais plašais vēsturiskais materiāls ļauj uzzināt daudzpusīgu informāciju par visiem tiem transporta līdzekļiem, kas braukuši pa galvaspilsētas ielām un arī Daugavas ūdeņiem.
Izglītības un zinātnes nozari kopš 1990. gada vadījuši 17 ministru, un nu ir skaidrs, ka nākamajā gadā būs jau astoņpadsmitais. Visticamāk, pašreizējā ministre Mārīte Seile tā nebūs. Un viņas vārdu šajā jomā strādājošie arī nenosauc kā vēlamāko pretendenti. Patiesībā – vairākums aptaujāto nevienu tādu no pašreizējo politiķu vidus nosaukt nevar.
Vieta Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) joprojām ir brīva. Visticamāk, tajā atkal nonāks kādai partijai lojāls cilvēks, uzskata nozares pārstāvji. Faktiski jau neesot nozīmes, kurš tas būs, kamēr netiks atrisināts interešu konflikts pašā padomē, – tā vienlaikus ir gan elektronisko mediju uzraugs, gan sabiedriskā radio un televīzijas kapitāldaļu turētāja.
Augstskolu likumam šogad aprit 20 gadu, un tam izdevies pārdzīvot gan pāris desmitus grozījumu, gan 17 ministru. Tajā ir arī gana daudz vājo vietu, kuras vajadzētu labot, uzskata nozarē strādājošie, gan atzīstot, ka tas augstskolām tomēr ir bijis kā pamats un ļāvis pārdzīvot krīzes periodus.
Latvijas skolēnu un viņu vecāku sapņi tuvāko gadu laikā lielākoties saistīti ar atpūtu, tehnoloģijām, izglītību un dzīves komfortu. Arī par tālākiem gadiem – pensijas laiku – aptaujātajiem ir savas ieceres: viņi ne tikai cer nestrādāt un baudīt skaistas vecumdienas, bet arī saņemt vairāk nekā 1000 eiro pensiju, liecina bankas Citadele pētījums par bērnu un vecāku sapņiem tuvākajā piecgadē un vecumdienās.
Atbildot uz pedagogu streiku un tajā izvirzītajām prasībām uzlabot jauno algu modeli, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākusi klajā ar ierosinājumiem, kas ļaušot pārsniegt valstī vidējo darba samaksu gandrīz visās pedagogu algu grupās.
A/s Latvenergo un Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) kļuvušas par sadarbības partneriem. Nākamajā, Riodežaneiro vasaras olimpisko spēļu, gadā Latvenergo elektroenerģijas tirdzniecības zīmols Elektrum ieguvis tiesības izmantot olimpiskās komandas grafisko identitāti un izvietot reklāmu olimpiskajos centros Latvijā.
Pašlaik referenduma ierosināšanai nepieciešams savākt vienu desmito daļu jeb 155 000 balsstiesīgo vēlētāju parakstu – to nosaka likuma grozījumi. Šī nedemokrātiskā prasība būtu jāatceļ, atgriežoties pie skaitļa 10 000, pretējā gadījumā tauta nekad nevarēs ietekmēt politiķu «sliktos lēmumus», uzskata biedrība Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā, mudinot sabiedrību parakstīties par šo iniciatīvu.
Kādas tikumiskās audzināšanas vadlīnijas vajadzētu ierakstīt Izglītības likumā? Un kas vispār ir tikumi un vērtības, un vai tie ir iemācāmi skolā? Katrā ziņā ar moralizēšanu tas nav panākams, – šādu kopēju atziņu pauda Valsts izglītības satura centra (VISC) sapulcētie eksperti, kuriem par šā jautājuma citiem aspektiem gan bija atšķirīgas domas.
Arvien vairāk ārzemnieku vēlas mācīties Latvijas augstskolās, taču dokumenti, kas liecina par iegūto izglītību, ir dažādi, nereti gadās arī viltojumi. Lai to noskaidrotu, Augstākās izglītības centram (AIC) šā gada desmit mēnešos nācies izskatīt vairāk nekā 5200 dokumentu.
Piektdien notikušais brīdinājuma streiks, kurā kopumā piedalījās apmēram 24 500 izglītības un zinātnes darbinieku no 912 iestādēm, beidzās ar ar jautājumzīmi.
Latvijas valsts karoga sarkanā krāsa nereti ir ļoti atšķirīga, un Heraldikas komisija arvien biežāk saņem sūdzības par viltotajiem simboliem. Lai situāciju uzlabotu līdz Latvijas simtgadei, tiek rosināts papildināt karoga lietošanas noteikumus ar vairākiem parametriem, ne tikai nosakot krāsu joslu garuma un platuma attiecības.
Voldemārs Rains ir profesionāls ūdenslīdējs, jūrnieks, vēsturnieks un sertificēts zemūdens arheologs. Dzīve viņu mētājusi kā pa viļņiem – augšup, lejup. Garus gadus nācies pavadīt projām no dzimtajiem Mellužiem. Nu viņš atkal te ir atradis savu dzīves ostu – bet tā nebūt nav mierīga. Lai arī pensijā, viņš nav pārstājis darboties dažādos projektos un Jūrmalas sabiedriskajā dzīvē.
Brīdinājuma streikā 27. novembrī ir gatavas piedalīties 905 izglītības iestādes ar kopumā vairāk nekā 24 000 pedagogu. Viņu pulkā ir arī 146 Lielvārdes novada divu pirmsskolas iestāžu un trīs skolu darbinieki. Ir arī viena mācību iestāde, kas protesta aktivitātēs neiesaistās.
Vakar pie Saeimas ēkas, protestējot pret 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem, pulcējās vairāki desmiti mūziķu un nozarē strādājošo. Viņi uzskata, ka šādas izmaiņas ir netaisnīgas un palielinās biļešu cenas, kas galu galā novedīs pie krīzes šajā jomā.
Šogad centralizētājos eksāmenos (CE), kā jau tas ierasts, vislabākos rezultātus sasniegusi Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, ierindojot to Draudzīgā aicinājuma fonda veidotā reitinga pašā augšgalā. Daļa skolu pat domā, ka šai mācību iestādei vajadzētu startēt ārpus konkursa, jo tā tomēr ir elites skola.
Materiālzinātne ir viena no iespējām sildīt Latvijas ekonomiku. Diemžēl šobrīd valsts atbalsts šai jomai ir nepietiekams un Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanai nākamajā periodā budžetā nav paredzēts līdzmaksājums, līdz ar to «tā ir kā mašīna bez motora», atzīst zinātnieki.
Pagājis gandrīz vai gads, kopš Rēzeknē nogalināta 21 gadu vecā Viktorija Višņakova. Slepkavībā apsūdzēti divi nepilngadīgie Edgars Bučenieks un Kaspars Verze, kā arī 25 gadus vecais Ēriks Sutra. Patlaban tiesā tiek iztaujāti liecinieki, un vēl nav zināms, kādi sodi aizdomās turamajiem tiks piespriesti, taču paši rēzeknieši jau izteic aizdomas, ka policista dēls Edgars varētu izsprukt sveikā ar mazāku sodu.
Jūrmalā, Dzintaros, pareizticīgo baznīcas pamatakmeni ielika jau pirms diviem gadiem, taču būvniecība tā arī nav sākusies. To aizkavējusi pārprojektēšana, skaidro Latvijas Pareizticīgo baznīcas pārstāvis igumens Jānis Sičevskis.
Par savu gatavību streikot 27. novembrī paziņojušas 845 izglītības iestādes un vairāk nekā 22 000 nozarē strādājošo. Taču tas vēl nav gala rezultāts, jo vēl joprojām arodbiedrības sarakstus papildina jauni skaitļi.
Latvijas neatkarības simbolam, Brīvības piemineklim, šogad 18. novembrī aprit 80 gadu. Vesels mūžs ir pagājis, kurā nav trūcis arī traģisku lappušu. Varbūt no iznīcības pasargāja tas, ka tēlniekam Kārlim Zālem izdevās piemineklī mākslinieciski augstvērtīgi iemūžināt augstākus ideālus, ko nevienam necēlās roka iznīcināt. Manuskripti nedeg, tā vien gribas teikt šo Mihaila Bulgakova slaveno frāzi.