Grūti būtu izveidot krasāku pretstatu starp latviešu Mozus apzīmējumu nopelnījušo Vili Olavu un omulību iemiesojošo ieliņu Mežaparkā, kas nosaukta Viļa Olava vārdā.
Pēc kovidpauzes divu gadu garumā vakar atsākās un šodien turpinās meža izziņas pasākums “Latvijas Meža dienas” Tērvetē. Vakar redzētais šodien parādīts fotoreportāžā, bet no daudzām Latvijas vietām cilvēki vēl var paspēt uz šodienas pasākumu izbaudīšanu klātienē.
Latvija pagājušajā gadā atdevusi starptautiskajiem finanšu spekulantiem 598 751 584 eiro nodokļu maksātāju naudas, ko kuras atpakaļ dabūs labi ja 1/10, bet varbūt tikai 1/100 vai 1/1000 daļu.
Starp ebreju pravieti Mozu un Latvijas valsts radīšanai nepieciešamo Vili Olavu ir arī tāda saistība, ka Mozus nonesa no Sinaja kalna divas akmens plāksnes ar desmit baušļiem, bet V. Olavs mēģināja pārliecināt latviešus par šo baušļu ievērošanu, uzrakstot divsējumu grāmatu “Galvenie virzieni ētikā”.
Pirms 45 gadiem Bauskā tika nojaukta māju rinda, lai pārvērstu pilsētas ielu par Viļņas–Tallinas šosejas posmu. Šovasar šoseja tiks sašaurināta līdz ielai ar brīdinājumu, ka uz brīvdienām to pasludinās par pagalmu un satiksmei slēgs.
Egils Levits, who receives benefits from the Latvian state, needs to choose his words very carefully when advocating "targeted benefits" for those and only those "who have the hardest time".
Pabalstus no Latvijas valsts saņemošajam Egilam Levitam vajag ļoti uzmanīgi izvēlēties vārdus, propagandējot “mērķētu pabalstu” piešķiršanu tiem un tikai tiem, “kam ir visgrūtāk”.
Latvija nosaukta par grēkāzi, kāpēc Eiropā un arī daudzviet citur pasaulē trūkst cilvēku, kuri spējīgi uzturēt kārtībā ūdensvadus vai elektroapgādes tīklus.
1867. gada 18. maijā dzimušais Vilis Olavs līdzinās Mozum ar to, ka sagatavoja latviešus iegūt sev valsti, kurā pats nenonāca, jo nomira 1917. gada 28. martā.
Valsts amatpersonu ienākumu deklarācijas aizpildījušo Jāņu Bērziņu kopums ļauj saprast, kā tieši pakalpot valstij, lai par to netrūktu naudas ne maizei, ne sviestam, ne citām labām lietām.
Ārzemju intereses un līdzdalība Krievijas prezidenta Vladimira Putina militārajā avantūrā Ukrainā iederas tikpat labi kā vāciešu palīdzība Putina priekštecim Ļeņinam sagrābt varu Krievijā.
Ceļu būvei, remontam un uzturēšanai šogad piešķirts rekordliels budžets 314 miljonu eiro apjomā, taču bez garantijām, par kādu cenu un vai vispār šo naudu izdosies pārvērst reālajiem būvdarbiem nepieciešamajās smiltīs un šķembās, betonā, dzelzsbetonā un asfaltbetonā un, protams, degvielā.
Par Krievijas galveno mērķi karā ar Ukrainu tagad kļuvusi Kijevas piepilsētas Bučas vēlreizēja okupācija kaut uz vienu dienu. Pat ar tik ilgu laiku vajadzētu pietikt, lai uzrakstītu “Speciālās Komisijas to apstākļu noskaidrošanai un izmeklēšanai, kādos ukraiņu fašistiskais režīms Bučas pilsētā nošāvis mierīgos iedzīvotājus, ZIŅOJUMU”.
Karam Ukrainā jāturpinās pēc iespējas ilgāk, lai apsviedīgi ļaudis varētu pārdot no Krievijas naftas taisītus produktus par cenu, kāds atbilst Tuvo Austrumu naftas cenu pieaugumam.
Kijivas piepilsētas Bučas vārds līdz pasaules galam apzīmēs Krievijas kara noziegumus Ukrainā tieši tāpat, kā Katiņas vārds apzīmē Padomju Savienības noziegumus Otrā pasaules kara laikā.