Arnis Kluinis / Autori

Ir pamats popularizēt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieces Lindas Ozolas domu graudu, ka Latvijas valdības lēmumi nemudinot bēgļus no Ukrainas domāt par “nostāšanos uz kājām”, kā iespējams apzīmēt stabila darba vai vispār darba meklēšanu Latvijā.

There is good reason to promote the idea of Riga City Council Deputy Speaker Linda Ozola that Latvian government decisions do not encourage refugees from Ukraine to think about "standing on their own feet", as one might describe the search for stable work or work in Latvia in general.

Kopš pagājušās piektdienas, 1. jūlija, spēkā jauni dabasgāzes piegādes tarifi ar nevienmērīgu cenu pieaugumu, kura ekstrēmākajā gadījumā cenas gandrīz dubultojušās: tarifu izmaiņas piemērs rāda, ka mājsaimniecībām, kur dabasgāzi izmanto apkurei un patērē vidēji 180 kubikmetru mēnesī, maksājums pieaugs no 148 eiro līdz 278,15 eiro mēnesī, kas atbilst 187% jeb 1,87 reizēm.

Ar savu piekļaušanos Latvijas Nacionālajās bibliotēkas bibliotēkas jaunajai ēkai Valguma iela atgādina grēcinieci, kas nomainījusi uzvārdu un jaunajā kopdzīvē kļuvusi par priekšzīmīgu sievu un māti.

Krišjāņa Kariņa valdība sasniegs divus mērķus ar vienu un to pašu naudu. Vienlaicīgi tiks palielināts valsts iedzīvotāju un jo īpaši darbspējīgo skaits uz Ukraina bēgļu rēķina un palīdzēts vietējiem iedzīvotājiem pārlaist ziemu ar naudu, ko valsts maksāšot par ukraiņu izmitināšanu.

Ar 6,7 reizes lielāku apkalpoto pasažieru skaitu šā gada piecos mēnešos pret pagājuša gada pieciem mēnešiem lidosta “Rīga” vēl nav atgriezusies pie tāda darba apjoma un ienākumiem, ar kādiem beidzās pirmskovida laikmets pasaules un lidostas vēsturē.

Vai iespējams atgriezties vecajos labajos ulmaņlaikos, kad Latvijā dzelzceļu būvēja, nevis iznīcināja, kā tas pavisam dažādu iemeslu dēļ notika gan kara, gan padomju, gan tagadējos laikos? Šajā gadījumā runa ir par vietējo dzelzceļa satiksmi, nevis tranzītpārvadājumiem, kuriem vajadzīgās dzelzceļa līnijas tika novilktas jau cara laikos.

Pēdējos pāris gados valsts ir iegāzusi medicīnā tik daudz kovidnaudas, ka pirmajā acu uzmetienā pilnīgi neticams šķiet Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības pirmsjāņu paziņojums par streiku rīkošanu šoruden. Otrajā acu uzmetienā viss kļūs skaidrs, ka milzīgais naudas daudzums apgrūtinājis tās sadalīšanu daudz maz taisnīgi.

Latvieši Jāņus tagad svin kulturāli – nevis Jāņos patiešām paveic ikdienā aizliegtus dzimumaktus, bet apmainās ar mājieniem, ka varbūt kādreiz kaut kad vajadzētu kaut ko tādu, ko senči darījuši. Tai skaitā apmeklējuši netiklības, publiskos vai prieka namus un pat veselu kvartālu ar šādām iestādēm Lielajā Grāvju ielā Rīgā.

Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis bija ieradies Rīgā personificēt 201 miljona eiro uzdāvināšanu Latvijai, kas kompensēs inflācijas sekas apmēram tāpat, kā plāksteris var samazināt asiņu iztecēšanu cilvēkam ar nocirstu galvu.

158 gadus eiropieši mēģina sacerēt kara vešanas noteikumus, kam jāpadara karošana par daudz maz paciešamu un drošu nodarbošanos, bet karš tik un tā dod vislielākās iespējas laupīt, izvarot un nogalināt pēc sirds patikas.

Centrālā statistikas pārvalde paziņojusi provizoriskos datus par dzimstību šā gada aprīlī, kas izcēlies ar ļoti strauju dzimstības samazināšanos attiecībā gan pret martu, gan pret pagājušā gada aprīli.

13. Saeimā partiju apvienību “Attīstībai/Par!” pārstāvis Juris Pūce atgaiņājās no Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārmetumiem par darbaspēka trūkumu ar padomu, ka iespējams taču dabūt darbā viesstrādniekus, kuru ierašanos legalizējusi Polija.

Ar mērķi un solījumu izbeigt karus un kara noziegumus Apvienoto Nāciju Organizācija klonējusi sevi vairākās ar tiesu vārdu apzīmētās iestādēs, kas attaisno savu pastāvēšanu ar nejauši pagadījušos grēkāžu sodīšanu. 

Par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru šonedēļ ieceltais Andris Čuda gados jauns, bet jau pelnījis veterāna statusu gan uzņēmēju, gan partiju aktīvistu nominācijās.

Ne pasaku tēli, bet reāli rietumeiropieši ar Eiropas Centrālās bankas emitētiem eiro klīst pa Latviju un steidzas šeit nopirkt jebko, pirms viņu nauda savu vērtību pilnīgi pazaudējusi. Aizvien jauni dati apliecina, cik labi gandrīz visai Latvijai jeb gandrīz visiem Latvijā klājies pagājušajā gadā, kad tikt pie naudas kļuva aizvien vieglāk, bet pati nauda vēl nekļuva “vieglāka” tik pamanāmi, kā tas notiek šogad. “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš (attēlā) vakar dalīja vietas pašvaldībām un reģioniem, kuros uzņēmēji vislabāk spējuši izmantot pērnā gada konjunktūru.

Uz nākamo ziemu solītā “mērķēto pabalstu” sistēma novedīs līdz galam jau iesākto ģimeņu specializāciju – mazākajai daļai valsts apmaksātā bērnkopībā un lielākajai daļai darbaholismā bez nekādiem bērniem, lai pēc nodokļu nomaksas atliktu nauda izdzīvošanai.

The system of "targeted benefits" promised for next winter will bring to an end the specialization of families that has already begun - a minority in state-funded childcare and the majority in workaholism without any children, so that after paying taxes they will have enough money left for survival.

Krievijas propagandisti gavilē par Francijas un Vācijas mēģinājumiem nopirkt no Krievijas mieru Eiropā pret Ukrainas teritoriju tieši tāpat, kā 1938. gadā Anglija un Francija pirka mieru no Vācijas ar Čehoslovākijas teritoriju. Šie paši propagandisti šķiet aizmirsuši, ka Minhenes darījums noveda Vāciju līdz sagrāvei un sadalīšanai un ka Nirnbergā tika pakārti vairāki Minhenes darījuma personāži, kuri nebija dabūjuši nelabu galu jau pirms tam.  

Šonakt no Rīgas uz Zviedrijas pilsētu Sodertāli atgājušais  prāmis nav liels, nav balts, nesavieno Baltijas jūras valstu galvaspilsētas un nepulcina ne tūkstošiem, ne simtiem un pat ne desmitiem desmitiem ļaužu, bet tomēr kaut viena kravas prāmja līnija Rīgai ir vajadzīgāka nekā tāda paša kravu daudzuma pārdabūšana pāri jūrai ar kravas kuģu neregulāro kustību. 

Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa ienākumu deklarācija rada par viņu greizu priekšstatu, ka līdz ar tagadējo amatu iegūtais 2021. gada atalgojums 43 960,49 eiro apmērā dod viņam daudz lielākus ienākumus, nekā viņam piederoša sīkfirma, no kuras viņš dividendēs saņēmis 13 878,68 eiro.

The ferry that left tonight from Riga to the Swedish city of Södertälje is not big, not white, not connecting the capitals of the Baltic Sea countries and not attracting thousands, hundreds or even tens of dozens of people, but still, Riga needs at least one cargo ferry line more than the occasional movement of cargo ships across the sea to transport the same amount of cargo.