Ārzemnieču un dažkārt arī ārzemnieku piesaistīšana kaut mazliet stabilizē dzemdību pieņemšanas specialitāti Latvijas medicīnā strauja dzimstības sarukuma apstākļos.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sīki un smalki pētījusi sensacionālo faktu, ka 2022. gadā Latvijā pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas pieaudzis iedzīvotāju skaits: vairāk ukraiņu iebrauca, nekā pamatiedzīvotāju izmira un izbrauca.
Pēc Aleksandra Puškina piemineklīša novākšanas Rīgā nāksies novākt arī Puškina pieminekli Maskavā, kas tagad tur stāv kā pārmetums Krievijas diktatora Putina nespējai piedalīties pasaules sadalīšanā tādā veidā, kādu viņam novēlējis krievu imperiālisma apdzejotājs Puškins.
Kamēr milzīgie vēja un saules parki vēl tikai top pārsvarā uz papīra un datoros, jau pakļautā ūdens enerģija padarījusi Latviju par Baltijas mēroga milzi elektrības ražošanā un eksportā.
Latvijas mežu, lauku, grāvmalu un nomaļu piemēslošana ar nolietotām riepām, būvgružiem un sadzīves atkritumiem no ledusskapjiem līdz konfekšu apvalciņiem izrādīsies nieks, kad masveidā sāksies nolietotos saules paneļu un šiem paneļiem pakārtoto, ar sevišķi indīgām vielām piesātināto lielizmēra elektroakumulatoru izgāšana dabā.
Krišjāņa Kariņa pirmā valdība pagājušā gada rudenī finansējusi valsts uzņēmumu “Latvenergo” un piespiedusi privātuzņēmumu “Latvijas Gāze” (LG) pirkt dabasgāzi par ažiotāžas cenu, no kuras šodien pāri palikusi 1/12 daļa.
Valstij un pašvaldībai kopīgi piederošais uzņēmums “Rīgas siltums” (RS) pagājušajā gadā gan vairāk nekā dubultojis siltuma tarifus, gan samazinājis nodokļu samaksu valstij no ikgadējiem vairāk nekā 10 miljoniem līdz mīnus 6,6 miljoniem, kas citiem vārdiem nozīmē naudas saņemšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atļāvusi valsts uzņēmumiem “Sadales tīkls” (ST) un “Augstsprieguma tīkls” (AST) no 1. jūlija daudzkāršot maksu par elektrības piegādi kā kopējo elektrības rēķinu sastāvdaļu.
Liepājas un Ventspils ostas šobrīd sacenšas par to, kurā no tām ātrāk un ar lielāku jaudu sāks darboties īpaši dzeramā ūdens eksportam uzbūvēti termināļi.
Pretēji skaļiem solījumiem, nelauztie līgumi ar karteļa veidošanā pieķertiem, nodokļu maksāšanu apejošiem un ar Andra Šķēles un Aināra Šlesera oligarhzīmolu pazīstamiem autobusu pasažieru pārvadātājiem parāda, ka Krišjāņa Kariņa otrā valdība gaida vēl kādu citu valdību, lai tā izpērk K. Kariņa pirmās valdības grēkus.
Runas par kārtējo nodokļu reformu Latvijā mazliet atgādina runas par Ukrainas armijas plāniem izdzīt no valsts Krievijas iebrucējus. Abos gadījumos it kā vajadzētu atgūt to, kas iepriekš pazaudēts, un abos gadījumos nav skaidrs, kad attiecīgais pasākums sāksies un vai tas jau nav sācies. Saruna ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Jāni Reiru (JV) notika nedēļā, kad komisija sanāca divas dienas pēc kārtas, lai spriestu par kārtējiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Vai tā jau ir nodokļu reforma, vai kas cits?
Vācijas kapitulācija 1945. gada maijā bija kā starta šāviens krieviem, poļiem un čehiem sākt sacensības par to, kuri visātrāk likvidēs pilnīgi visus vāciešus tagadējās Krievijas, Polijas un Čehijas teritorijās.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar apņēmās pāris dienu laikā pārstrādāt kārtējos grozījumus likumam “Par nodokļiem un nodevām", izmetot no tiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) apsolītās tiesības uzņēmumu vietā izrēķināt, cik lielas algas jāsaņem šo uzņēmumu darbiniekiem un cik lieli būs nodokļu maksājumi no šīm algām.
Latvijas valsts apmainījusi 64 miljonus eiro pret tiesībām uz Ukrainas bēgļu rēķina vēl dažus gadus nosaukt 1,9 miljonus cilvēku par savu iedzīvotāju skaitu. Turklāt runa nav tikai par valsts pašreklāmu, bet reāliem cilvēkiem, kuri paliks dzīvot un strādāt Latvijā.
Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaita samazinājums šī gada 1. ceturksnī par 13,2% ir samazinājums tikai par nieka 13,2% pēc samazinājuma par 17,2% pagājušā gada 4. ceturksnī un samazinājuma par 23,4% tieši novembrī. Tādā gadījumā dzimstības samazinājums šī gada martā pret pagājušā gada martu par 9,9% ir Latvijas apstākļos izcils rādītājs!
Krievijas agresija Ukrainā pārvērš Krievijas pašreizējā teritorijā ietilpinātās Kaļiņingradas turpmākās valstiskās piederības un arī nosaukuma noskaidrošanu no vēsturisko kuriozu pārcilāšanas par aktuālu politisku problēmu.
Latvijas banku uzraugi ceļ trauksmi par valsts iestāžu mazspēju vietējo iedzīvotāju smadzeņu skalošanā, ko pieklājīgos vārdos sauc par finanšu pratības veidošanu, finanšu plānošanu ilgtermiņā, ieguldīšanu un mērķtiecīgu pensijas uzkrājumu veidošanu.
Nebanku kreditētāji padara pieejamus aizņēmumus 100 līdz 150 tūkstošiem cilvēku Latvijā, kuriem ir ieņēmumu ir avoti, bet nav iespēju saņemt aizdevumus bankās.
Dienu pirms Latvijas valsts svētkiem Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija pieņēma zināšanai socioloģiska pētījuma rezultātus, ka Daugavpilī latvieši “pēdējā laikā ļoti izjūt etnisko spriedzi. Viņiem jāuzmanās, ko kurās situācijās runāt un ko nerunāt. Viens no fokusgrupas dalībniekiem pat teica, ka viņš gatavs evakuēties uz Sēliju.”
Finanšu ministrija atrādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijai savu uzmetumu kārtējam ēnu ekonomikas apkarošanas plānam.
Kāpēc Latvijā 1990. gadā dzīvojošie cittautieši Augstākās padomes vēlēšanās balsoja par tādiem latviešiem, kuri solīja Latvijas izstāšanos no Padomju Savienības?