Arno Jundze / Autori

Pēc Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas pasludināta Nacionālās rakstniecības atbalsta fonda dibināšana. Tā mērķis ir nacionālās literatūras atbalstam piesaistīt mecenātus un sponsorus no uzņēmēju vides.

Kā informē Latvijas Literatūras centrs, Arta Ostupa dzejolis Summer by the Ravine ir publicēts interneta žurnālā Guernica dzejas sadaļā.

Vēl tikai līdz svētdienai, 16. septembrim, Rakstniecības un mūzikas muzejā atvērta izstāde-klausītava-baudītava Dzejmūzikas erotika.

Šovakar Kalnciema kvartālā no pulksten 19 notiks Štrausa stīgu kvarteta brīvdabas koncerts ar Kaspara Gulbja (akardeons), Ivara Kalniņa (perkusijas) un Viktora Zeļenkova (kontrabass) piedaslīšanos.

Latvijas Literatūras centrs (LLC) sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu kultūras programmas Latvijas literatūra pasaulē ietvaros ir izsludinājis konkursu Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai.

Kultūras ministrija (KM) informē, ka ieinteresētām kultūras organizācijām un institūcijām ir iespēja pieteikties Eiropas Savienības (ES) programmas Kultūra (2007-2013) projektu konkursos.

Latvijas Literatūras centrs (LLC) sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu kultūras programmas Latvijas literatūra pasaulē ietvaros ir izsludinājis konkursu Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai.

To neesmu izgudrojis es. Paši labi zināt, ka reizēm, par daudz saskatoties un salasoties dažādus medijus, cilvēks paliek maķenīt jocīgs. Tā arī man, šonedēļ skatoties dažādus televīzijas kanālus un salasoties ziņu slejas, uznāca nepārvarama vēlme uzdot dīvainus jautājumus.

Šī grāmata gada laikā ir pārspējusi visas – kāda nu vairs tur Stefanijas Meieres Krēslas sērija vai Stīgs Lārsons! Grāmatveži ir aprēķinājuši, ka nepilna gada laikā, kopš ir veikalu plauktos, šis romāns pārdoto eksemplāru skaita ziņā attiecībā divi pret viens ir pārspējis pat Dž. K. Roulingas komerciālos panākumus.

Tā kā lielākajai daļai līdzšinējās Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes locekļu ir beidzies likumā noteiktais pilnvaru termiņš, Ministru kabinets šonedēļ apstiprināja jauno VKKF padomes sastāvu.

Augusts un septembris ir laiks, kad Latvijas profesionālie teātri iepazīstina publiku ar jaunās sezonas plāniem. Izņēmums šajā ziņā nav arī Latvijas Nacionālā opera (LNO). Tomēr saruna ar tās direktoru Andreju Žagaru nav iedomājama bez jautājumiem, kas skar LNO finanšu situāciju un attīstību ilgākā laika posmā.

Man šķiet, ka Valmieras teātra direktori Evitu Sniedzi darbi atradīs arī tad, ja viņa no tiem mēģinās kā īpaši slēpties. Viņa pagūst ne vien audzināt dēlu, vadīt teātri Valmierā un piedalīties krīzē nonākušā Daugavpils teātra atjaunošanā, bet arī rakstīt scenāriju televīzijas seriālam Eņģeļu māja un, domājams, arī kādu lugu. Droši vien tas nav viegli, bet Latvija jau sen būtu beigusies, ja līdzās Mērnieku laikos pieminētajiem runas vīriem nebūtu arī tur neminētie darītāji. Jaunās teātru sezonas ieskaņā Neatkarīgās saruna ar Evitu Sniedzi par teātri Latvijā, tā problēmām un attīstības perspektīvām.

Lai gan pati dzejniece Daina Avotiņa smej, ka bijusi «tāds zaldātiņš» un savulaik darījusi to, ko likuši viņas draugi rakstnieki un dzejnieki Ojārs Vācietis, Imants Ziedonis, Jānis Peters, Imants Auziņš un citi, jo viņai bijusi padomju laikiem ideāli pareiza biogrāfija, lai ieņemtu dažādus amatus, tomēr paši rakstnieki apgalvo – ja nebūtu Dainas Avotiņas apbrīnojamās organizatores un caursišanas spējas, daudzas lietas, kas tagad kļuvušas par vēsturi, tolaik, padomju gados, nemaz nebūtu notikušas. Pati dzejniece jau labu laiku atstājusi pilsētu un dzīvo Ziemeļvidzemē, kur atjaunojusi vecāsmātes mājas Mačkalnus. Tas gan nenozīmē, ka rakstīšana pamesta novārtā. Apmēram gada laikā lasītāji ir saņēmuši četras Dainas Avotiņas grāmatas, bet vēl viens romāns ir iesniegts izdevniecībā. No rīta pakaplēju, paravēju un tad sēžu pie datoriņa – stāsta pati Daina, un samazināmā forma «datoriņš» skan ļoti mīļi.

Šonedēļ interneta vietnēs daudz apsmaidītais kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes vēstījums angļu valodā neviļus atsauca atmiņā ainiņu iz bērnības.

Nezin kāpēc Latvijā šīs grāmatas izdevums ienāca klusi kā pelēka lauku pele pilsētas ballītē. Pēc nervozās ažiotāžas britu presē, kas tika sacelta pēc tam, kad gaismu ieraudzīja Džefrija Dīvera romāns Carte Blanche – ak, Dievs, amerikānis ķēries pie britu nacionālās ikonas Džeimsa Bonda mūsdienīgošanas! –, šķita, ka arī mūsu lasītāji būtu pelnījuši kādu no sporta auto Aston Martin priekšējā spārna raidītas iebūvētās spārnotās raķetes triecieniem. Galu galā, ja reiz Īana Fleminga autortiesību īpašnieki ir izlēmuši uzticēt amerikāņu rakstniekam Džefrijam Dīveram radīt jaunu romānu par Džeimsu Bondu, blīkšķim bija jāatskan. Bet neatskanēja!

Apgāds Neputns laidis klajā mākslas zinātnieka Aivara Leiša pētījumu Leģendas hipotēze. Jānis Staņislavs Roze 1829–1897. Līdz šim daudziem lasītājiem autora vārds saistījās ar mūsdienu Latvijas naivās mākslas apzināšanu, bet šī grāmata runā par klasiskām vērtībām – vienu no pirmajiem 19. gadsimta latviešu profesionālajiem gleznotājiem.

Režisors Kārlis Auškāps Režisora asistents Gundars Silakaktiņš Scenogrāfs Juris Dimiters Kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa Muzikālais konsultants Juris Vaivods Kustību konsultante Inga Krasovska Gaismu mākslinieks Harijs Zālītis

Apgāds Zinātne sērijā Personība un daiļrade laidis klajā akadēmiķes Veras Vāveres pētījumu Viktors Eglītis. Domāju, ka Latvijā būtu grūti atrast otru zinošāku un piemērotāku autoru par Veru Vāveri, lai uzrakstītu grāmatu par Viktoru Eglīti. Akadēmiķes interese par Sudraba laikmetu, par Latvijas modernisma pirmsākumiem ilgst jau vairākus gadu desmitus, tāpēc rezultāts savā ziņā ir likumsakarīgs – klasisks rakstnieka portrets uz lielu un traģisku vēsturisku notikumu fona.

Autors – Augusts Strindbergs Vladislava Nastavševa režija, telpas un kostīmu koncepcija, mūzika

Šonedēļ valdība pieņēmusi vairākus lēmumus, kas saistīti ar dažādu kultūras objektu un projektu finansēšanu.

Šonedēļ valdība pieņēmusi vairākus lēmumus, kas saistīti ar dažādu kultūras objektu un projektu finansēšanu.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM), kas jau kādu laiku ir kļuvis par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja departamentu, šopavasar ir noticis kas ļoti īpašs jebkura muzeja dzīvē. Durvis ir vērusi jauna pastāvīgā ekspozīcija. Kāda tā ir un kā muzejs izskatās pirms nedēļas notikušās Muzeju nakts kontekstā, par to saruna ar muzeja vadītāju mākslas zinātnieci Inesi Baranovsku.