Jauno algu modeli ieviešot pašreizējā redakcijā, no 651 vispārējās izglītības skolām darba samaksas samazinājums skartu 370 skolu pedagogus, aprēķinājusi nozares arodbiedrība. Vien astoņu pašvaldību mācību iestādes būtu ieguvējas, jo tām visām alga pieaugtu, taču 46 vietvaru pedagogiem ienākumi tikai saruktu.
Izglītības un zinātnes joma ir ietverta trīs prioritāro virzienu skaitā, un bija solīts, ka tai neko nesamazinās, tomēr patiesībā tā nākamā gada budžetā ir piedzīvojusi apcirpumu par 130 miljoniem eiro. Līdz ar to visas plānotās reformas tā arī var palikt uz papīra, bažas pauž nozarē strādājošie.
Kultūras ministrija (KM) lauzusi līgumu ar biedrību Latvijas Literatūras centrs (LLC), jo revīzija apstiprinājusi jau iepriekš radušās aizdomas par pārkāpumiem grāmatvedībā un pamatīgu summu aizplūšanu nezināmā virzienā. Vai kontos tiks atgriezta zudusī nauda, nav zināms, tāpat vēl tiek lauzīta galva, kam uzticēt LLC pienākumus.
Jaunais pedagogu algu modelis ir jāvirza tālāk uz priekšu, gan ieviešot tajā vairākas izmaiņas, pēc visu pašvaldību uzklausīšanas lēmusi premjerministres Laimdotas Straujumas vadītā darba grupa. Tajā pašā laikā nav atbildes, vai atradīsies nauda reformu ieviešanai un vai nākamgad pedagogi sajutīs solītās pozitīvās izmaiņas.
Pilsētas ļaudīm ik pa laikam gribas izrauties dabā. Vēl labāk, ja to var apvienot ar kustību un jaunu zinību prieku. Zaķumuižas pusē atpūtas kompleksā Sauleskalns gan pieaugušajiem, gan bērniem ir iespēja iziet divas dabas takas – izzinot gan gadskārtu ritus, gan putnu saimi.
Skolotājiem un vecākiem nākas krietni papūlēties, lai iemācītu jaunajai, pie tehnoloģijām tik pieradušajai paaudzei glīti rakstīt. Daļa pedagogu pat labprāt atkal ieviestu glītrakstīšanas stundu, bet daudzās skolās atgriežas pie vecajām labajām burtnīcām, mudinot skolēniem garākos teikumos izpaust savas domas, liekot lietā pildspalvu.
Šonedēļ darba grupa premjerministres Laimdotas Straujumas vadībā turpinās sarunas par jauno pedagogu algu modeli, kurā, tiekoties ar pašvaldībām, tiek spriests arī par skolu tīkla sakārtošanu.
Izglītības iestāžu modernizācijai paredzētie 162,8 miljoni eiro līdz nelielajām lauku skolām diez vai nonāks, mazinot to konkurētspēju, pieļauj novadu vadītāji un izglītības pārvalžu darbinieki.
Akupunktūra jeb adatu terapija ir viena no senākajām ārstniecības metodēm, ko tagad pietiekami plaši praktizē arī Latvijā. Protams, tā nav brīnumlīdzeklis visu problēmu atrisināšanā, tomēr zinoša mediķa rokās adatas var kļūt par labu palīgu daudzu slimību un atkarību ārstēšanā.
Filmai Dvēseļu putenis vajadzīgi 935 000 eiro no valsts maciņa, lai varētu sākt filmēšanu un piesaistītu arī investorus. Patlaban ir tapis demo rullītis un scenārijs, taču lielākie darbi ieplānoti nākamgad. Ja naudas nebūs, filma lielos ekrānus tā arī neieraudzīs un teju 100 000 eiro būs vienkārši izmesti vējā.
Izglītības joma ir krustcelēs – to atzīst gan pedagogi, gan Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi. Gan saturiski, gan darba samaksas, gan skolu optimizācijas dēļ. Arī personāla novecošanās ar katru gadu vairāk jūtama. Zemais profesijas prestižs un mazās algas ir viens no iemesliem, kāpēc mācību iestādēs ienāk tik maz jaunu ļaužu un jo īpaši – vīriešu.
Klāt ir oktobris, un, kā jau ierasts, – sākas preses abonēšana nākamajam gadam. Tiem, kas arī nākamgad vēlēsies savās pastkastītēs redzēt Neatkarīgo vai citus SIA Mediju nams izdevumus un pievienoties abonentu pulkam. Tāpat kā līdz šim to var izdarīt - pa tālruni, internetā vai Latvijas Pasta nodaļās. Laikraksta abonētājus nākamgad iepriecinās arī jaukas dāvanas.
Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis vakar uzstājās ar uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas 70. sesijā, mudinot rast starptautisku risinājumu konfliktam Ukrainas austrumos un atbalstot Ukrainas teritoriālo integritāti, kā arī uzsverot nepieciešamību reformēt ANO Drošības padomi un, izvēloties nākamo ANO ģenerālsekretāru, ņemt vērā arī Austrumeiropas valstu grupas piedāvājumu.
Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu literatūras stundā analizētā dzeja, kurā izmantoti necenzēti vārdi, aizskanējusi arī līdz Rīgas domei. Pilsētas mērs Nils Ušakovs uzdevis Izglītības, kultūras un sporta departamentam pārbaudīt, kādus mācību materiālus izmanto galvaspilsētas skolās un vai tie atbilst visiem normatīviem. Skolotāji gan uzskata, ka sacelta vētra ūdensglāzē.
Šogad vairākām kultūras nozarēs strādājošo grupām paaugstinātas algas, taču skatuves mākslinieku to vidū nav. Aktieru algas būs viena no nākamā gada Kultūras ministrijas (KM) aktualitātēm. Tās plānots paaugstināt, izmantojot KM iekšējos resursus.
Latvijas filmu industrija ir viena no pirmajām nozarēm, kas taustāmi jau gatavojas valsts simtgades svinībām. 2018. gadā ekrānus ieraudzīs piecas spēlfilmas, viena animācijas un sešas dokumentālās filmas. Šim mērķim valsts atvēlējusi 7,5 miljonus eiro.
Šonedēļ 50 Latvijas skolas būs to 100 valstu mācību iestāžu vidū, kas piedalīsies Pasaules lielākajā mācību stundā. Pamatskolu skolēni un skolotāji tajā aicināti domāt par dažādām tēmām: vides aizsardzību, ilgtspējīgu pilsētvidi, nabadzības novēršanu, kvalitatīvu izglītību, mieru un sadarbību.
Latvijā pagājušā nedēļā Ārlietu ministrija rīkoja akciju Pasaules labākās ziņas – ar gājienu un 20 000 bezmaksas avīžu eksemplāru dalīšanu. Gan pasākuma nosaukums, gan avīžu drukāšana lika uzdot jautājumu – kāpēc tieši tāds un cik jēgpilna un pamatota ir 3600 eiro izdošana tam visam?
Iespējams, ka no nākamā gada 1. janvāra biļetes uz kultūras sarīkojumiem un koncertiem maksās dārgāk, jo tiem tiks piemērots 21% pievienotās vērtības nodoklis, gan paredzot atlaides valsts, pašvaldību un biedrību rīkotājiem, kā arī valstiski nozīmīgiem pasākumiem.
Skolēnu skaita samazinājums līdz šim ir bijis krietni lielāks nekā skolu tīklam un pedagogiem. Skaidrs, ka optimizācijas procesi būtu jāvirza straujāk, taču neviens nevēlas būt soģa lomā.
Arī jauni ļaudis, kas vēl sēž skolas solā, var radīt konceptuālās mākslas darbus, – apliecinājums tam bija Rīgas Mākslas telpā rīkotā mākslas izstāde Gaismaskoks. Jauno māksla, kuru autori bija Latvijas mākslas skolu audzēkņi un absolventi.