Arno Jundze / Autori

Apgāds Neputns laidis klajā Eduarda Aivara dzeju krājumu Sakvojāžs.

Apgāds Kontinents laidis klajā Sūzanas Elizabetes Filipsas romānu Tauriņa efekts. To no angļu valodas tulkojusi Ingūna Jundze

Apgāds Jumava klasiskajā Ārijas Elksnes tulkojumā laidis klajā Mihaila Bulgakova Teātra romānu.

Ar Jaunā Rīgas teātra māksliniecisko vadītāju tikāmies dažas dienas pēc sezonas pirmās pirmizrādes. Viņa iestudēto Oblomovu teātra kritiķe Silvija Radzobe jau bija paguvusi nosaukt par ģeniālu, bet pats režisors gatavojas nākamajiem darbiem gan Latvijā, gan ārzemēs.

Par ko gan lai citu raksta septembra pirmajā komentārā, ja ne par veco labo Zinību dienu. Viena lieta, kas sajūsmina kopš seniem laikiem, ir masu medijos allaž paustais aizkustinošais prieks par 1. septembra atnākšanu, kas jau kuro gadu tiek izteikts ar tekstiem, kuri sākas ar frāzi «šajā saulainajā dienā...». Ievērojiet – arī tad, ja lietus gāž ar spaiņiem. Tā, it kā nebūtu sarūgtinātu puišeļu, kas uz skolu dodas ar dziļu nožēlu sirdī.

Pagājušajā nedēļā sirsnīgā priekšvēlēšanu gaisotnē «tika sakārtotas» lietas Latvijas profesionālo teātru melnajā avī un trešajā tēva dēlā vienlaikus, proti, Daugavpils teātrī.

Tuvojoties savu pilnvaru termiņa beigām, valdība akceptējusi rekonstrukcijas darbus virknē kultūras objektu. Naudas visu laiku nebija, nebija, bet te pēkšņi! Tikšot uzsākts, citēju dokumentu: «darbs pie Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukcijas Lāčplēša ielā 25, Raiņa muzeju rekonstrukcijas Rīgā, Baznīcas ielā 30, Jūrmalā Jāņa Pliekšāna ielā 5/7un Tadenavā Jēkabpils novada Dunavas pagastā, kā arī Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) rekonstrukcijas Rīgā Pils laukumā 2. Tāpat atbalstīta Muzeju krātuvju kompleksa viena korpusa un komunikāciju tīklu izbūve Rīgā, Pulka ielā.» Interesanti gan, par kādu naudu?

Iespējams, ka vērīgāki lasītāji šo visnotaļ neikdienišķo faktu ir pamanījuši. Kopš pavasara apgāds Zvaigzne ABC ļoti raitā ritmā dažu mēnešu laikā latviski izdevis trīs pasaulē par labākajiem atzītos Nobela prēmijas laureātes Dorisas Lesingas romānus. Piektajam bērnam (1988) likumsakarīgi sekoja šī darba turpinājums Bens pasaulē (2000). Savukārt parādi noslēdza Zeltītā piezīmju grāmata (1962). Tādējādi mūsu lasītājiem ir iespēja iepazīt gan agrīno nepārprotami sociālo Lesingu, kas ar Zeltīto piezīmju grāmatu tika pamanīta kā autore, gan vēlīno Lesingu, kas perfekti zina, ko no viņas vēlas publika.

Šodien režisoram Oļģertam Kroderam aprit 90. Vakarā Nacionālajā teātrī Valmieras teātris Rīgas viesizrāžu turnejas ietvaros izrādīs viņa iestudēto Karali Līru. Pašu Kroderu piektdienas vakarā sastapu brīdī, kad viņš no kafejnīcas devās pāri ielai atpakaļ uz savu istabiņu Valmieras teātrī.

Šodien Rīgā sākas tradicionālās ikvasaras Valmieras Drāmas teātra viesizrādes Rīgā. Kā ierasti, valmierieši strādās uz vairākām galvaspilsētas skatuvēm, rādot savu veikumu gan uz Nacionālā teātra, gan Dailes teātra skatuves.

Bija svētdiena. Sēdēju laukos uz akas, domāju, ka jāiet beidzot šifrēt interviju ar Literatūras gada balvas ieguvējas dzejnieci Liānu Langu. Te pēkšņi īsziņa: «Arno, pēc pēdējiem politiskajiem notikumiem mūsu saruna izskatīsies dīvaina. Atceļam interviju.» Diezgan ilgi prātoju, kas gan šajā valstī TĀDS varētu būt noticis. Izrādījās, dienu iepriekš Valdis Zatlers bija atlaidis Saeimu. Vienojāmies, ka pie intervijas tomēr atgriezīsimies nedaudz vēlāk, kad dzīvē viss nostāsies savās vietās. Varbūt, ka tagad, brīdī, kad tūlīt jau atkal mums visi solīs godaprātu, atbildību un kalpošanu tautai, ir svarīgi ieklausīties dzejniecē, kas skatās uz to ar kritisku aci.

Pasaules ideju vēsture ir pilna ar atziņām, ka visgrūtākais esot tikt pie labas idejas. Pēc tam, protams, lietas aiziet rūkdamas, bet līdz idejas atnākšanai – radošās mokas nav vārdos aprakstāmas. Vienalga, vai runa ir par Mozus vaimanām kalna galā, vai veco labo Ņūtonu, kam ilgi nācās meklēt piemērotu ābeli, pilnīgi droša šajā senajā stāstā ir tikai viena lieta – idejas mēdz piezagties visnotaļ negaidītā ceļā.

Interesanti tomēr, kas ir tas dīvainais un postošais spēks, kurš laiku pa laikam pārņem mūsu līdzcilvēkus, liekot tiem darīt neizskaidrojami stulbus darbus. Šī bija pirmā doma, kas ienāca prātā, izlasot ziņu par to, ka Londonas Nacionālajā galerijā kāds dīvainis ar krāsu aerosola palīdzību, viņaprāt, «ievērojami uzlabojis» klasicisma celmlauža 17. gadsimta izcilā franču mākslinieka Nikolā Pusēna ne mazāk klasisko gleznu Zelta teļa pielūgšana. Padarījis klasisko Bībeles sižetu krietni sarkanāku, nekā to radījis mākslinieks, šis acīmredzot Pusēna tautietis, stāstīja kaut ko priecīgu franču valodā sašutušajiem galerijas apmeklētājiem un policistiem, kuri ieradās viņu arestēt.

XIX Starptautiskie Siguldas Opermūzikas svētki 2011. gada 29. – 31. jūlijā jau ierasti pulcēs tūkstošiem opermākslas gardēžu. Šogad mākslu baudīt varēs ne tikai tie apmeklētāji, kas dosies uz pilsdrupu estrādi. Īpaši Siguldai veidotais Jevgeņija Oņegina iestudējums ar spilgtu operas megazvaigžņu sastāvu, ko varētu apskaust jebkurš pasaules opernams, 2. augustā skanēs arī Ventspils Jūras vārtos. Ar opersvētku rīkotāju un galveno dzinējspēku Daini Kalnu runājām par gaidāmo notikumu, kaut gan šoreiz, Saeimas atlaišanas referenduma gaidās – arī par to, kas sāp visai Latvijai.

Līdz augusta beigām ir iespēja ielūkoties Lielirbes senajos un mūsdienu skatos fotogrāfiju izstādē, kas sarīkota pamestā baznīcā meža vidū. Izstādes idejas autors un Lielirbes iedzīvotājs, mūziķis un fotoamatieris Agris Semēvics stāsta, ka vēlējies, lai viņa dzimtajā pusē attīstītos kaut kas skaists un radošs, tāpēc ar sievu nolēmuši organizēt fotoizstādi, uzaicinot fotogrāfu Gati Rozenfeldu un viņa kolēģus no fotoaģentūras F64. Izstādē būs redzami arī Agra Semēvica darbi.

Latvijas Radio koris devies uz Francijas Radio festivālu Monpeljē, kur līdz 27. jūlijam klausītājus priecēs piecos koncertos gan festivāla norises centrālajā vietā - Berlioza operā Le Corum, gan Monpeljē reģiona pilsētās. Šogad šajā vērienīgajā mūzikas forumā piedalās tādas zvaigznes kā pianisti Jevgeņijs Kisins, Brižita Anžerē, Marija Žuana Pireša, Concerto Köln un citi izcili mūziķi.

Valters Sīlis – jauns režisors, kurš pagājušosezon licis sevi pamanīt kā cilvēku, kurš runā par to, kas notiek Latvijā – gan, raugoties caur Sibīrijas pieredzi, gan -politisko teātri. Turklāt dara viņš to gudri un smalki.

Apgāds Mansards laidis klajā igauņu rakstnieka Jāka Jeerīta stāstu krājumu Ziņas par nāvi. Darbu no igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.

Apgāds Mansards laidis klajā Broņislavas Martuževas dzejoļu krājumu Deg uguntiņa

Sestdien Lielajā Ģildē norisinājās 19. Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) kongress.

Galerijā Antonija, Rīgā, Brīvības ielā 157 atklāta gleznotājas Jadvigas Žilvinskas (1918-2010) atceres izstādi. Tajā ir apskatāmas visas četras mākslinieces iemīļotās tēmas: ainavas, portreti, ziedi un sakrālā glezniecība.

Apgāds Mansards izdevis izcilā zviedru mūsdienu klasiķa TomasaTranstremera grāmatu Dzeja. Viņa darbus latviešu valodā atdzejojuši Guntars Godiņš un Juris Kronbergs un šis izdevums varētu kļūt par gada atdzejas notikumu Latvijā.