Arno Jundze / Autori

Apgāds Jumava izdevis Hāgena Šulces pētījumu Vācijas vēsture. To no vācu valodas tulkojusi Sinda Krastiņa

Apgāds Kontinents izdevis Tāras Hailendas romānu Kritušie eņģeļi. No angļu valodas to tulkojusi Dina Kārkliņa.

Vēsturnieku Uldi Neiburgu aicināju uz sarunu trīs iemeslu dēļ. Viņš ir viens no autoriem projektam (Divas) puses. Latviešu kara stāsti, kas, īstenots grāmatā, ieguva pirmo LTV raidījuma 100 g kultūras gada balvu Kilograms kultūras. Jāatgādina, ka šīs balvas ieguvējus noteica tikai skatītāju balsojums un Latvijas skatītāji par grāmatu (Divas) puses. Latviešu kara stāsti nobalsoja vairāk nekā pārliecinoši. Uldis Neiburgs ir arī viens no tiem Latvijas Okupācijas muzeja pētniekiem, kas pētījis nacionālo pretošanās kustību, bet muzejā glabājas unikāli ar Broņislavas Martuževas vārdu saistīti dokumenti. Tāpat tuvojas 16. marts – leģiona piemiņas diena, ap kuru jaunāko laiku vēsturē lauzts daudz šķēpu.

Runājot par nepietiekamo kultūras budžetu, pēdējo nedēļu laikā vislielākie nemiera cēlāji ir rakstnieki. Par to nav jābrīnās – literatūra savā ziņā ir kultūra kultūrā. Ja valsts mērogā vissliktākais budžets ir kultūras nozarei, tad kultūras budžeta mērogā vissliktākais finansējums ir tieši literatūrai. Aprēķini ir dažādi, arī tādi, kas apgalvo, ka literatūra, par spīti tam, ka grāmatniecība kā industrija valstij ienesot ap 30 miljoniem LVL gadā, saņemot vien apmēram pusprocentu no kopējā kultūras budžeta. Droši vien precīzas summas te būtu nosaucamas vien tad, ja Kultūras ministrijas budžetu reiz sāktu veidot nevis ievērojot tradīcijas un lobiju spēles, bet gan no nulles, izvērtējot arī to, kur nauda tiek tērēta ne pārāk lietderīgi.

Latvijas Kultūrkapitāla literatūras nozares eksperti ir saņēmuši kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes parakstītu vēstuli Kultūras ministrijas atbilde uz Atklāto vēstuli par atbalstu literatūrai un grāmatniecībai.

Pārdroša bankas aplaupīšana komplektā ar šķietami bezjēdzīgu bankas darbinieces slepkavību, leģendas par nenotveramiem banku aplaupītājiem, nogalināta izmeklētāja mīļākā un trauksmes gatavībā nolikta policija – tāds ir kopsavilkums Jū Nesbē pasaulslavenā bestsellera Atriebes dieviete pirmajām simt lappusēm. Pat ja piederat tiem nepacietīgajiem, kas šo darbu savulaik nopirkuši angļu izdevumā (Nemesys) kādā no daudzajiem interneta veikaliem – ir taču vērts pārbaudīt, vai latviešu versijā viss atrodas savā vietā, jo vairāk tāpēc, ka tas šoreiz tulkots no oriģināla – norvēģu valodas.

Valdības darbības pirmās simt dienas masu medijos pieņemts ievērot saudzīgu režīmu attiecībā uz jauno ministru darbu, bet, tās noslēdzot, ministri mēdz atskatīties uz pirmajos darbības mēnešos paveikto. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende kā svarīgāko min to, ka «2012. gada valsts budžetā stabilizēts finansējums kultūras jomai», tālāk norādot, ka sākta «Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku, Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu finansēšana». Kā šīs simt dienas izskatījās no malas?

«Kādas vēl problēmas? Dailes teātrim nav nekādu problēmu, Dailes teātris ir labākais teātris pasaulē,» – nosmaida teātra galvenais režisors Dž. Dž. Džilindžers, kad piedāvāju intervijas iespēju. «Tikai nesaki, ka cilvēkus neinteresē viss, kas notiek Dailes teātrī,» iebilstu viņam, un mēs tiekamies Džilindžera darba kabinetā, kurā pie vienas sienas stāv kartona Džilindžers – Spēlmaņu nakts rekvizīts, ko žēl izmest laukā, bet no otras sienas raugās Eduarda Smiļģa fotogrāfija.

Latvijas kultūrā aizvadītā nedēļa bijusi tik garlaicīga, ka to nespēja glābt pat paziņojums, ka Kombuļu Inese izvēlējusies neskūt paduses un kājas. Kultūrpolitiskajā sfērā pēc lielā operas šova iestājies beigtās zivs periods – stratēģija, ko ministrija sekmīgi izmantoja ap 2000. gadu. Tā teikt, nasing spešal, lai visi cepas un šausminās, gan jau nomierināsies.

Vilis Lācītis. Pamodināt Lāčplēsi; Amanda Aizpuriete. Šonakt biju zaļš putns; Andra Manfelde. Ceļojums uz mēnesi.

Valmieras teātrī iestudēto Laura Gundara lugu Advents Silmačos Feliksa Deiča režijā skatījos, lai galvenokārt gūtu atbildi uz jautājumu – būs kases gabals vai nē. Galu galā, ja jau tiek veidots turpinājums klasiskajai Rūdolfa Blaumaņa komēdijai Skroderdienas Silmačos, tad kas gan var būt svarīgāks par skatītāju pilnu lielo zāli! Jāatzīst, mārketings savus pienākumus ir paveicis godam – Valmiermuižas alus meistari izrādei par godu izlaiduši pat īpašu alus šķirni, tomēr par uz skatuves notiekošo domas dalās. Ja VDT publikas vecākā paaudze to pieņems, tad kase, protams, būs. Bet vai pieņems?

Sabiedrība jau kopš decembra seko līdzi nesaprotamajiem notikumiem Kultūras ministrijā (KM), kas sākās no šķietama nieka – no konkursa uz Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora amatu. Visnotaļ formālais pasākums izvērtās par skandālu. Andrejs Žagars tika atmaskots un pasludināts par nemākulīgu saimnieku. Par nesekošanu līdzi operas finanšu situācijai, kas LNO teju vai it kā novedusi līdz maksātnespējai, disciplinārlieta tika ierosināta pret KM valsts sekretāri Solvitu Zvidriņu.

Apgāds Mansards laidis klajā 2011. gada Nobela prēmijas laureāta literatūrā Tomasa Transtremera atmiņu krājumu "Atmiņas mani redz".

Pievērsiet uzmanību mazajai melni brūnajos toņos ieturētajai grāmatiņai Meitene, kas nogrieza man matus. Lai gan jaunas friziermākslas receptes tajā neatradīsiet, izlasīt ir vērts.

Kā jau bija gaidāms, šī nedēļa pielika treknu pieturzīmi nervus kairinošajā sāgā Žagars šurp, Žagars turp. Tieši pieturzīmi, nevis punktu, jo 2012. gada nogalē to, runājot teātra valodā, atjaunotā skatuves variantā varēs izrādīt atkal. Vai izrādīs? Allahu akbar! Ja zvaigžņu stāvoklis sakritīs, iespējams, nākamgad ap šo laiku redzēsim ne to vien.

Ja pieņem aksiomātisko apgalvojumu, ka Latvijas valsts pastāv tāpēc, lai tur attīstītos divas unikālas lietas – latviešu valoda un latviešu kultūra –, 2011. gada politiskos notikumus, kas vainagojās ar gada neveiksmi pēc mūsu premjera Valda Dombrovska domām – referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu –, var aplūkot arī no citas prizmas.

1. janvāra vakarā LTV 1. kanāls nolēmis iepriecināt neskaitāmos filmas Vella kalpi fanus. Pulksten 22.30 tiks demonstrēta 1970. gadā uzņemtās režisora Aleksandra Leimaņa filmas renovētā versija, kas krietni pabalējušo un no biežās rādīšanas izdilušo kostīmsāgu ļaus redzēt labākā kvalitātē, nekā tā savulaik bija uzfilmēta.

Ziemassvētku priekšvakara teju vai sensacionālā ziņa par to, ka Latvijas Republikas kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende «pagaidām atlikusi» līguma parakstīšanu ar konkursa komisijas akceptēto Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora amata pretendentu Andreju Žagaru, rada vairāk neizpratnes nekā skaidrību.

Jura Poškus jaunā spēlfilma Kolka Cool, kas no pagājušās nedēļas skatāma Rīgas kinoteātros, nes līdzi tīri vai neticamu prieka vēsti – to skatoties, nav jākaunas no vārdu salikuma «latviešu kino» un izmisīgi jāraugās pulkstenī, cerībā, kaut uz ekrāna redzamais ātrāk beigtos un nekad mūžā vairs nebūtu jāskatās.

Pagājušo sestdien vakarā braucu mājās no Rīgas un Ķengaraga tajā pusē, kur dzelzceļš, mākoņainās debesis rotāja īsti šlopsterkopsterīgs un apgrauzts pīrādziņš – visā krāšņumā aplūkojams mēness aptumsums. «Nu tik sāksies,» pie sevis nosmīnēju, pieminot mūsu valsts dienišķi permanento pilnmēness fāzi, kas visiem apriebusies līdz kaklam. Un sākās ar! Svētdien vakarā vadīju Prozas lasījumu noslēguma pasākumu, pēc tā iekāpu auto lai, protams, dotos mājās. Skats tiešām bija labais. Rajons starp Lāčplēša, Čaka un Dzirnavu ielu patiesi negulēja, bet kopumā šī ainiņa neviļus atgādināja vienu no pirmajiem Andropova laika pilnmēnešiem – puskilometru garās rindas pie dzērienu veikalu durvīm. Tikai šoreiz ļaužu pūļi pacietīgi mīņājās pie bankomātiem.

Rīgas dome piešķīrusi daļēju līdzfinansējumu Telekompānijas Forma PRO iecerei iemūžināt rīdzinieka pasaules čempionā Mihaila Tāla dzīves stāstu.

Līdz 29. janvārim Latvijas Fotogrāfijas muzeja abos stāvos iespējams aplūkot fotogrāfijas no Gunāra Bindes privātkolekcijas.