Arno Jundze / Autori

1901. gada janvārī, kad franču gleznotājs Klods Monē ieradās Londonā un apmetās viesnīcas Savoja 618 numurā, lai kārtējo reizi, raugoties pa tā logu ar vieglām līnijām iemūžinātu pasteļkrāsās miglā apņemto Vaterlo tiltu, viņš droši vien nevarēja iedomāties, kādu jezgu šis fakts nākotnē radīs.

Leģendārajā Jāņa Klīdzēja romānā, kas pēc tam pārtapis ne mazāk spožajā vecmeistara Jāņa Streiča kinolentē Cilvēka bērns, ir šarmanta epizode par to, kā mazie puikas apspriežas, kuram garāks krāniņš. Būtu labi, ja šo filmu mācību procesa nolūkos noskatītos latviešu politiķi, kuru vēlme palielīties ar sava ego izmēriem šonedēļ balansē uz tās robežas, kas smalki tiek dēvēta par faktoriem, kuri izraisa ilgtermiņa sekas.

Pazīstamās žurnālistes Daces Judinas visnotaļ iespaidīgā debija – gada laikā apgāds Zvaigzne ABC laidis klajā jau otro viņas detektīvromānu – savā ziņā ir pārsteigums. Gan tāpēc, ka šis žanrs latviešu rakstniecībā jau gadiem nīkuļo, gan tāpēc, ka to autore ir apņēmības pilna šo nelāgo tradīciju mainīt. Pirmais bija iespaidīgi biezais Tik vienkārši, savukārt šoruden pie lasītājiem nonāca Tase melnas kafijas, turklāt tas lepnā spītībā lauž stereotipus, ka latviešu krimiķis pārdotāko grāmatu topos nespējot konkurēt ar ārzemju autoru darbiem. Izrādās, spēj gan! Lielākai intrigai der piemetināt, ka Dace sola – ar Tasi melnas kafijas ir sākta detektīvromānu sērija. Un labākais šajā solījumā ir tas, ka trešais romāns jau esot gandrīz pabeigts.

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mūziķu iekšējais balsojums pārliecinoši pierādījis to, ka mūziķi vēlas turpināt sadarbību ar pašreizējo LNSO galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju Karelu Marku Šišonu.

Kultūras ministrijas mājaslapā vakar, 30. novembrī, parādījās informācija, ka tiek izsludināts konkurss uz Latvijas Nacionālās operas (LNO) direktora amatu. Konkursa nolikums un pārējā pretendentiem nepieciešamā informācija atrodama sadaļā vakances.

Komponists – Kārlis Lācis Dziesmu teksti – Jānis Elsbergs Librets – Evita Mamaja Režisors – Dž. Dž. Džilindžers Scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis Kostīmu māksliniece – Ilze Vītoliņa Horeogrāfe – Inga Krasovska Gaismu mākslinieks – Mārtiņš Feldmanis

Latvijas skatītāji krievu aktieri Juriju Čursinu vislabāk pazīst kā galveno varoni no filmas Tēlojot upuri (2006). Viņa infantilais mūsdienu Hamlets Vaļa, kurš iztiku pelna ar to, ka strādā par upura imitatoru milicijas grupā, kas rekonstruē nozieguma norisi, ir viens no atmiņā paliekošākajiem Krievijas kino jaunākā laika tēliem. Tāpat cītīgāks televīzijas cienītājs atpazīs Jurijā Čursinā vairāku iecienītu seriālu galvenos varoņus, viņš filmējies gan Ķīmiķī, gan Hieromantā, gan vēl ražošanā esošajā Brigādē 2. Mantinieks. (Kopumā kopš 1999. gada aktiera filmogrāfijā ir 24 filmu un seriālu nosaukumi.) Diemžēl latviešu skatītājiem Jurijs Čursins mazāk zināms kā viens no krievu jaunās paaudzes talantīgākajiem teātra aktieriem. Šomēnes festivāla Zelta maska Latvijā ietvaros Liepājas un Rīgas skatītājiem bija iespēja vērot Juriju Čursinu režisora Konstantīna Bogomolova veidotajā Oļega Tabakova teātra izrādē Vecākais dēls, pierādot, ka cildinošie epiteti par šo iestudējumu un spīdošo aktieru ansambļa spēli nav pārspīlēti. Ar Juriju Čursinu tikāmies 2. novembra pēcpusdienā, dažas stundas pirms tam, kad vakarā bija paredzēta otrā Vecākā dēla viesizrāde Rīgas Krievu teātrī.

Vispārējā oligarhu atmaskošanas, nākamā gada budžeta griešanas un zemeslodi apdraudošu asteroīdu ņiguņegā latvju tautas vērīgajai acij garām paslīdējusi sensacionāla ziņa, kas publiskota Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) mājaslapā rakstniecība.lv.

Nav nožuvusi tinte uz iepriekšējās kultūras ministres Sarmītes Ēlertes «politiskā testamenta», kad idilliskajā kultūras celtnē, kurā gluži tāpat kā vecajā dziesmiņā «viss kārtībā, ak, cienījamā kundze», jau sacēlies skandāls – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mūziķi vērsušies ar atklātu vēstuli (tās pilnu tekstu lasiet www.nra.lv) pie jaunās ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes «to problēmu risināšanai un aktualizēšanai, kuras diemžēl tika ignorētas iepriekšējās ministres Sarmītes Ēlertes laikā».

Par godu izcilā latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka 110. dzimšanas dienai Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) laidusi klajā iespaidīgu Aleksandra Čaka Bibliogrāfijas sējumu.

Kamēr Saeimā ievēlētās partijas pauzē, dala ministru krēslus un atstāj cita citu aiz borta sarunās par iespējamajām koalīcijām, kultūras darbinieki zīlē, kas būs jaunais saimnieks reiz greznajā, bet nu paplukušajā namā Valdemāra ielā 11a – ēkā, kur jau labu laiku izvietojusies Kultūras ministrija (KM). Pēc vasaras patriotiskā pacēluma pēc iepriekšējās Saeimas atlaišanas nu ir iestājušās īsti rudenīgas paģiras un komentāri par varas gaiteņos notiekošo svārstās starp «tas ir tīrais sviests» un «kaut tik neizbīdītu kādu varaskāru diletantu».

Autore – Annija Beikere, režisors – Gatis Šmits, scenogrāfs – Rūdolfs Bekičs, kostīmu māksliniece – Keita.

Latvijas Literatūras centrs informē, ka Ukrainas izdevniecība Astrolabe laidusi klajā grāmatu Dainas. Latviešu tautasdziesmas.

Valsts Akadēmiskais koris Latvija ir devies uz Minheni, kur 13. un 14. oktobrī koncertzālē Gasteig maestro Marisa Jansona vadībā piedalīsies grandiozā Gustava Mālera 8. simfonijas atskaņojumā.

Kultūras ministrijas rīkotā konkursa Par atbalstu profesionāliem nevalstiskiem teātriem rezultātā nelielu finansējumu saņems 12 nevalstiskie teātri.

«Sarkanā latvieša» Gustava Kluča desmit mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja fondiem līdz 2012. gada 15. janvārim apskatāmi La Casa Encendida izstāžu namā Madridē.

Pasaules prestižāko literāro godalgu – Nobela prēmiju literatūrā – šogad saņems viens no Eiropas mūsdienu dzejas virtuoziem – leģendārais dzejnieks Tomass Transtremers.

Mājvietu atradis Pētera Avena fonda Paaudze (Generation) šovasar Raimondam Paulam jubilejā dāvinātais lieliskais firmas Steinway&Sons koncertflīģelis. Maestro to nodevis Latvijas Radio skaņu ierakstu studijas rīcībā.

Liekas, vai gan mēs vēl kaut ko par viņu nezinām? Sprīdītis tik sirsnīgi malts skolu programmās, ka savulaik pārtapis pat par konfektēm, limonādi un saldējumu, Annele smaidot raudzījusies no šokolādes tāfelīšu iepakojuma, Maija un Paija vietā un nevietā piesaukta biežāk nekā misters Propers no tīrīšanas līdzekļu reklāmām. Galu galā vai katrs no mums bijis Sprīdīšos un klausījies stāstu par Annas Brigaderes mīļo kaziņu, kuras ādiņa, iespējams, vēl šodien karājas pie rakstnieces mājas sienas. Un tomēr nezinām! Lai gan visdažādākajās toņkārtās apspēlēta, Anna Brigadere joprojām rūpīgi glabā savus noslēpumus.

Nākamo otrdien, 4. oktobrī, Mākslas muzejā Rīgas birža pulksten 19.30 muzicēs Ķīnas Aizliegtās pilsētas kamerorķestris.

Latvijas Radošo savienību padome (LRSP) izplatījusi vēstuli, kas adresēta visām Saeimā ievēlētajām partijām.

Dailes teātra oktobra viesizrādes aptvers divus ģeogrāfiski pretējus mūsu valsts punktus. Izrāde Noslēpumainā zvaigzne tiks rādīta Ventspilī, savukārt Zagļi tiks piedāvāti Alūksnes publikai.