Arno Jundze / Autori

Gada nogalē pierasts atskatīties uz aizejošo gadu, pavelkot svītru zem labo darbu saraksta. Lai noskaidrotu, kāds bijis aizejošais gads kultūrā, Eiropas Savienības māja decembra sākumā rīkoja diskusiju Latvija – viena no zvaigznēm. Latvijas kultūra Eiropā 2012. gadā.

Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā Džastina Kronina romānu Pāreja, kas ir pirmais darbs iecerēto trīs romānu ciklā. No angļu valodas to tulkojusi Ligita Lanceniece.

Apgāds Kontinents laidis klajā Pāvela Basinska pētījumu Ļevs Tolstojs: bēgšana no Paradīzes. To no krievu valodas tulkojusi Liene Akmens

Trīs lielas pirmizrādes viena rudens laikā, tāda ir bilance Kristīnes Želves filmai Fedja, kas veltīta latgaliešu izcelsmes somu kino režijas leģendai Teuvo Tulio.

Apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā Jū Nesbē romānu Sniegavīrs. To tulkojis Ilmārs Briška.

No Latvijas Rakstnieku savienības saņemta sēru vēsts. Otrdien, 4. decembrī, 85 gadu vecumā mūžībā aizgājis rakstnieks Olafs Gūtmanis.

Pasaulē notiek trakas lietas. Reizēm pat elpa aizraujas! Iedomājieties vien – līdz sen solītajam pasaules galam palikušas nu jau mazāk nekā četras nedēļas, bet tālajā Austrālijā sakaujas divi astoņdesmitgadīgi večuki, kas nespēj sadalīt vietu autostāvvietā.

Novembrī pirms valsts svētkiem izsludināti rezultāti virknei Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) projektu un mērķprogrammu konkursu. To finansējums bija iespējams, pateicoties papildu naudas piešķīrumam no valsts budžeta līdzekļiem.

Pirms nedēļas rakstītajā komentārā pavisam nedaudz pieskāros strēlnieku tēmai, un paldies jums par saturīgajiem pretkomentāriem, bija tiešām interesanti parunāties gan telefoniski, gan neklātienē.

Ar šā gada Baltijas asamblejas balvas laureātu satikāmies, pirms prestižā balva viņam tika pasniegta. Tomēr, kad lasīsiet šīs rindas, Aivars Kļavis jau būs atgriezies no svinīgās ceremonijas, kas šogad norisinās Viļņā. Viņa radītais četru vēsturisko romānu cikls, kura kopējais nosaukums ir Viņpus vārtiem, ir mūsu sarunas centrālā tēma, tomēr ne jau tas vien – Aivars Kļavis daudziem ir pazīstams kā profesionāls žurnālists, cilvēks, kas no pilsētas nezin kāpēc pārcēlies uz laukiem, un galu galā – arī leģendārā padomju gadu norieta superžurnāla Avots galvenais redaktors.

Šonedēļ, kad 13. novembrī leģendārajam dzejniekam Ojāram Vācietim apritētu 79 gadi, notikuši vairāki ļoti nozīmīgi pasākumi, dzejnieka piemiņas un literārā mantojuma iemūžināšanā.

Lāčplēša diena klāt un ierastais jautājums, ko tajā darīt, kā piedeva notiekošajam arīdzan. Kamēr politiķi debatē, vajag vai nevajag valsts pasūtījumu kultūrā, nekādu taustāmu inovāciju šajā ziņā nav.

Sestdien 89 gadu vecumā mūžībā aizgājusi pazīstamā literatūrzinātniece, habilitētā filoloģijas doktore Ingrīda Sokolova. Viņas mūžs bija ražens, piedzīvotie notikumi romāna vērti, bet darbaspējas apbrīnojamas.

Ja nu ir lieta, kas mani reizēm spēj nokaitināt, tad mūsu tautiešu gaudas par latviešu valodas nevarību un nespēju atspoguļot tās smalkās nianses, kas esot raksturīgas vien lielo un vareno tautu valodām. Šoreiz iemesls varbūt bija šķietami niecīgs mūsu globālās pasaules mērogiem, tomēr spriediet paši.

Nu jau apmēram divas nedēļas Latvija dzīvo ar jaunu Bībeles tulkojumu, ko Latvijas Bībeles biedrības uzdevumā radījusi teologu, tulkotāju, atdzejotāju un valodnieku grupa Tulkošanas komisijas koordinatora Jura Cālīša vadībā.

Šo svētdien, 21. oktobrī, dzejnieka dzimšanas dienā, Rīgā notiks vairāki Andreja Eglīša 100. jubilejai veltīti piemiņas pasākumi

Šo sirmo un stalto vīru, kurš regulāri gāja nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, atceras daudzi. Jo vecāks viņš kļuva, jo grumbu izvagotie sejas vaibsti pieņēma viedāku izteiksmi. Tomēr visi mēs, kas pieredzējām dzejnieka Andreja Eglīša atgriešanos dzimtenē un viņa mūža pēdējos gadus, tikai ar vecu avīžu, fotogrāfiju un grāmatu starpniecību varam apjaust šā leģendārā vīra garo un apbrīnojamo mūža gājumu.

Oļģerta Krodera aiziešana mūžības ceļos ir smags satricinājums mūsu teātra pasaulei. Līdz ar viņu ir aizvērušās durvis veselam laikmetam Latvijas teātru mākslā. Tomēr ir jāapzinās kāda lieta, kas šobrīd ar asarām aizmiglotos prātos un sērās ir nepelnīti pabīdījusies otrajā plānā.

Šoreiz iknedēļas komentārā vēlos atgriezties pie masu mediju tēmas. Ja atminaties, apmēram pirms pusotras nedēļas neatkarīgais britu mediju regulators Ofcom nāca klajā ar paziņojumu, ka virkne Latvijā raidošu televīzijas kanālu, kas atrodas koncerna Baltijas mediju alianse (BMA) paspārnē, nav ievērojuši politisko neitralitāti, skaidri nenošķirot reklāmu no medija satura, un tādējādi maldinājuši skatītājus.

Režisors – Alvis Hermanis Māksliniece – Monika Pormale Video – Katrīna Neiburga

Edvīns Raups ir viens no mūsdienu dzejas vidējās paaudzes līderiem un lielākajām autoritātēm latviešu dzejā. Viņš lieliski pārzina ne tikai savu grāmatu plauktu, bet arī mūsdienu latviešu dzejas situāciju, jo, darbojoties kā redaktors, bieži bijis pirmais, kas dzird jauna talanta klauvēšanos pie literatūras durvīm. Jā, viņš pats raksta sarežģīti, un Raupa teksti no tradicionālajiem atskaņu pantiem atšķiras tikpat ļoti kā augstākā matemātika no pirmās klases aritmētikas. Mūsdienu dzejā visi iespējamie Ņūtona binomi jau sen ir atklāti, bet vai tāpēc neeksistē daudz smagāki vienādojumi? Tikai nesāciet ar Edvīnu Raupu debates par mūsdienu postmodernās literatūras pagrimumu, īpaši, ja neesat drošs, ka zināt, kas ir postmodernisms. Viņš ir ne vien garākais augumā raženākais tagadnes latviešu dzejnieks, bet arī tulkotājs, kam bijis pa spēkam latviskot Hulio Kortāsara Klasīšu spēli un tikt galā arī ar intelektuāļu apvīpsnātā Paulu Koelju tekstiem.

Nezinu, vai pamanījāt ziņu, par kādas latviešu kundzītes nelāgajiem piedzīvojumiem, kuru tagad izdos ASV varas iestādēm. Viņai draudot līdz pat divdesmit gadu cietumsods par mahinācijām ar ģimenes ārstu diplomiem.