Aisma Orupe / Autori

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza laboratorijas vadītājas Laumas Strazdiņas veidotās izstādes un materiāli pārsteidz ar saturisko dažādību un vizuālo noformējumu. Kā atzinību par prasmi darbā ar jaunatni šogad viņa pirmā saņēma Solum stipendiju, ko nodibinājusi SIA ARN un Ata Kronvalda fonds.

No nākamā gada Saeimas deputāti saņems par 157 eiro lielākas algas nekā šogad, kas kopumā ir 2448 eiro mēnesī. Tas kopumā no valsts budžeta papildus prasīs 708 000 eiro.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skola (RBS) ir teju vienīgā augstākā izglītības iestāde Latvijā, kas sagatavo pasaules līmeņa profesionāļus uzņēmumu un organizāciju vadīšanā. Kvalitatīvās izglītības apliecinājums: vairāk nekā 70% absolventu ieņem vadošus amatus Latvijā un aiz tās robežām.

Šonedēļ daļa Saeimas un pašvaldību deputātu un nozaru ministru, atsaucoties uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības akciju Skolas diena 2015, apmeklē skolas, lai ēnotu pedagogus. Arodbiedrība uzsver, ka pēdējo trīs gadu pieredze rāda: pēc šādām vizītēm tautas kalpi labāk izprot izglītības jomas prasības un vajadzības un nekavējoties arī ar atbalsta sniegšanu.

Vienubrīd jau šķita, ka šoruden pēc ilgā sausuma perioda mežā nebūs ko darīt, bet nesenais lietus padarījis savu darbu, un nu var meklēt grozus, lai piedalītos ikgadējās sēņu medībās. It īpaši mitrais un siltais laiks paticis bekām, zina teikt mikologi.

Saeima konceptuāli ir atbalstījusi bargāku sodu piemērošanu dzimumnoziedzniekiem, kas seksuāli izmantojuši bērnus. Grozījumi Krimināllikumā ļaus piespriest ne tikai ilgāku cietumsodu, bet arī noteikt papildsodu – garāku probācijas uzraudzīšanas termiņu.

Šogad skolēnu dziesmu un deju svētkos kļūdas radušās rutīnas dēļ: pasākuma organizatori rīkojušies tā, kā tas bijis ierasts jau iepriekšējās reizēs. Lai uzlabotu sarīkojuma norisi un medus mucā neielītu darvas karote, jau tuvākajā laikā jāveic izmaiņas gan likumdošanā, gan infrastruktūrā, uzskata svētku rīkotāji.

Augstākajā izglītībā un zinātnē krīze vēl nav beigusies. Lai gan ir izstrādāts jaunais trīs pīlāru finansēšanas modelis, ieviest var tikai nelielu daļu no jaunās politikas iniciatīvām, jo trūkst naudas. Projektēts tika mersedess, bet iznāk tikai zaporožecs, uzskata nozarē strādājošie, norādot, ka joprojām valsts dotāciju apjoms atpaliek no likumā noteiktā (% no IKP).

Administratīvā rajona tiesa nav apturējusi Saeimas lēmumu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāja Aināra Dimanta atbrīvošanu no amata. Tiesa atzinusi, ka nav noticis pieteicēja interešu aizskārums, nav nodarīti ievērojami zaudējumi vai kaitējums, kā arī nav pārkāptas kādas citas likuma normas.

Rainis nav tikai nedzīvs simbols, kura atstātais literārais mantojums krāj putekļus grāmatu plauktos.

Pierobežas vidusskolām no valsts puses vajadzētu lielāku atbalstu, kaut vai nenosakot minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai vai ļaujot saglabāt valsts ģimnāzijas statusu ar mazāku bērnu skaitu, nekā nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tas būtu viens no veidiem, kā varētu stiprināt ne tikai pašu robežu, bet arī Latviju kopumā, jo skolas ir ne tikai izglītības, bet arī kultūras un pilsoniskās audzināšanas balsti, uzskata pierobežas vidusskolu direktori.

Sabiedriskajai televīzijai un radio nākamgad trūkst naudas veselai virknei pasākumu. Visdegošākais no tiem – olimpiskās spēles Brazīlijā.

Jau pirms vairākiem gadiem Alūksnes novada pašvaldība lēma, ka pilsētā vajadzīgs jauns, mūsdienīgs tautas nams. Sākotnēji bija dilemma – būvēt pilnīgi jaunu ēku vai mēģināt savest kārtībā 150 gadu veco spirta brūzi, kas ir valsts kultūras piemineklis. Ja celtu jaunu, nāktos domāt, ko darīt ar vēsturisko māju, tāpēc nolēma – atjaunos veco. Nu tas beidzot ir īstenojies, un alūksniešiem ir ne tikai moderns kultūras centrs, bet arī uzņēmējdarbības atbalsta vieta.

Latvijas Universitātes (LU) zinātnes kompleksā Torņakalnā Rīgā par 35 miljoniem eiro tapis Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, kas ir arī pirmā šīs augstskolas ēka, kas uzcelta pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tajā turpmāk būs mācību vieta ap 1500 studentiem no Bioloģijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Ķīmijas un Medicīnas fakultātēm, kā arī Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātņu nodaļas.

Skaidrs, ka skolu optimizācija notiks, taču nozares ministre Mārīte Seile šobrīd nav gatava nosaukt, cik daudz no tām vajadzētu sagatavoties šim sāpīgajam procesam un kādu ekonomiju no tā varētu gūt izglītības sistēma kopumā. Runa šobrīd ir par 80 vidusskolām, kuras, nosakot minimālo skolēnu skaitu 10. klasē, varētu nākties reorganizēt.

Dabas zinātņu priekšmetus vispārizglītojošās skolās nemāca pienācīgā līmenī, tāpēc augstskolā stājas nesagatavoti studenti un arī trūkst speciālistu inženierzinātņu sektorā, uzskata nozarē strādājošie. Lai mainītu šo jau gadiem ilgušo situāciju, pie tās risināšanas ķērusies Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kas vērusi durvis Inženierzinātņu vidusskolai, kurā šogad sāk mācīties 24 audzēkņi.

Beidzot noslēdzies XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizācijas izvērtēšanas komisijas darbs, secinot, ka bērnu ģībšanu izraisījis apstākļu kopums. Nekas jauns tas būtībā nav, tāpēc izbrīna tik ilgs izpētes process, kas faktiski beidzies «pa nullēm».

Rēzeknes lielie projekti – Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs un arī koncertzāle Gors – var iecirst pamatīgu robu pašvaldības maciņā, jo uzbūvēti, pieļaujot nopietnas kļūdas. Par Zeimuļu projekta uzraugi lēmumu jau pieņēmuši, un, ja vietvara nevarēs sniegt izsvērtus argumentus, tad pilsētai nepienāksies no Eiropas Savienības fondiem apaļa summa – divi miljoni eiro. Iespējams, ka arī ar Goru scenārijs var būt līdzīgs, bet tā pārkāpumus vēl vērtē.

Kārsavietis Antons Rancāns ilgus gadus nostrādājis par mežsargu, arī vaļaspriekus radis īsti zaļus – viņš no koka veido latviskos rakstus, krucifiksus un citas lietas, tāpat viņa rokās atdzīvojas augi – paša potēta nokarenā goba un citi savdabīgi augi, kas rotā Rancānu sētu.

Pāri SIA Preiļu slimnīca jumtiem ik pa laikam sabriest negaisa mākoņi – sākot ar personāla un vadības nesaskaņām, kas nonāk tiesībsargājošo instanču redzeslokā, līdz pat negodīgai grāmatvedei, kas piesavinās gandrīz 400 000 eiro. Šogad gan tiesu darbi, šķiet, nedraud, bet valdes atlūgums – arī ir gana skaļš notikums.

Skolēnu izglītības kvalitātes ziņā Latvija ir starp tiem 15% valstu, kam ir vislabākie rādītāji, liecina starptautiskie izglītības kvalitātes pētījumi (OECD un PISA). Tajā pašā laikā pieaug atšķirības starp pilsētu un lauku bērnu zināšanu līmeni un izteiktāka kļūst sociālekonomiskā ietekme uz ģimenēm un bērnu sekmēm.

Šogad skolas gaitas sāks apmēram 22 300 pirmklasnieku, un viņu vidū būs arī Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas audzēknis Gints Cauņa. Lai viņu sagatavotu šim lielajam notikumam un iegādātos visas nepieciešamās lietas, nācās krietni plānot ģimenes budžetu, jo tēriņi sasniedza 250 eiro. Summas gan dažādām ģimenēm atšķiras – tās svārstās no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem eiro.