26. jūnijā apritēs 16 gadi kopš 2007. gada pēcjāņi tika izmantoti par piemērotāko brīdi, lai Rīgas pašvaldība aizņemtos 313,4 miljonus toreizējo latu, no kuriem 170,3 miljoni bija vajadzīgi projektēšanas un būvniecības apmaksai, bet gandrīz tikpat - 143,2 miljoni latu - aizdevējiem par aizdevumu.
“Ja mēs drīkstētu publicēt visas ārstu algas, tad izrādītos, ka Latvijas valsts viņiem maksā vairāk nekā daudzās citās valstīs,” teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.
Mirkli pirms 1. jūlijā noteiktā elektroapgādes tarifu pieauguma Saeimas deputāti pamanīja, ka šis pieaugums būs tikai ieskriešanās vai iesildīšanās vēl augstākam pieaugumam jau pēc pāris gadiem.
Labklājības ministrija (LM) piešķīrusi 100 miljonus eiro jaunu bērnunamu ierīkošanai un bērnunamos ievietoto bērnu skaita pieaugumu nosauc par “deinstitucionalizāciju”.
Jaunais stāsts par karteli ceļu būvniecībā īstenībā ir stāsts par to, kā valsts iestādes pašas no sava pirksta izzīdušas ieganstu uzņēmēju telefonsarunu un vispār jebkuru sarunu ierakstīšanai tādā apmērā, lai katra iestāde šajos ierakstos varētu atrast pierādījumus uzņēmumu un to īpašnieku vai darbinieku sodīšanai.
Pienācis īstais brīdis atcerēties un pašausmināties par Krievijas dzejnieku Aleksandru Puškinu (1799–1837), ka viņš taču apbalvots “ar sūda ordeni, ar uzslavu no paša cara” par to, ka “monarha cietsirdību sveic” un “asinsdarbus veic".
Valstij piederošais uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) izlēmis pirkt maiņstrāvas frekvences sinhronizācijai nepieciešamās elektrības uzkrāšanas baterijas nevis par 58,6 miljoniem, bet par 100 miljoniem eiro. Jāuzdod jautājums - par cik procentiem elektrību sadārdzinās baterijas par 100 miljoniem, ja ziņojumā valdībai AST bija brīdinājis, ka baterijas par 58,6 miljoniem sadārdzinās elektrību par 15 līdz 36 procentiem?
Pašlaik Latvijā uzturas Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas transporta nozares ierēdņi un uzņēmēji, kuru uzdevums noskaidrot un iespēju robežas paplašināt gan tranzīta, gan vietējam patēriņam paredzētu preču apriti starp šīm valstīm un Latviju.
Politiķi valdībā un Saeimā cenšas palikt pārliecībā, ka ierēdņi un milzīgā izglītības sistēmā iesaistīto cilvēku masa spēs pašorganizēties un noorganizēt skolēniem un viņu ģimenēm 1. septembri neatkarīgi no tā, vai Latvijā 1. septembrī būs vai nebūs valdība un kas tajā brīdī sēdēs izglītības un zinātnes ministra krēslā.
Ja neskaita pašu karu Ukrainā, tad līdz šim lielākais Krievijas noziegums šajā karā ir Kahovkas hidroelektrostacijas dambja uzspridzināšana naktī uz 6. jūniju. Masu slepkavība tika pieskaņota uz Puškina dzimšanas dienas pamata uzstatītajai Pasaules krievu valodas dienai, kuras svinēšana Rietumu intelektuāļiem daudz svarīgāka par kaut kādā dīķī peldošiem ukraiņu un arī krievu līķiem.
Pagājušajā gadā Latvija atdevusi starptautiskajiem finanšu spekulantiem 688,9 miljonus eiro, pretī dabūjot apmēram astoņus miljonus eiro skaidrā naudā, 136 miljonus eiro mūsu savstarpējo parādu un prasījuma tiesību pārdalīšanai un solījumus, ka nezināmā nākotnē Latvija vismaz izlīdzinās iemaksātās un atgūtās naudas apjomus.
Ārzemnieču un dažkārt arī ārzemnieku piesaistīšana kaut mazliet stabilizē dzemdību pieņemšanas specialitāti Latvijas medicīnā strauja dzimstības sarukuma apstākļos.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sīki un smalki pētījusi sensacionālo faktu, ka 2022. gadā Latvijā pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas pieaudzis iedzīvotāju skaits: vairāk ukraiņu iebrauca, nekā pamatiedzīvotāju izmira un izbrauca.
Pēc Aleksandra Puškina piemineklīša novākšanas Rīgā nāksies novākt arī Puškina pieminekli Maskavā, kas tagad tur stāv kā pārmetums Krievijas diktatora Putina nespējai piedalīties pasaules sadalīšanā tādā veidā, kādu viņam novēlējis krievu imperiālisma apdzejotājs Puškins.
Kamēr milzīgie vēja un saules parki vēl tikai top pārsvarā uz papīra un datoros, jau pakļautā ūdens enerģija padarījusi Latviju par Baltijas mēroga milzi elektrības ražošanā un eksportā.
Latvijas mežu, lauku, grāvmalu un nomaļu piemēslošana ar nolietotām riepām, būvgružiem un sadzīves atkritumiem no ledusskapjiem līdz konfekšu apvalciņiem izrādīsies nieks, kad masveidā sāksies nolietotos saules paneļu un šiem paneļiem pakārtoto, ar sevišķi indīgām vielām piesātināto lielizmēra elektroakumulatoru izgāšana dabā.
Krišjāņa Kariņa pirmā valdība pagājušā gada rudenī finansējusi valsts uzņēmumu “Latvenergo” un piespiedusi privātuzņēmumu “Latvijas Gāze” (LG) pirkt dabasgāzi par ažiotāžas cenu, no kuras šodien pāri palikusi 1/12 daļa.
Valstij un pašvaldībai kopīgi piederošais uzņēmums “Rīgas siltums” (RS) pagājušajā gadā gan vairāk nekā dubultojis siltuma tarifus, gan samazinājis nodokļu samaksu valstij no ikgadējiem vairāk nekā 10 miljoniem līdz mīnus 6,6 miljoniem, kas citiem vārdiem nozīmē naudas saņemšanu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) atļāvusi valsts uzņēmumiem “Sadales tīkls” (ST) un “Augstsprieguma tīkls” (AST) no 1. jūlija daudzkāršot maksu par elektrības piegādi kā kopējo elektrības rēķinu sastāvdaļu.
Liepājas un Ventspils ostas šobrīd sacenšas par to, kurā no tām ātrāk un ar lielāku jaudu sāks darboties īpaši dzeramā ūdens eksportam uzbūvēti termināļi.